#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
EP deputāti noklaušina Eštoni
, 2009. gada, 02.decembris

Jaunizvēlētajai Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinai Eštonei šodien bija jāatbild uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem, cenšoties pārliecināt ES likumdevēju sapulces Ārlietu komitejas locekļus par savu piemērotību augstajam amatam.

"Man pašai nav šaubu par savām spējām," likumdevējiem sacīja Eštone, lai gan daži no komitejas locekļiem neslēpa savas šaubas, kuras raisa viņas pieredzes trūkums ārlietās un mazpazīstamība starptautiskajās aprindās. 53 gadus vecā Lielbritānijas lordu palātas locekle tomēr apgalvoja, ka viņai esot "šim darbam piemērotas" prasmes.

Atbildot uz jautājumu, vai viņa spēs "apturēt satiksmi", kad apmeklēs citu valstu galvaspilsētas, Ešotone sacīja, ka viņa negrasās to darīt. "Es vēlos, lai satiksme turpinātos," norādīja tā sauktā ES ārlietu ministre. "Tas, kas mums patiesi ir svarīgi, ir, lai mēs daudzos dažādos veidos ļautu noprast, par ko ES iestājas, vērtības, kuras mēs uzturam, un ka mēs sniedzam savu ieguldījumu, lai panāktu uzlabojumus."

Noklaušināšana EP Ārlietu komitejā bija tikai sākotnējā Eštones izvaicāšana. Nākamajā mēnesī viņai nāksies stāties pilna ES likumdevēju sastāva priekšā. Stājoties amatā, viņai nepieciešams EP apstiprinājums, jo bloka augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos vienlaikus ieņem arī Eiropas Komisijas (EK) pirmā viceprezidenta krēslu.

Noklaušināšanas laikā Eštone centās pārliecināt likumdevējus, ka viņa "nebūs Lielbritānijas valdības paplašinājums", jo reizēm Briselē valda viedoklis, ka Londona ieņem pārāk transatlantisku skatījumu uz pasaules politiku. "Esmu eiropiete," uzsvēra Ešone. "Pašas valstī esmu pazīstama kā proeiropeiska, un es ar to ļoti lepojos."

Tā sauktā ārlietu ministra amata izveidošana paredzēta Lisabonas līgumā, kas stājās spēkā otrdien.

Saskaņā ar līgumu izveidots arī ES prezidenta amats, kuru ieņēmis bijušais Beļģijas premjerministrs Hermans van Rompejs, tomēr viņš cenšas īpaši neparādīties rampas gaismā, pirms 31.decembrī nenoslēgsies Zviedrijas ES prezidentūras termiņš.

Gan Briselē, gan dalībvalstu galvaspilsētās izskanējusi zināma kritika par ES līderu izdarīto izvēli, jo gan van Rompejs, gan Eštone tiek uzskatīti par samērā mazpazīstamiem politiķiem.

Paturot prātā, ka viņu izvēlējušies 27 dalībvalstu līderi, nevis EP deputāti, Eštone atzina: "Iespējams, neesmu jūsu izvēle."

Tajā pašā laikā Eštone neko daudz nespēja pateikt nedz par saviem uzskatiem ārpolitikā, nedz par savu dienaskārtību tuvākajam laikam, vairākkārt norādot, ka amatā stājusies tikai dienu iepriekš un ka komisijas stingrais reglaments neļauj viņai ieslīgt pārlieku sīkās detaļās.

"Es pie jums ierados ar neaprakstītas lapas izjūtu. Man nepieciešama jūsu palīdzība tās aprakstīšanai," sacīja Eštone.

Bijušajai ministrei Lielbritānijas leiboristu partijā nācās sniegt atbildi arī uz jautājumu par savu darbību nevalstiskajā pretkara organizācijā "Kampaņa par kodolatbruņošanos" (CND). Izskanējušas apsūdzības, ka, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā ieņemdama šīs kreisi noskaņotās organizācijas kasieres amatu, viņa pieņēmusi naudu no PSRS.

Lai gan Eštone uzsvēra, ka nav "tieši pieņēmusi naudu no nevienas komunistu valsts", viņa piebilda, ka liela daļa no organizācijas līdzekļiem tikusi savākta ar ziedojumu palīdzību protesta demonstrāciju laikā.

"Ja nevarēšu jums pateikt, no kurienes nāca visa nauda grozos, nedomāju, ka jūs pārsteigšu," sacīja Eštone.

Ziņu aģentūras LETA/Nozare materiāliem

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties