#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES energo-liberalizācija = LV elektrība baro kaimiņus
, 2010. gada, 03.aprīlis

2010. gads Baltijas valstu enerģētikā atnāca ar neparastu notikumu, ko eksperti nodēvēja par sava veida lūzumu nozarē – Ignalinas atomelektrostacijas (AES) 2. energobloka slēgšanu pērnā gada 31. decembrī. Pašmāju elektroenerģijas ražotājam „Latvenergo” radusies iespēja pelnīt, pārdodot elektroenerģiju Lietuvai, kurai, līdz ar Ignalinas AES slēgšanu, radusies interese elektroenerģiju pirkt. Pēc Ignalinas AES darbības apturēšanas jau notikusi būtiska ģenerācijas tirgus pārdalīšana Baltijas reģionā, tostarp būtiski palielinās Krievijas importa daļa.







Šā gada martā Baltijas valstīs mājsaimniecībām piegādātās elektroenerģijas tarifi (ar pievienotās vērtības nodokli): Latvijā – 0,0743 Ls/kWh; Lietuvā – 0,092 Ls/kWh; Igaunijā – 0,0712 Ls/kWh. Baltijas valstīs, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir šobrīd ievērojami lētāka elektroenerģija.

Līdz ar Ignalinas AES slēgšanu, Latvijas energokompānijas „Latvenergo” meitasuzņēmums Lietuvā „Latvenergo prekyba” šogad plāno iegūt savā kontrolē 5% daļu Lietuvas elektrības tirgus, informēja uzņēmuma preses sekretārs Andris Siksnis. Turklāt tieši „Latvenergo prekyba” piegādā elektrību Ignalinas atomelektrostacijai, kuras darbība pērnā gada beigās tika pilnībā apturēta. Janvāra sākumā uzņēmums noslēdza 11,12 miljonu latu vērtu līgumu, kas paredz šogad četros pirmajos mēnešos piegādāt Ignalinas AES 63,4 miljonus kilovatstundu elektroenerģijas. Janvārī Latvenergo eksportēja elektroenerģiju arī uz Somiju, Igauniju un Lietuvu.

„Beidzot arī Lietuvā un Igaunijā sāk darboties elektroenerģijas brīvais tirgus, un līdz ar to parādās arī Latvenergo iespējas pārdot elektrību kaimiņiem!” sacīja A. Siksnis. Viņš gan piebilda, ka par komerciālo pusi šobrīd runāt pāragri. „Process ir daudzpusīgs – mēs tirgojam Lietuvā un Igaunijā, arī igauņi tirgo gan savās mājās, gan Latvijā. Un nav jau tā, ka cena vien nosaka darījuma veiksmi. Pilnīgi noteikti var teikt, ka mums ir lielākā pieredze darbam ar klientiem brīvā tirgū, jo Latvijā tas darbojas jau kopš 2007. gada jūlija. Mums svarīgi nezaudēt savu tirgus daļu Baltijas mērogā. Tātad, ja kaut ko zaudējam Latvijā, tad mums ir jābūt (un sāk parādīties) iespējām to atgūt citur Baltijā.”

„Peļņas iespējas Latvijā zemā tarifa dēļ nav lielas, taču „Latvenergo” kā komersanta uzdevums ir pelnīt savam īpašniekam – valstij. Visa peļņa aiziet valsts budžetā, tāpat maksātie nodokļi,” sacīja „Latvenergo” pārstāvis. Kā informēja A. Siksnis, Lietuvā „Latvenergo” jau noslēdzis līgumus ar vairāk nekā 30 lieliem klientiem (zināmākais – „Maxima” tīkls), Igaunijā – nu jau ar aptuveni 20 klientiem (zināmākie – „Kalev”, „Norma”), lai gan juridiski tur tirgus veras tikai 1. aprīlī.

 

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties