#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eiropas atšķirīgie skatījumi uz krīzi
BNS 
, 2012. gada, 05.oktobris

Smagā ekonomikas krīze Eiropas Savienību (ES) ir nostādījusi situācijā, kurā bez pārmaiņām gan politikā, gan ekonomikā neiztikt. Tomēr vai visas Eiropas valstis ir gatavas uz problēmu risinājumiem skatīties no vienotām pozīcijām? Uz šo jautājumu atbildes centās rast arī Latvijas ārpolitikas institūta un „Friedrich Ebert Stiftung” rīkotās diskusijas „Vācijas-Baltijas risinājumi Eiropas ekonomiskajā krīzē” dalībnieki trešdien ES mājā.

„Ikviens kaut kādā ziņā ir norūpējies par eiro zonas un par ES nākotni kopumā,” atklājot diskusiju, uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ina Šteinbuka, uzdodot arī galveno jautājumu – visiem ir skaidrs, ka taupības politika ir nepieciešama, lai ES atgrieztos pie veselīgas valsts un finanšu pārvaldes, taču - vai tā vienlaikus var nodrošināt arī izaugsmes iespējas Eiropai?

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstu piemērs apliecina, ka tā var notikt, jo pēc taupības pasākumu ieviešanas visas Baltijas valstis ir spējušas uzrādīt vērā ņemamu izaugsmi. Taču vienlaikus nedrīkst aizmirst to, ka Baltijas valstis, un it īpaši Latvija, krīzes sākumposmā piedzīvoja milzīgu ekonomikas kritumu, tādēļ arī izaugsme lielā mērā ir skaidrojama ar zemo atskaites punktu, pret kuru tā notikusi.

Viļņas Universitātes pētnieks Vitauts Kokštis (Vytautas Kuokštis) savukārt norādīja, ka ne vienmēr pareizi tiek interpretēta arī Baltijas valstu sabiedrības reakcija uz īstenotajiem taupības pasākumiem, uzskatot, ka Baltijas valstu sabiedrības, atšķirībā no Dienvideiropas, ļoti mierīgi un saprotoši ir uzņēmušas veidu kā tiek risinātas problēmas. Kokštis atgādināja, ka aptaujas vērā ņemamu atbalstu valdībai uzrādīja tikai Igaunijā, bet Latvijā un Lietuvā sabiedrības atbalsts valdībām bija ļoti zems.

Igaunija pēc viņa teiktā arī ar vismazākajiem taupības pasākumiem ir panākusi vislabāko efektu un to var skaidrot arī ar sabiedrības atbalstu, kas tostarp ir izpaudies nodokļu maksāšanā un tādējādi valsts budžeta pildīšanā. Savukārt Latvijā un Lietuvā, lai arī kopumā nevar runāt par plašiem un skaļiem protestiem, sabiedrība ir reaģējusi ļoti negatīvi un tas izpaudies divos ekonomikai ļoti sāpīgos veidos – strauji ir pieaugusi emigrācija, kā arī ļoti daudzi darba ņēmēji un darba devēji ir izlēmuši darboties ēnu ekonomikā, maksimāli izvairoties no nodokļu maksāšanas.

Vācijas Osnabrikas Universitātes profesors Franks Vestermans (Frank Westermann) tikmēr uzsvēra, ka Baltijas valstīs nav parādījusies problēma, par ko ne pārāk daudz tiek runāts arī eiro zonā un tā ir saistīta ar centrālajām bankām. Proti, kaut arī eiro zonā darbojas Eiropas Centrālā banka, savu darbu turpina arī nacionālās centrālās bankas un tās uz krīzi ir reaģējušās pārāk atšķirīgi.

Osnabrikas Universitātes profesors norādīja, ka gan Dienvideiropas, gan Baltijas valstu ekonomikās bija vērojamas ļoti līdzīgas problēmas, bet tieši centrālo banku atšķirīgā darbība var būt viens no iemesliem, kādēļ Grieķijai, Spānijai un Itālijai savas problēmas ir izdevies atlikt uz vēlāku laiku. Pēc viņa vārdiem šo valstu centrālās bankas krīzes laikā ir nodarbojušās ar tā saucamo virtuālās naudas drukāšanu, kas izpaužas kā elektronisku aizdevumu piešķiršana savu valstu komercbankām. Turklāt, ņemot vērā, ka tas notiek eiro, šajā gadījumā nav arī ierobežojumu ar savas valsts valūtas tirgu, kur vienā mirklī var rasties pārlieku liels naudas daudzums.  

Tikmēr Francijas Havras Universitātes profesors Etjēns Farvaks (Etienne Farvaque) uzsvēra, ka viņaprāt milzīgās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Eiropa, nav balstītas valsts finansēs, bet gan Eiropas konkurētspējā un vienotas vadības trūkumā. Viņš uzsvēra, ja visa problēmu sakne būtu valsts finanses, tad ASV un Japānai, kuru valsts parādi krietni pārsniedz ES rādītājus, pašlaik būtu jāpiedzīvo vēl lielākas grūtības. „Šajā krīzē ir zaudēts daudz laika un daudz iespēju, kas norāda uz vienotas vadības trūkumu,” vienu no Eiropas problēmām raksturoja Havras Universitātes profesors.

Viņš uzsvēra, ka šajā ziņā ES būtu daudz ko mācīties no Baltijas valstīm, kuras savukārt krīzes pārvarēšanas laikā ir vadījusi ļoti izteikta vēlme gūt panākumus.

„Vissvarīgākais ir tas, ka Eiropa sāk domāt ilgtermiņa perspektīvā. Kā to parādīja krīze, Eiropā nav iespējams dzīvot ar vienu valūtu, bet vienlaikus nekoordinēt savu darbību citās jomās,” uzsvēra Ina Šteinbuka.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties