#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eksperts: kvalitatīvai augstākajai izglītībai nepieciešami ievērojami līdzekļi
BNS 
, 2012. gada, 05.oktobris

Kvalitatīva izglītība, sevišķi augstākā izglītība prasa ievērojamus finašu līdzekļus, tāpēc laikā, kad samazinās studentu skaits, nepieciešams domāt par augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas sniegs vislabāko rezultātu, diskusijā par izaicinājumiem izglītības sektorā Eiropas Savienības (ES) mājā teica Londonas Universitātes profesors Endijs Grīns.

“Augstākā izglītība nes milzīgu ieguldījumu valsts un ekonomikas attīstībā, tāpēc nav šaubu, ka tā ir ļoti svarīga. Augstākajai izglītībai jābūt vienai nogalvenajām prioritātēm, taču tā arī prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, tāpēc nepieciešams domāt par labākajiem veidiem, kā to finansēt, lai ieguvums no kvalitatīvas augstākās izglītības būtu pēc iespējas lielāks,” pauda Grīns.

Diskusijas laikā Londonas Universitātes profesors atzina – lai nodrošinātu kvalitatīvu augstāko izglītību, par skolnieku zināšanu līmeņa celšanu jādomā jau no pirmajām klasēm.

Eiropas Komisijas (EK0 pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka diskusijā atzina, ka Latvijā augstākajā izglītībā pastāv trūkumi. Viņa norādīja, ka patiesi spožus prātus Latvijā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tāpat Šteinbuka norādīja, ka pēdējo gadu laikā kvalitāte augstākajā izglītībā ir kritusies, vienlaikus gan uzsverot, ka neattiecina ro uz visām augstskolām un studiju programmām.

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš diskusijā norādīja, ka augstskolas Latvijā pēdējo 20 gadu laikā attīstījušās bez īpaši stingriem regulējumiem. “Pārāk maigo regulējumu dēļ arī augstskolu skaits ir pārāk liels, taču pie tā vainojama situācija, kāda bija radusies deviņdesmitajos gados,” klāstīja Auziņš.

Rīgas Stradiņa universitātes rektora vietnieks Toms Baumanis piekrita, ka augstskolu skaits Latvijā ir pārāk liels. Viņš pauda atbalstu reformu nepieciešamībai un norādīja, ka reformas jāīsteno tā, lai rezultāts no tām būtu sajūtams pēc iespējas ātrāk. “Augstākajā izglītībā reformas, tāpāt kā veselības aprūpē, nav veiktas, tāpēc nepieciešams rīkoties pēc iespējas ātrāk,” sacīja Baumanis.

Viņš arī norādīja, ka reformas nepieciešams veik,t balstoties uz tirgus prasībām un ar finansējumu nepieciešams nodrošināt tās studiju programmas, kuras ir kvalitatīvas un kuras pieprasa esošā situācija valstī.

Diskusijā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs, kurš atzina, ka reformas ir būtisks solis augstākās izglītības kvalitātes celšanā. Viņš gan norādīja - lai arī tās nepieciešams veikt pēc iespējas ātrāk, reformas jāskaidro, lai nerastos lieki pārpratumi. Runājot par augstskolu skaitu, arī Kuļšs atzina, ka to ir pārāk daudz. “Ir mainījusies demogrāfiskā situācija, ir mazāk studentu, taču augstskolu skaits, par spīti tam, ka studentu skaits sarūk, ir palielinājies,” norādīja Kulšs.

Kuļšs gan pilnībā nepiekrita Baumaņa paustajam, ka finansējums studiju programmām būtu jāsaista ar tirgus pieprasījumu un tā sadalē jāņem arī prognozes ilgtermiņā.

Vienlaikus gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis atzina, ka ir mācību iestādes, kuras, neskatoties uz jauniešu skaita samazinājumu, arī nākotnē būs jāsaglabā, piemēram mazās skolas reģionos, tāpēc šobrīd nepieciešams strādāt pie atbalsta programmas izstrādes mazajām skolām.

Diskusijā piedalījās arī vairāki Saeimas deputāti, piemēram Ņikita Ņikiforovs, kurš arī atzina nepieciešamību pēc reformām, taču uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nepieciešams vairāk strādāt pie tā, lai sabiedrība, deputāti tiktu plašāk iepazīstināti ar plānotajām reformām un rezultātu – kāda augststākā izglītība izskatīsies pēc reformu īstenošanas.

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties