#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES finansējuma saņemšanai ar labu ideju vien nepietiek
, 2010. gada, 26.jūlijs

Limbažu novada Umurgas iedzīvotāja Velta Pērkone jau trešo gadu cenšas īstenot ideju par keramikas darbnīcu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Sieviete ir apņēmības pilna pie savas mājas veikt būvniecību par ES fondu līdzekļiem, lai izveidotajā darbnīcā vadītu māla terapijas nodarbības. Iemeslus, kādēļ atbalstu joprojām nav izdevies saņemt, un kā būtu jārīkojas, lai projektu tomēr varētu īstenot, skaidro Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra (Rīgas RSIC) pārstāvji.

Vispirms – dzīvotspējīgs projekts!
Rīgas RSIC vadītāja Dace Grīnberga uzsver, ka, uzsākot jebkuru projektu, kam lielākā vai mazākā mērā nepieciešams finansiāls atbalsts no ES struktūrfondiem, galvenais ir ļoti pārdomāta, dzīvotspējīga koncepcija un sapratne par to, ko un kā vēlamies darīt. Vecākā speciāliste Andra Rosicka, kuras ikdienas darbs ir konsultēt klientus par šiem jautājumiem, piebilst: „Ļoti bieži pie mums ierodas cilvēki ar labām idejām, bet diemžēl daudzos gadījumos viņiem trūkst ne tikai pieredzes, bet pat pamatzināšanu, kā savu projektu īstenot.” Līdz ar to rodas loģisks jautājums: ja cilvēks pats nav simtprocentīgi pārliecināts par to, ko vēlas darīt un kā nodrošināt projekta ilgtspējību nākotnē, tad kā lai rodas pārliecība, ka ir vērts ieguldīt tajā ES līdzekļus?
Nozīmīgs kritērijs ir lietderīgums sabiedrībai. V.Pērkone uzsver, cik nozīmīga ir iespēja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām atrast sev kādu nodarbošanos, kas viņiem ir interesanta un palīdz radoši izpausties. Interesi par iespēju apmeklēt darbnīcu jau izteikuši netālu esošā sociālā aprūpes centra „Rūja” iemītnieki, kā arī Rīgas 3.speciālā pamatskola un vairākas citas speciālās izglītības iestādes. „Bet, visticamāk, šie apmeklētāji par pakalpojumu neko nemaksās. Un kāda ir garantija, ka viņi tiešām regulāri brauks uz darbnīcu? Līdz ar to nav skaidrības par to, kā Pērkones kundze nodrošinās darbnīcas funkcionēšanu ilgtermiņā,” komentē Rīgas RSIC speciāliste A.Rosicka. Velta gan apgalvo, ka naudu, par ko iegādāties izejmateriālus nodarbībām, atrast būtu vieglāk, jo summas nav tik lielas.

NVO un būvniecība
Lielākās problēmas šajā gadījumā radot tas, ka V.Pērkone pretendē uz finansējumu būvniecībai nevis kā uzņēmēja, bet gan kā NVO, biedrības „Augstrozes Rūķi”, pārstāve. Tā skaidro Rīgas RSIC vadītāja D.Grīnberga. Pierādīt lietderīgumu NVO ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā ir diezgan grūti. Vēl jo vairāk tad, ja būvniecību plānots veikt uz privātās zemes. „Konkursus par finansējumu jau izsludina, bet to ir tik maz! Un, kā nepieciešama nauda būvniecībai, tā mans projekts neatbilst nolikumam!” ar nožēlu atzīst V.Pērkone.
Bet kādēļ vispār jābūvē? Izrādās, ka Veltai 2007.gadā ar Vidzemes lauku partnerības „Brasla” un Lauku atbalsta dienesta (LAD) starpniecību izdevies saņemt finansējumu keramikas apdedzināšanas krāsns izbūvei. „Sākotnēji tā tika iebūvēta šķūnī, bet, lai darbnīcu pielāgotu cilvēkiem ratiņkrēslos, šķūni vajadzēja nojaukt un visu sākt no jauna,” skaidro Velta. „Savā ziņā neapdomīgi,” komentē D.Grīnberga. Viens no piemēriem, kādēļ, ieguldot ES struktūrfondu naudu, jādomā vairākus soļus uz priekšu. Viņa iesaka Veltai apsvērt domu par turpmāku projektu iesniegšanu kā uzņēmējai. Viens no potenciālajiem finansējuma piesaistes avotiem tad būtu LAD programma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”, kas sekmē uzņēmējdarbības attīstību lauku teritorijās. Kā arī vērsties pēc palīdzības vietējā pašvaldībā vai meklēt sadarbības partnerus, piemēram, sociālā dienas centra izveidei, kurā māla terapija būtu tikai viens no piedāvātajiem pakalpojumiem. Lielāka mēroga projektam, pozicionējot to kā lietderīgu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iespējas saņemt finansējumu būtu daudz reālākas.
Velta stāsta, ka NVO atbalstam Limbažu novadā šogad paredzēti 7000 Ls. Taču šī summa jāsadala starp daudzām organizācijām. Viņa apgalvo, ka „uzskata par nelietderīgu noņemties ar „papīru kalniem”, kad vēl nav zināms, vai projektu atbalstīs”. Un, ja atbalstītu, tad viņa nevarētu nodrošināt līdzfinansējumu. Te gan jāpiebilst, ka līdzfinansējums vismaz 10% apmērā būtu obligāts priekšnoteikums arī projektos par ES fondu naudu. Taču pašvaldības līdzatbildība keramikas darbnīcas projektam nāktu tikai par labu. „NVO galvenais ir darbība, nevis būvniecība vai īpašumi! Un, ja NVO beigs pastāvēt, tad kas tālāk notiks ar darbnīcu?” bažas izsaka A.Rosicka. „Ja keramikas krāsns sākotnēji būtu izbūvēta pašvaldībai piederošās telpās, tad saņemt naudu vides pieejamības uzlabošanai, remontam un darbnīcas iekārtošanai būtu vieglāk.”

Ārpus Rīgas nav iespēju?
„Es jau netieku tiem konkursiem klāt, gribu saprast, kur man īsti jāiet un kam jālūdz! Ja ir pašam kādi kontakti un esi tāds tuvu stāvošs cilvēks tādām iestādēm, tad jau droši vien ir vieglāk,” apgalvo V. Pērkone. Nepareizs ir pieņēmums, ka tālu no Rīgas dzīvojošajiem iespēju ir mazāk. Ir gan lauku partnerības, kuru kompetencē ir projektu administrēšana konkrēta lauku reģiona attīstībai, gan Lauku attīstības programmas atbalstītās aktivitātes, kas ir tieši vērstas uz lauku teritorijas attīstību, par ko informāciju un konsultācijas var saņemt no Valsts lauku tīkla speciālistiem, kas ir pieejami katrā novadā, kā arī citi fondi. Arī ES struktūrfondu informācijas centri Rīgas, Zemgales, Latgales, Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģionos sniedz informāciju un konsultācijas par jebkuru interesējošo ideju. .

Svarīgi panākt, lai ES fondu informācijas sniedzēji spētu nodrošināt sabiedrībai pieejamu un saprotamu informāciju par ES finanšu atbalsta iespējām, bet tikpat būtiska ir sabiedrības sagatavotība realizēt projektus. „Ar naudas saņemšanu jau nekas nebeidzas. Tas nozīmē atbildību un saistības vairāku gadu garumā,” atgādina D.Grīnberga. Taču, ja projekta iesniedzējs ir gatavs piedāvāt labam biznesa plānam līdzvērtīgu ideju, tad atliek iet vienu no ceļiem – vai nu pretendēt uz finansēm konkrētu izsludināto konkursu ietvaros vai arī ar savu projektu doties uz atbildīgajām iestādēm (vai vispirms pie konsultantiem) un meklēt piemērotāko atbalsta shēmu tā īstenošanai.

Daži informācijas avoti par ES fondiem:
- http://www.rpr.gov.lv/esfondi/
- http://www.esfondi.lv
- http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/es_fondi/
- http://www.lad.gov.lv/lv/es-atbalsts/

Foto: no Veltas Pērkones personīgā arhīva
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties