#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES finansējums pētniecībai un zinātnei arī Latvijā
, 2010. gada, 20.jūlijs

Vienlaicīgi ar Eiropas Savienības (ES) komisāres pētniecības, inovācijas un zinātnes jautājumos Moires Gēgenas-Kvinnas paziņojumu par nepieredzēti liela finansējuma ieguldīšanu zinātnē ES programmu izpildei nākamajā gadā, arī Latvijā notika tikšanās, kuras laikā Ietvara programmas nacionālā kontaktpunkta koordinators Dr. Arnolds Ūbelis un Eiropas Komisijas (EK) Pētniecības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Pēteris Zilgalvis informēja par iespējām Latvijas zinātniekiem iegūt izpētei un inovācijai paredzētos līdzekļus.

140 starptautisku projektu ES Septītās Ietvara programmas (2007-2013) zinātnei un tehnoloģiju attīstībai izpildē piedalās arī Latvijas pētnieki, no kuriem 12 projektus Latvijas zinātnieki arī koordinē. „Salīdzinot ar citiem sektoriem Latvijā, zinātnes un tehnoloģiju sektors ir viskonkurētspējīgākais Eiropas tirgū”, uzsver A.Ūbelis, tomēr, lai sasniegtu Eiropas un pat pasaules līmenī atzīstamus rezultātus, nepieciešams arī lielāks valsts atbalsts. Latvijas koordinators atklāj, ka valsts ieguldījums zinātnē ir katastrofāli zems – ja vēl 2006.gadā zinātnei un inovācijām tika atvēlēti 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad pašlaik šis skaitlis ir 0,4% no IKP, kas ir ne vien zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm, bet arī viens no zemākajiem rādītājiem, salīdzinot ar visām Eiropas valstīm kopumā, piemēram, Igaunija pēc 2006.gada datiem zinātnē iegulda 1,14% no IKP, Lietuva – 0,8%, savukārt Somija – 3,37% no IKP, kas ir visaugstākais rādītājs Eiropā.

Valsts ieguldījumu pētniecībā un zinātnē Arnolds Ūbelis tēlaini salīdzina ar izmaksām ceļu būvniecībā: „Par naudu, kas tiek atvēlēta zinātnei, varētu noasfaltēt 20 kilometrus ceļa. Tātad, ja Latvijā neuzklātu jaunu segumu 20 kilometrus garam ceļa posmam, finansējumu zinātnei varētu palielināt uz pusi.” Protams, ceļu kvalitāte ir svarīga, tomēr, domājot tālredzīgi, pāris kilometri asfalta neatsver Latvijas jauno zinātnes talantu izaugsmi un pētniecības devumu gan mūsu valstij, gan Eiropas un pasaules zinātnes attīstībai.

Latvijas zinātnieku spējas apliecina panākumi darbā pie ES Ietvara programmas zinātnes un tehnoloģiju attīstībai. Pēdējo desmit gadu laikā vairāk nekā 50 zinātnes institūti no Latvijas piedalījušies „panākumu spēlē”, kā to dēvē Arnolds Ūbelis, un cīnījušies par iespēju piedalīties projektus realizējošos konsorcijos un veikt EK pasūtītos zinātnes un tehnoloģiju attīstības projektus. „Tā ir sacensība ar labākajiem prātiem Eiropā un varbūtība gūt panākumus ir ne lielāka kā 20%, tas ir, konkurence nekad nav mazāka par 1:5, daudzos gadījumos jārēķinās ar vēl lielāku konkurenci”, saka A.Ūbelis. Vislabākie panākumi no Latvijas ir: Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam un Latvijas Universitātes Fizikas institūtam. Kā norāda Dr. Ūbelis, Latvijas zinātnes institūti pārstāv ļoti plašu zinātnes un tehnoloģiju jomu kopumu. „Tas liecina par to, ka mums ir konkurētspējīgi zinātnieki dažādos pētniecības laukos un viņu kapacitātes un zināšanu racionāla izmantošana nodrošina iespēju uzlabot augstākās izglītības kvalitāti Latvijā.”

Konkursos uz finansējumu pētniecībai un inovācijām īpaši tiek rosināta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalība. Skaitliski MVU ir ap 99% no visiem Eiropas uzņēmumiem, tāpēc tie uzskatāmi par Eiropas inovāciju sistēmas mugurkaulu. MVU kopumā paredzēts piešķirt gandrīz 800 miljonus eiro. Līdzšinējā pieredze rāda, ka daļu no šīs naudas sūrā konkurencē var iegūt arī apmēram 200 ar zinātni saistīti uzņēmumi no Latvijas, kas ražo visaugstākās pievienotās vērtības produktus.

Kopumā ES šī gada budžets zinātnei un pētniecībai ir par 12% lielāks nekā pērn, sasniedzot 6,4 biljonus eiro. „Šis ir vērienīgākais uzsaukums zinātnei un vislielākā iespēja jaunajiem pētniekiem, kas vairos ne tikai inovāciju attīstību un zināšanas, bet arī darba vietas”, uzsver EK Pētniecības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Pēteris Zilgalvis. „Paredzēts, ka jau 2011.gadā, pateicoties šim ekonomikas stimulam, tiks izveidotas 165 000 darba vietas. Katrs projekts rada 4-5 jaunas darba vietas arī Latvijā”, turpina P.Zilgalvis. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums pārdomātākā un iekļaujošākā Eiropā, galvenais elements stratēģijā „Eiropa 2020”, kā arī pamatiniciatīvā „Inovācijas Savienība”, ko aizsāks šī gada rudenī.

Foto: www.du.lv, www.obviousmag.org
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties