#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES meklē iespējas "pārstartēt" attiecības ar Šveici
, 2010. gada, 20.jūlijs

Tā kā Lisabonas līgums rada jaunas institūcijas un piešķir jaunas pilnvaras, Eiropas Savienība (ES) mēģina "pārstartēt" attiecības ar Šveici, kuras pašlaik regulē aptuveni 120 vienošanas, kas aptver visu, sākot no rokas pulksteņiem līdz ceļošanai bez robežām.

"Mēs pārbaudījām stāvokli mūsu divpusējās attiecībās (..) un izskatījām iespējas turpmāk tās uzlabot, balstoties uz stabiliem juridiskiem un politiskiem pamatiem," preses konferencē, kas bija sarīkota kopā ar Šveices prezidenti Dorisu Leithardi, teica ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs. Van Rompejs norādīja, ka pie pārstartēšanas Bernei jāpieņem ES likumu "evolūcija" pretēji pašreizējai situācijai, kad Šveices puse neko nepieņem automātiski.

"ES uzskata, ka tā tas nevar turpināties. Pastāvot 120 divpusējiem līgumiem, iedomājieties visu birokrātiju, kad jums vajadzēs mainīt vienu rindkopu," teica kāda sarunām tuva ES amatpersona. Pašlaik divas reizes gadā tiekas aptuveni 60 "darba grupas", kas izskata šajos līgumos iekļautos konkrētos jautājumus, sākot no pulksteņu rūpniecības līdz transportam, robežkontrolei un cīņai pret krāpšanu, taču nekāda lielā apmaiņa starp tām nenotiek.

Leitharde, pārejot no angļu valodas uz vācu un franču valodu, teica, ka Šveice arī atzīst nepieciešamību vienkāršot divpusējo līgumu sarežģīto arhitektūru. Tomēr viņa uzsvēra, ka jaunajai juridiskajai bāzei jābūt "tīrai, taču jārespektē mūsu suverenitāte". Viens no piedāvājumiem Šveicei ir Eiropas ekonomiskā telpa, līdzīgi kā ar Norvēģiju, kura arī nav ES dalībvalsts, bet ir pilnībā integrēta bloka iekšējā tirgū un Šengenas bezrobežu telpā, taču atšķirībā no Bernes tā automātiski pieņem visas izmaiņas ES tiesību normās.

Taču valstī, kurā tiešā demokrātija ir laidusi tik dziļas saknes, ka gandrīz visi lēmumi tiek pieņemti referendumā, šāda juridiskā "automātisma" ideja nav pieņemama.

Šveices vēlētāji 1992.gadā jau noraidīja valsts iestāšanos Eiropas ekonomiskajā telpā (EEA), baidoties atdot suverenitāti Briselei, ko bieži kritizē par demokrātijas trūkumu. "Šveice ir pret automātisku ES tiesību pieņemšanu, izmantojot argumentu, ka tā ir suverēna valsts. Taču ES saka, ka mums jāspēlē pēc tās noteikumiem, jo mēs esam iekšējā tirgus daļa," izdevumam "EUObserver" teica Briselē dzīvojošais Šveices advokāts Žans Rusoto, kurš specializējas ES tiesībās un regulējošos noteikumos.

Otrs aizliegtais temats Šveices sabiedrībai ir Eiropas tiesas jurisdikcija, kura saka pēdējo vārdu, ja kāda valsts pārkāpj ES tiesību normas. Ja Šveice pieņemtu likumdošanu automātiski, Eiropas Komisija to nepakļaušanās gadījumā teorētiski varētu iesūdzēt Luksemburgas tiesā.

"Tā būtu problēma," teica Rusoto. "Negatīvo balsojumu 1992.gadā spēcīgi ietekmēja "ārvalstu tiesnešu" pilnvaru palielināšanās Šveicē. Kopš tā laika situācija nav daudz mainījusies, kaut gan mēs esam pieņēmuši daudzus ES likumdošanas aktus, taču to darīja mūsu parlaments.

Tomēr būtu iespējams rast kompromisa risinājumu - kā Norvēģijas, Lihtenšteinas un Īslandes gadījumā, kuras ietilpst EEA. Šīm valstīm Luksemburgā ir īpaša tiesa, kas nosaukta par EFTA pēc Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma, kura dalībvalsts ir arī Šveice. Tomēr EFTA tiesai nav jurisdikcijas pār šo Alpu valsti. Ironiski ir tas, ka EFTA tiesas galvenais tiesnesis ir šveicietis Karls Baudenbahers, kurš pārstāv Lihtenšteinu.

Līdz ar pašreizējām grūtībām sarunas vēl vairāk sarežģī jaunais spēlētājs ES pusē - Eiropas Parlaments. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ES likumdevēju sapulcei ir tiesības noraidīt jebkuru starptautisko līgumu, par kuru ir risinājusi sarunas Eiropas Komisija.

Tas jau uz kādu laiku iesaldēja ES un ASV attiecības, kopš Eiropas Parlaments uzlika veto banku datu nodošanai terorisma apkarošanas nolūkā, kā iemeslu minot privātās dzīves neaizskaramību. "Mēs vēlamies padziļināt savas attiecības ar Eiropas Parlamentu," teica Dorisa Leitharde. "Ir ļoti svarīgi iesaistīt parlamentus, jo tie pieņem galīgos lēmumus par līgumiem un to saturu," viņa piebilda.

Ziņu aģentūra LETA/ Nozare

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties