#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES Liepājā
, 2010. gada, 26.jūlijs

Prāta spēles dalībniekam, kurš nezināja pareizo atbildi uz fināla jautājumu, teica: „Šo faktu tu līdz šim nezināji, bet tagad gan – atcerēsies visu mūžu!” Man ir līdzīgas asociācijas ar Liepāju – tas bija apmēram 4.klasē, kad skolas erudīcijas konkursā mūsu klases komandai uzdeva jautājumu: „Trijās Latvijas pilsētās ir tramvajs – Rīgā, Daugavpilī un – nosauciet trešo!” Bijām mazi un ne Latviju, ne pasauli neredzējuši, tāpēc minējām un teicām, ka tā ir Jelgava. Kļūdījāmies, jo izrādījās, ka šis transporta līdzeklis pa sliedēm ripo Liepājā. Tāpēc turpmāk skaistā piejūras pilsēta mūžīgi mūžos man asociēsies nevis ar „Liepājas Dzintaru”, „Liepājas Kafiju” vai daudzajiem muzikantiem, kas nākuši no šīs pilsētas, bet tieši ar tramvaju.

Pilsēta, kurā piedzimst vējš

Liepāja ar aptuveni 85 tūkstošiem iedzīvotāju un vairāk nekā 60 kvadrātkilometru kopējo platību ir lielākā pilsēta Kurzemē un trešā lielākā pilsēta Latvijā. Liepājas pirmsākumi meklējami zvejnieku apmetnē „Līvas ciemā”, kas vēstures rakstos minēts jau 1253.gadā. Kurzemes hercogistes laikā 1625.gadā Liepājai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Krievijas impērijas sastāvā pilsēta piedzīvoja savus ziedu laikus. Interesanti, ka 1919.gadā uz neilgu laiku Liepāja pat bijusi Latvijas galvaspilsēta.

Liepājnieki vienmēr ir lepojušies ar savu izcelsmes vietu. Pilsētā dzimis ne vien vējš, bet arī daudzi Latvijā ievērojami cilvēki, piemēram, dzejniece Mirdza Ķempe, rakstniece Zenta Mauriņa, arhibīskaps Jānis Vanags, futbolists Māris Verpakovskis, aktieri Indra Briķe, Sigita Jevgļevska, Juris Bartkevičs, brāļi Rodrigo un Ivo Fomini, mūziķi Uldis Marhilēvičs, Guntars Račs, Guntis Veits, Andris Ērglis un daudzi, daudzi citi.

Liepāju mēdz dēvēt arī par roka galvaspilsētu. Nerakstīts likums vēsta – muzikālā pilsētā jābūt muzikālām tūrisma iespējām. Liepājā pat visu pilsētas apskati var izvērst muzikālu un doties apskatīt Liepājas vēsturisko centru „Kā pa notīm”. Ar skanīgu „Do” jūs sagaidīs Latvijas 1. Rokkafejnīca un tai blakus izveidotā Latvijas mūziķu Slavas aleja ar 35 mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā un Latvijas lielāko ģitāru. „Mi” var meklēt Kuršu laukumā pie Sv. Annas baznīcas, kas ir vecākais dievnams Liepājā, savukārt nots „La” savu vietu atradusi vecajā ostmalā, kur skatam paveras piestātne ar no jūras ienākošajiem kuģīšiem un strūklaku, kas atgādina vilni. Liepājā ir vērts arī apskatīt karostu ar tās cietumu, Sv. Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāli, Rožu laukumu, Ziemeļu fortus, kā arī citus cilvēka un dabas radītos pārsteigumus.

Par pilsētu, kur jūra satiekas ar balto smilšu pludmali, labus vārdus teikuši daudzi. Valsts prezidents Valdis Zatlers Liepāju nosaucis par „latviskuma simbolu”. Arhitekte Zaiga Gaile saka: „Lepna, noslēpumaina, ir jūra, ir osta, ir rūpniecība - Liepāja atšķiras no visām Latvijas pilsētām”. ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens uzsver: „Pat tad, ja Liepājas liktenis vēsturē ir bijis smags, tās nākotnes vīzijas ir skaidri saskatāmas”, savukārt bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga novēl Liepājai turpināt augt un zelt: „Ļoti priecājos par to, cik daudz Liepāja ir gājusi uz priekšu savā sakārtotībā un sakoptībā. Protams, Jums vēl ir ļoti daudz darāmā, tāpēc novēlu spēku, izturību un skaidru nākotnes vīziju visiem Liepājas iedzīvotājiem, lai katrs savā jomā raugās, ko viņš varētu sniegt pilsētai, ko tajā uzlabot.”

 ES nauda Liepājas attīstībai

Piesaistot ES fondu līdzekļus, Liepājas pašvaldība pēdējo gadu laikā realizējusi vairākus nozīmīgus renovācijas un rekonstrukcijas projektus, piemēram, „Pirmsskolas izglītības iestādes "Saulīte” infrastruktūras attīstība”, „Energoefektivitātes paaugstināšana Liepājas pilsētas izglītības iestādēs”, „Stacijas laukuma rekonstrukcija” par vairāk nekā miljonu latu, veloceliņa izbūve, Brīvības ielas rekonstrukcija un citi attīstības darbi. Atbalstu saņēmuši vai nākotnē ieplānoti arī vairāki projekti, kurus iespējamus padarījusi tikai Liepājai raksturīgā infrastruktūra, vēsturiskā attīstība un novietojums kartē:

* Tūrisma maršruta „Liepāja – kā pa notīm” pilnveidošana. Jau esošajam, 2007.gadā izveidotajam maršrutam plānots pievienot jaunus apskates objektus - Mirdzas Ķempes pieminekļa laukumu, Gulbju dīķi, pieminekli bojā gājušajiem zvejniekiem, jūrniekiem un lidotājiem, kā arī jūgendstila apbūvi Kūrmājas prospektā un Graudu ielā. Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt Gulbju dīķi, izveidot četras strūklakas, dekoratīvās sienas un apgaismojumu, renovēt M.Ķempes laukumu, popularizēt tūrisma produktu ar dažādām mārketinga aktivitātēm, piemēram, tipogrāfisko materiālu sagatavošana, audio gidu ar informāciju piecās valodās iegāde un dalība Viļņas tūrisma gadatirgū. Kā viens no projekta interesantākajiem jauninājumiem ir piecu skulptūru - Laivinieks, Vārna, Dzintara latvietis, Telefonists, Cilvēku mežs – izgatavošana to reālajā lielumā un uzstādīšana kopā ar pilsētas himnas „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” vārdu plāksnītēm. Projekta kopējās izmaksas ir 865 557 Ls, no tām ERAF finansējums - 678 256 Ls.

* Liepājas ostas pievadceļu rekonstrukcija. Projekta izmaksas ir vairāk nekā 13 miljoni eiro un to sedz ES Kohēzijas fonds, Valsts budžets, Liepājas Domes un Liepājas SEZ pārvaldes līdzekļi. Projektam paredzēti vairāki posmi: dzelzceļa Ziemeļu parka un savienojošā dzelzceļa ar Rietumu parku būvdarbi – tas nodots ekspluatācijā 2008.gada februārī, O. Kalpaka tilta rekonstrukcija (tilts satiksmei atklāts 2009.gada 28.augustā) kā arī jaunā ostas pievedceļa (no autoceļa A9 līdz Pulvera ielai) būvdarbi.

* Liepājas ostas padziļināšana. Ostas dziļums pašlaik sasniedz aptuveni 10 metrus, un tas ir par mazu lieltonnāžas kuģu uzņemšanai, tādā veidā bremzējot ostas attīstību un kravu apjoma pieaugumu. ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā paredzēts kuģu ceļu padziļināšana līdz 12 un 12,5 metriem, loču kanāla rekonstrukcija, ziemas ostas rajona padziļināšana līdz 7 metru dziļumam, kā arī Kuģu satiksmes vadības centra modernizēšana. Projekta izmaksas paredzētas aptuveni 22,7 miljonu latu apmērā.

* Seku likvidācija Liepājas cukura rūpniecības restrukturizācijas rezultātā skartajās teritorijās. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) Cukura rūpniecības restrukturizācijas fonda projekta ietvaros notiek Liepājas Cukurfabrikas darbības pārtraukšanas rezultātā pamesto teritoriju sakārtošana - esošās virszemes noteces sistēmas rekonstrukcija, sūkņu stacijas un krājbaseina izbūve, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas un sūkņu stacijas rekonstrukcija. Projekta kopējās izmaksas ir 1 158 056 Ls, no tām ELGF finansējums - 957 071 Ls.

* Liepājas tramvaja līnijas pagarināšana un esošās līnijas rekonstrukcija. Tramvaja līnijas pagarinājums līdz Ezerkrastam no Klaipēdas ielas pa Tukuma ielu, Ventas ielu un Mirdzas Ķempes ielu ir viens no tuvākajā nākotnē plānotajiem pilsētas transporta infrastruktūras projektiem. „Attīstot tramvaja līniju tīklu pilsētā, būs iespējams kāpināt kopējo sabiedriskā transporta sistēmas efektivitāti pilsētā, notiks pasažieru plūsmas pārdale starp sabiedriskā transporta veidiem un iedzīvotāji sāks vairāk izmantot šo videi draudzīgo pārvietošanās līdzekli”, teikts projekta pieteikumā Eiropas Reģionālās attīstības fondam. Šobrīd norisinās tehniskā projekta izstrāde, savukārt plānotās izmaksas ir vismaz 8 miljoni latu.

Liepājnieki par Liepāju

Liepājā augušais Andris Jurga gan pēdējā laikā uz savu dzimto pilsētu aizbrauc reti, tomēr ir informēts par pilsētas attīstību: „Zinu, ka Grobiņas šoseja tika labota pa ES līdzekļiem, laikam arī Karostas tilts. Ak, jā, un vēl mana māmiņa ir skolotāja un viņa saņem kaut kādu ES stipendiju - tas ir jauki.”

 

 


 

Liepājnieks Arvīds Ločmelis: „Eiropu izjūtu ar to, ka mūs likvidē kā konkurentus, piemēram, likvidējot cukurfabrikas un līdz ar to arī lauksaimniecību. Tad vēl valsts vadītāji saņem aizdevumus uz tautas rēķina- praktiski pārdodot Eiropas Savienībai Latviju ar visiem pavalstniekiem.”

 

 

 

Zane Laimiņa, sabiedrisko attiecību studente no Liepājas, par ES saka: „Pilsētā ES ieguldījumu var redzēt dažādos renovācijas projektos, piemēram, ceļu remonti, ēku siltināšana. Nesen man pašai bija iespēja dabūt Eiropas naudiņu mācībām – saņēmu Erasmus stipendiju un gadu studēju ārzemēs.”

 

 

 Foto: www.liepaja.lv

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties