#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eiropas darba tirgus – krīzes skarts, bet pārsteidzoši dzīvotspējīgs
, 2009. gada, 23.novembris

Šodien publicētajā 2009. gada ziņojumā "Nodarbinātība Eiropā" norādīts, ka esošā krīze negatīvi iespaido Eiropas Savienības darba tirgu, lielākajā daļā nozaru liekot sarukt kopš 2000. gada sasniegtajam nodarbinātības pieaugumam.

Darbavietu samazinājumu izjutuši gan ierindas darbinieki, gan jaunieši, zemu kvalificēti darbinieki, kā arī līgumstrādnieki. Nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā kopš krīzes sākuma sarucis par vairāk nekā 4 miljoniem darbavietu, lai arī darbiniekiem liek strādāt īsākas darba dienas un īstenotas arī citas shēmas. Minēto pasākumu īslaicīgo nozīmi nevar noliegt, tomēr secināts, ka ar tiem vien nepietiek, lai veiksmīgi pārvarētu krīzi. Nodarbinātības politikai jākoncentrējas, lai sagatavotos pārejai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: “Šajā ziņojumā skaidri redzams, cik svarīgi ir saskaņot īstermiņa krīzes pasākumus un ilgtermiņa strukturālās reformas. Minētās reformas ir būtisks faktors, lai ES ekonomika un darba tirgus izkļūtu no pašreizējās lejupslīdes un būtu gatavi nākotnes izaicinājumiem, jo īpaši pārejai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku.”
Gadskārtējā ziņojumā “Nodarbinātība Eiropā” galvenā uzmanība vērsta uz diviem būtiskiem turpmākās ES nodarbinātības politikas jautājumiem: 1) kustību uz, no un starp darbavietām. un 2) klimata pārmaiņu ietekmi darba tirgū.

Eiropas darba tirgū pēdējos gados bija vērojama izteikta dinamika – katru gadu darbavietu maina aptuveni 22 % Eiropas iedzīvotāju. Šāda dinamika neattiecas tikai uz tām valstīm, kuras pieņemts uzskatīt par “elastīgām”, kā, piemēram, Apvienoto Karalisti un Dāniju. Pārējās ES dalībvalstīs rādītāji svārstās no 14 % darbinieku Grieķijā un 16 % Zviedrijā līdz vairāk nekā 25 % Apvienotajā Karalistē, Somijā, Spānijā un Dānijā.
 
Tajā pat laikā ne visi darbinieki guvuši vienādu labumu no šīs pozitīvās tendences. Lai gan ilgtermiņa bezdarba līmenis kopš 1990. gadiem ir samazinājies, šīs problēmas risināšana aizvien vēl ir nopietns uzdevums. Pēdējos gados gandrīz 45 % bezdarba periodu ES ilguši vairāk nekā gadu salīdzinājumā ar tikai aptuveni 10 % ASV. Kopš krīzes sākuma šī jautājuma risināšana kļuvusi vēl neatliekamāka. Ilgtermiņa bezdarba samazināšanā un nodarbinātības saglabāšanā nozīmīga loma ir politikai, kas veidota darbinieku pārejas atbalstam uz nodarbinātību saskaņā ar elastīguma un sociālās drošības principiem. 
 
Par būtisku ES ekonomikas dzinuli, iespējams, kļūs ES virzība uz konkurētspējīgu zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Lai gan kopējais no jauna radīto darbavietu skaits varētu būt neliels, pamatā esošās strukturālās izmaiņas paredz arī darbinieku pārdali starp nozarēm, kā arī prasmēm. Nākotnes pieprasījumu pēc prasmēm būtiski ietekmēs klimata pārmaiņas un ar tām saistītie politikas pasākumi. Zemu oglekļa emisiju ekonomikai vismaz sākotnēji būs vajadzīgas augsti kvalificētu darbinieku kompetences. Tomēr darba tirgū parādoties arvien jaunām tehnoloģijām, arī zemāk kvalificēti darbinieki varēs ieņemt jaunās darbavietas ar nosacījumu, ka pirms tam jāiziet atbilstoša apmācība. Tādēļ politikas uzmanības pievēršana prasmēm, lai atvieglotu pāreju uz jaunām darbavietām un ierobežotu prasmju trūkumu, līdztekus atbilstošam sociālajam dialogam ir galvenie elementi, kas vajadzīgi pārejas veicināšanai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku.

Ziņojums “Nodarbinātība Eiropā” ir analītiskais pamats Vienotajam nodarbinātības ziņojumam (VNZ), ar kura projektu Eiropas Komisija iepazīstinās 9. decembrī. VNZ ir ES Nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas analīzes un pārskatu daļa.

2009. gada ziņojums “Nodarbinātība Eiropā” atrodams: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=119&langId=lv

Ja vēlaties saņemt Eiropas Komisijas biļetenu par nodarbinātību, sociālajām lietām un iespēju vienlīdzību, lūdzam reģistrēties sekojošā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/social/e-newsletter

Ziņa sagatavota pēc Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā materiāliem
Foto: europa.eu
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties