#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES Lauksaimniecības reformā "Taisnīguma izjūta" katram sava
, 2010. gada, 31.maijs

ES atbalstam lauksaimniekiem ir jābūt godīgākam – tas ir skaidrs visiem politiskajiem spēkiem ES, kas iesaistīti Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas, kam jāstājas spēkā pēc 2013. gada, sagatavošanā. Pirmo ziņojumu par KLP pēc 2013. gada šobrīd gatavo Eiropas Parlaments (EP), un tajā jautājums par maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm skarts maz. Turklāt debates liecina – maksājumu izlīdzināšana nenotiks tūlīt 2014. gadā. Ietekmīgākās ES dalībvalstis, kam ir liela teikšana arī EP ziņojumu gatavošanā, gādā, lai taisnīgākas maksājumu sistēmas ieviešanai tiktu noteikts pārejas periods, kas varētu ilgt no trim līdz pat sešiem gadiem

Atgādināšu, ka Latvija saņem otros mazākos maksājumus par vienu hektāru aiz Rumānijas un tie nepārsniedz 50 eiro, bet lielākos – Grieķija, apmēram 600 eiro. ES vidēji lauksaimnieks par hektāru saņem nedaudz virs 200 eiro.

KLP reformas gatavošana uzņem gaitu. Eiropas Komisija (EK) izsludinājusi vispārēju ES pilsoņu uzklausīšanu internetā, kur savu viedokli, atbildot uz četriem jautājumiem par lauku politikas reformas nepieciešamību, var izteikt ikviens. EK sola, ka visus šos viedokļus izskatīs, apkopos un tie būs pamats komisijas pozīcijas sagatavošanai. Viedokļu apkopošana notiks šā gada jūlijā, bet EK ziņojumu gaida gada nogalē.

Pats lauksaimniecības komisārs Dačjans Čološs, pēc tautības rumānis, jau izteicies, ka vēlas panākt taisnīgākus tiešos maksājumus, uzsvaru liekot tieši uz mazo saimniecību atbalstu. Pagaidām valda skepse, vai D. Čološam pietiks ietekmes, lai panāktu godīgumu atbalsta izmaksā ES jauno dalībvalstu izpratnē. Eiropas Parlamenta kuluāru runās dzirdams, ka komisārs augsti novērtēts kā nozares profesionālis, taču politiskā ietekme EK viņam neesot pārāk liela. Tas gan vēl nav zināms, jo politiskās spēles KLP jautājumā tikai sākas.

Kamēr EK aptuveni runā par taisnīgākiem maksājumiem, par lauksaimnieku ienākumu stabilizēšanu un papildu maksājumiem par “sabiedriskā labuma” sniegšanu, EP top pirmais ziņojums par KLP pēc 2013. gada. To Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā gatavo britu liberālis Džordžs Laions. Ziņojumā plaši aprakstīta situācija, kādā atrodas ES lauksaimniecība, un doti vispārīgi priekšlikumi reformai.

Ir skaidrs, ka EP lauksaimniecības komiteja nevēlas pieļaut KLP budžeta samazināšanu, uz ko spiež ne tikai pārējās EP komitejas, bet arī Eiropas Komisija.

Britu liberāļa gatavotajā ziņojumā uzsvars likts uz faktu, ka visu ES valstu lauksaimnieku ienākumi ir krietni mazāki nekā vidēji tautsaimniecībā strādājošajiem, tādēļ atbalstu samazināt nedrīkst. ES lauksaimniekiem jāgarantē stabila vieta ES tirgū, ES jārīkojas, lai cilvēki nepamestu laukus, jāstiprina ražotāju grupas un jārada drošības tīkls iepirkuma cenu nestabilitātes kontrolēšanai.

Pagaidām ziņojuma viens punkts izskatās cerīgs Latvijai, jo tajā minēts “EP aicina KLP maksājumus sadalīt taisnīgāk un uzstāj, ka tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem”.

Ko nozīmē “taisnīgums”?

Kā pārliecinājās šo rindu autore, izpratne par “taisnīgiem” maksājumiem dažādu ES valstu deputātiem krietni atšķiras. To lieliski varēja manīt pagājušajā nedēļā EP plenārsesijas laikā notikušās EP Lauksaimniecības komitejas sēdes laikā. Tajā vārds gan pamatā tika dots deputātiem no Francijas un Vācijas. Viņi uzsvēra – maksājumiem ir jābūt taisnīgākiem, tas ir – tādiem, kas ir reāli ieviešami un nerada jucekli, proti, lielus protestus no veco ES valstu lauksaimnieku puses. Vācijas deputāti pat uzsver – lauksaimniekiem ir jāmaksā par ražošanu, par to, ka nodrošina ES tirgu ar kvalitatīvu un lētu pārtiku. Tādēļ nedrīkst pieļaut, ka lauksaimniecības budžetam, kuru grasās samazināt, uzkrauj vēl atbalstu par inovāciju ieviešanu un tamlīdzīgām lietām, kas tieši uz lauksaimniecību neattiecas.

Tikai Polijas pārstāvji atgādināja, ka nepieciešams radīt kritērijus, kas palīdzētu padarīt godīgākus maksājumus starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm.

Vairākums runātāju norāda, ka ar KLP reformēšanu steigties nedrīkst, jādod pietiekami garš pārejas periods, vēlams līdz 2020. gadam.

Par to, ka EP pirmā ziņojuma (kopumā gaidāmi trīs) sagatavošanā neiztiks bez pamatīgiem ķīviņiem, liecina fakts, ka tam EP deputāti iesnieguši kopumā 780 labojumus. Turklāt sākušās arī kuluāru kaislības par to, kā katram panākt savas intereses. Lauksaimniecības komitejas kopējā interese ir KLP budžeta nesamazināšana, un to var panākt ar argumentiem, ka no lauku budžeta būs jāfinansē daudzi nelauksaimnieciska rakstura maksājumi, turklāt papildu slogu uzliks maksājumu izlīdzināšanas panākšana jaunajās ES valstīs. Ja izdosies panākt budžeta nesamazināšanu, Latvijai nāksies krietni pacensties, lai tiktu izstrādāti godīgi kritēriji maksājumu sadalē.

Lai to panāktu, ZM kopīgi ar EP deputātiem, kuri darbojas EP lauksaimniecības komitejā, jau strādā. Astoņus labojumus Dz. Laiona ziņojumam iesniegusi arī EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete. Šiem priekšlikumiem pievienojusies Bulgārijas deputāte Marija Nedeļčeva.

Sandra Kalniete: Latvija iegūs jebkurā gadījumā

Sandra Kalniete: “Es esmu ārlietu speciāliste, bet tomēr izvēlējos darboties ekonomiskās komitejās, jo sapratu, ka šajā mums grūtajā krīzes situācijā tas ir ļoti svarīgi.

EP attiecībā uz KLP reformu nolēmusi rakstīt vairākus ziņojumus. Kopumā būs trīs ziņojumi, pirmo gatavo liberāļu partiju grupas deputāti, tas šobrīd ir apspriešanā, nākamo gatavos sociāldemokrāti un pēc tam EP Tautas partijas grupa, kurā darbojos arī es.

Taktika, par kādu esam vienojušies Tautas partiju grupā, ir panākt, lai netiek samazināts KLP budžets. Šobrīd ir liels spiediens no pārējo komiteju puses, kā arī no sabiedriskās domas un EK, ka šajā budžetā ir jāierēķina arī visi tie zaudējumi, kas rodas lauksaimniekiem gan par ainavas kopšanu, gan klimata izmaiņām, gan vides standartu ievērošanu, gan inovāciju ieviešanu. Tādējādi tiek runāts ne tikai par to, ka jāsamazina KLP budžets, bet arī par to, ka šajā samazinātajā lauksaimniecības budžetā vēl jāfinansē lietas, kas līdz šim no šā budžeta nekad nav finansētas. Turklāt samazināsies arī nacionālo valstu aploksnes.

Šobrīd KLP ziņojumā esmu iesniegusi astoņus priekšlikumus un tiem pievienojusies arī bulgāru deputāte, kas strādā komitejas pamatsastāvā. Priekšlikumi pamatā attiecas uz vienlīdzības principa ieviešanu, uz godīgu, caurspīdīgu un pārskatāmu KLP budžetu. Visi labi saprot, ka mehānisks izlīdzinājums ES maksājumos nevar būt, jo ES valstis atrodas dažādās teritorijās – gan kalnos, gan mežos, ir auglīgākas un mazāk auglīgas augsnes.

Vēl viens princips, kas maz atspoguļojās pašreizējā ziņojumā, ir godīgās konkurences princips. Tās pāris frāzes, kas ziņojumā minētas, attiecas pamatā uz konkurenci ar trešās pasaules valstu lauksaimniecības produktiem. Latviju un pārējās dalībvalstis uztrauc fakts, ka vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta arī ES iekšējā tirgū saražotajām pārtikas precēm. Esmu tikusies ar Tautas partiju grupas ziņotāju, kurš solīja, ka šo principu kā kompromisu iekļaus vairākos priekšlikumos. Es neesmu vienīgā, kas to prasa, to prasa arī deputāti no Polijas, Ungārijas un citām valstīm.

Esmu novērojusi, ka vecajās ES dalībvalstīs ir ļoti aptuvens priekšstats, cik kas lauksaimniecībā maksā un kādas ir izmaksu atšķirības dažādās valstīs. Esmu daudzkārt sastapusies ar to, runājot ar saviem rietumvalstu kolēģiem. Viņi saka – jums ir lētāks darbaspēks un citi resursi, 100 eiro Spānijā nav tas pats kas 100 eiro Latvijā. Tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai EK sagatavotu salīdzinošo ziņojumu ražošanas izmaksām dažādās ES valstīs. Mums jāpanāk, lai tas būtu oficiāls EK dokuments, jo runas nav arguments. Latvijā 13. jūlijā ieradīsies EP lauksaimniecības komitejas delegācija, un sarunas šeit ir jābalsta uz šo izmaksu izvērtēšanu. Sen vairs Latvijā nav lētākie resursi ES, lētāks ir tikai darbaspēks.

Attiecībā uz pārejas periodu, kādā ieviest reformu, ir dzirdēti dažādi priekšlikumi. Es domāju, ka pieņemams būtu triju gadu pārejas periods. Mēs varam uzstāt uz straujām izmaiņām jau 2014. gadā, bet tas nebūtu reāli. Pasakiet nu Grieķijas zemniekam, ka 600 eiro vietā par hektāru viņš no rītdienas saņems 200 eiro.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem, lai kādus lēmumus arī pieņems, Latvijas zemnieki būs ieguvēji. Tas nekādā mērā nemazina apziņu, ka konkurence ir negodīga. Bet jāsaprot, kāds ir lemšanas mehānisms. Mēs ES budžetā iemaksājam krietni mazāk, nekā no tā saņemam. Šīm valstīm ir lielāka ietekme, jo ir arī lielāks iedzīvotāju skaits. Tādēļ ir atzīstama tā kompromisu kultūra, kāda valda Eiropā, ka neviens nav noraidīts, bet neviens īsti arī nav līdz galam atbalstīts.

Alfrēds Rubiks: taisnību nepanāksim

– Vai un kādus priekšlikumus esat iesniedzis EP ziņojumiem par KLP pēc 2013. gada?

EP deputāts, lauksaimniecības komitejas pārstāvis Alfrēds Rubiks: – Priekšlikumi, kas ir likti no manas puses, nav manis izdomāti. Tie ir mūsu lauksaimniecības pārstāvju pie Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta sagatavoti. Man šobrīd ir grūti pateikt, kādi priekšlikumi ir iesniegti. Galvenā sāpe bija un ir – vajadzētu izlīdzināt lauksaimniecības tiešos maksājumus. Par to iestājas daudzi deputāti, jo īpaši tie, kas nāk no jaunajām ES dalībvalstīm. Bet ir liela pretošanās no vecajām dalībvalstīm, kas vēlas palikt pie līdzšinējiem ES maksājumu sadales principiem, motivējot to ar faktu, ka lauksaimniecībai budžets nākotnē netiks palielināts un nav no kurienes ņemt naudu, lai palielinātu maksājumus jaunajām dalībvalstīm. Tātad būtu jānoņem nauda veco ES valstu lauksaimniekiem.

Kā šī situācija atrisināsies? Domāju, ka par 50% izdomās, kur rast līdzekļus izlīdzināšanai, bet 100% izlīdzināšana nenotiks. Kādēļ es tā domāju? Sākotnēji stratēģijā “Eiropa 2020″ lauksaimniecības vispār nebija. Tagad tā ir parādījusies, bet neesmu izlasījis, kāda tā ir. Stratēģija ir sarakstīta pārāk vispārīgās frāzēs – “ilgtspējība”, “tirgus darbošanās”. Ko tas viss nozīmē, katrs saprot pēc savas izpratnes.

– Kāda ir Latvijas pārstāvju iesniegto priekšlikumu būtība?

– Priekšlikumus ir sagatavojusi Latvijas pārstāvniecība Eiropas Parlamentā, es neesmu no tiem cilvēkiem, kas centīsies uzspiest kaut ko savu. Man nav precīzu un konkrētu zināšanu par lauksaimniecību, turklāt par to visu atbild valdība, ne jau es.

– Mēs zinām, ka KLP nākotne tiks izlemta, vienojoties EP, Eiropas Komisijai un lauksamniecības ministriem. Vai uzskatāt, ka jums nav nekādas iespējas ietekmēt EP kopējo nostāju?

– Pagaidām viss notiek vārdos. EP lemšanas procedūra nav izstrādāta līdz galam. To var just parlamenta sesiju laikā, daudzi runātāji uzsver, ka ir tiesības lemt, bet dzirdam arī, ka EK un Eiropas Padome sevi uzskata par galvenajiem noteicējiem.

Visvairāk ar šiem jautājumiem nodarbojas EK, kas zināmā mērā aizstāv valdību intereses. Mēs nepārstāvam valsti, mēs pārstāvam savus vēlētājus. Nedomāju, ka lietas uz priekšu ies vienkārši. EK un Eiropas Padome uzklausa, ko saka deputāti, bet ne vienmēr teikto ņem vērā.

***

UZZIŅA

Lauksaimniecības zemes aizņem 47% no ES kopējās platības.

ES darbojas kopumā 14,5 miljoni saimniecību, vidējā saimniecības platība ir 12 ha.

Lauku saimniecības saražo preces 355 miljardu eiro apmērā ik gadu.

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā nodarbināti 13,5 miljoni ES iedzīvotāju un 5 miljoni – pārtikas pārstrādē.

ES 27 valstīs lauksaimnieku vidējie ienākumi nesasniedz 50% no vidējiem ienākumiem pārējā tautsaimniecībā.

Avots: EP deputāta Džordža Laiona ziņojuma projekts

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties