#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES Bauskā
, 2010. gada, 12.jūlijs

Pirmās rakstītās ziņas par Bausku, pilsētu, kur Mūsa un Mēmele savienojoties izveido Lielupi, atrodamas jau tālajā 1443.gadā, kad svarīga Lietuvas tirdzniecības ceļa sargāšanai te uzcelta Livonijas ordeņa pils. Līdz 17.gadsimtam Bauska izaugusi par ievērojamu tirdzniecības un amatniecības centru un 1609.gadā ieguvusi pilsētas tiesības.

Pilsētā, kas pavisam nesen nosvinējusi 400 gadu jubileju, pašlaik dzīvo vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 77 procenti ir latvieši. Bauskā atrodas vairāki nozīmīgi tūrisma galamērķi, piemēram, pilsdrupas un pils muzejs, Mašīnu muzejs un rātslaukums ar rātsnamu, kā celšanai 1615. gadā tika saņemta atļauju no paša Kurzemes hercoga Frīdriha. Bauskas pilsētas pašvaldība saviem līdzekļiem, kā arī piesaistot ES fondu naudu cenšas veidot pievilcīgu vidi gan tūrismam, gan uzņēmējdarbībai, tomēr aptaujātie iedzīvotāji, savas pilsētas attīstību par ES līdzekļiem īpaši neizjūt.

Laura, studente no Bauskas: „Eiropas Savienība Bauskā mani diez ko neietekmē. Neesmu pat pamanījusi ES uzrakstiņus pie kādiem celtniecības objektiem”.

 

 

Pensionāre Vilma: „No ES izjūtu tikai spiedienu – visādas normas un prasības uzstāda, tomēr pretī neko nesaņemam. Uzskatu, ka tikai tas, ko ar savām rokām izdari, ir pa īstam tavs. Neredzu zaļo gaismu no ES, kas kādā veidā palīdzētu un atbalstītu. Lai gan abi ar vīru esam pensionāri un mums kā citās valstīs vajadzētu atpūsties, ceļot un izbaudīt vecumdienas, ar pensiju vien pat izdzīvot nevaram, tāpēc papildus piepelnāmies audzējot un pārdodot puķu stādiņus. Vīram ir veselības problēmas, tāpēc ar pensiju vien pat zālēm nepietiek. Bērni jau vairākus gadus dzīvo Anglijā, prieks vismaz, ka tiem ir labāk nekā mums”.

 

ES ietekmi un padarīto pilsētas labā neizjūt arī Aigars, kas dzimis un audzis Bauskā: „Nezinu. Drīzāk jau pilnīgi neizjūtu to Eiropu. Es vairs nekādiem solījumiem un pārējām muļķībām neticu un tie visi renovācijas projekti man bijuši nebijuši – darba tāpat kā nav, tā nav. Kaut kādas īpašas izmaiņas pēdējos gados pilsētā arī neredzu – nekas nav ne labāks, ne sliktāks, kā pirms iestāšanās”.

 

 

Gita no Bauskas sākumā saka, ka ES Bauskā neizjūt, tomēr nedaudz aizdomājoties atzīst, ka vairākas lietas par ES fondu naudām ir uzlabojušās: „Vispār jau notiek dažādi projekti. Piemēram, ceļus regulāri labo un taisa, arī skolas renovē. Protams, ir arī pārākas pilsētas, tomēr pamazām arī Bauska paliek skaista, sakopta un attīstīta”.

 

 

Tomēr tas, ka Bauskas iedzīvotāji neizjūt ES ietekmi, nenozīmē, ka pilsētā netiek piesaistīti ES līdzekļi. Visvairāk Bauskas pašvaldība iesaistās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos ceļu rekonstrukcijai un izglītības iestāžu renovācijai.

Nesen pabeigta rekonstrukcija vienā no svarīgākajiem pilsētas tranzīta ceļiem – Uzvaras ielā. 

Pilsētā īstenoti arī vairāki izglītības iestāžu attīstīšanas projekti. Piemēram, Bauskas 2. vidusskolā renovēti un modernizēti četri eksakto zinātņu kabineti. Turpmāk Ķīmijas, Bioloģijas, Fizikas un Matemātikas apguve būs atbilstoša mūsdienu tehnoloģijām – iegādātas speciālās mēbeles, jauni metodiskie materiāli, iekārtas un piederumi, kas palīdzēs uzlabot mācību procesu. Labumu no ES fondiem Bauskā var izjust arī paši mazākie pilsētnieki – ERAF projekta ietvaros rekonstruēta pirmsskolas izglītības iestāde „Pasaulīte” Dārza ielā 3 un renovēta iestādes ēka Saules ielā 8. Kopējās projekta izmaksas sastādījušas 695 772 latus, no kā 591 406 lati bijis ERAF finansējums.

Dažādi projekti tiek realizēti ne vien Bauskas pilsētā, bet arī attālākajās novada vietās. Līdzīgs projekts kā Bauskas 2. vidusskolā izstrādāts arī Uzvaras vidusskolā, kur nodrošināta kvalitatīva dabaszinātņu apguvei atbilstoša materiālā bāze. Arī Bauskas novada Pamūšas speciālajā internātpamatskolā projekta ietvaros uzlabota skolas infrastruktūra, aprīkojums un mācību vides drošums. Par 98 tūkstošiem latu, no kā 85 procenti bijis ERAF finansējums, rekonstruētas pieejas skolas ēkai, izveidoti jauni gājēju celiņi, lieveņi un uzbrauktuves, ievērojot cilvēku ar invaliditāti pārvietošanās prasības, sakārtots iekšpagalms, kā arī norobežota skolas teritorija no pagasta galvenā autoceļa.

Savukārt Brunavas pagasta Ērgļu ciemā attīstīta ūdenssaimniecība – 2014 metru garumā rekonstruēts ūdensvads, radītas jaunas pieslēguma vietas, izskalots ūdens urbums, samazināts piesārņojums, kā arī izbūvēts ūdens rezervuārs ar otrā pacēluma sūkņu staciju. Projekta kopējās izmaksas ir 164 240 lati, no kā 139 604 – ES līdzfinansējums.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties