#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES naudu Latvijā varētu izmantot efektīvāk
, 2010. gada, 09.jūnijs

No Eiropas Savienības septiņu gadu periodā – 2007.-2013. gadā – Latvija struktūrfondu ietvaros plāno saņemt 3.18 miljardus latu. Pieskaitot klāt Latvijas puses līdzfinansējumu, tie ir gandrīz 4 miljardi lati, ko ieguldīsim ekonomikas attīstībā. Vēl gandrīz 1 miljards ir rezervēts Latvijas lauku un zivsaimniecības attīstībai. Kopumā tas ir vairāk kā astotais Latvijas valsts budžets septiņu gadu laikā .

Laikā, kad valstij jāmazina budžeta izdevumi, lai pamazām panāktu to atbilsmi ienākumiem jeb nopelnītajam, un kad banku kreditēšanas politika pēc buma gadiem ir kļuvusi ļoti piesardzīga, šīs ES naudas izmantošana ir izšķirīgi svarīga, faktiski galvenais investīciju avots, lai valsts un uzņēmumi turpinātu attīstīties.

Eiropas reģionālā politika, saskaņā ar kuru tiek plānoti struktūrfondi, ir veidota pēc principa - vājākās ekonomikas nedrīkst kavēt stiprāko ekonomiku centienus sasniegt kopējo ES mērķi -konkurētspējīgākā ekonomika pasaulē. Līdz ar to tiek dots vairāk tiem, kam grūtāk iet, lai visi kopā sasniegtu šo mērķi. Tieši tāpēc Latvijai no Eiropas Savienības 2009. gadā bija ieplānota nauda gandrīz 4 reizes vairāk, nekā mūsu valsts iemaksāja kopējā ES budžetā. Salīdzinājumam - Īrija iemaksāja 3 reizes vairāk, nekā tā saņēma pretī. Latvija ES ir otrs lielākais ieguvējs pēc Ungārijas, ja rēķina iemaksātās un saņemtās naudas proporcijas.

Aptuveni 80% no ES izdevumiem administrē dalībvalstīs. Tādēļ struktūrfondu, lauku attīstības un zivsaimniecības konkursus izsludina un projektus izvērtē Latvijā. Savukārt 14% finansējuma tiek plānoti un administrēti Eiropas Komisijā no Briseles, un mūsu projektu pieteicēji cīnās konkursos ar Spānijas, Lielbritānijas, Kipras un citu dalībvalstu pretendentiem.

Tomēr šī finansējuma apgūšanai ir savi noteikumi - sakārtoti dokumenti, projekti un finanses. Statistika rāda, ka līdz šī gada 30. aprīlim bijām apguvuši 16.6 % no pieejamās struktūrfondu naudas (ieskaitot Kohēzijas fondu). Tas nozīmē, ka 527 miljoni bija izmaksāti projektu īstenotājiem. Bet apstiprināti bija projekti par 55% no kopējiem pieejamiem līdzekļiem. Tas savukārt nozīmē, ka 1.8 miljardi latu jau ir sadalīti, bet uz 1.4 miljardiem vēl varēs pieteikties konkursos. Ja raugāmies pēc apgūto līdzekļu apjoma (nevis iegūtā rezultāta), tas vērtējams kā labs rādītājs.

Struktūrfondu apguvē vismaz kvantitatīvi mēs šobrīd esam vieni no līderiem starp jaunajām dalībvalstīm, bet Eiropas Komisijas programmās mums neklājas tik labi. Turklāt lielāko daļu šais programmās iesniegto Latvijas projektu nāk nevis no nevalstiskā sektora vai uzņēmējiem, bet valsts. Domāju, ka galvenais iemesls ir informācijas trūkums par papildu iespējām Eiropā.

Pieņemsim, ka tiek radīts jauns neliels ražošanas uzņēmums laukos Latgalē. Biznesam vajadzīgas telpas, iekārtas, izejmateriāli un cilvēki. Var, protams, mēģināt to veidot no ģimenes iekrājumiem, ja tādi ir. Droši vien kāds celtniekiem maksātu aploksnē, iepirktu lietotas iekārtas bez "papīriem", kas būtu krietni lētākas par jaunām un sertificētām, kā arī nelegāli nodarbinātu kaimiņu vai izejmateriālus pirktu "no rokas". Bizness lēnām ietu, bet stiprinot pelēko ekonomiku. Tomēr var arī citādi un legāli, un droši - visam ieguldījumam dabūt atlaidi 35-85% apmērā un būvēt sava uzņēmuma pieredzi un priekšrocības, izmantojot ES naudu. Vadītājs var iesākumā pieteikties uz Erasmus stipendiju jaunajiem uzņēmējiem (www.erasmus-entrepreneurs.eu) un aizbraukt uz citu ES valsti, lai smeltos pieredzi un zināšanas plānotajā darba jomā. Vēlāk izmantot iespējas, ko piedāvā programmas ražošanas ēkas celtniecībai, piemēram, Lauku atbalsta dienesta piedāvātās programmas. Tad izmantot programmas uzņēmumiem iekārtu iegādei, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas un programmas darbiniekiem, piemēram, prakses, bezdarbnieku, invalīdu u.c. Nodarbinātības valsts aģentūras vai ārvalstu programmas. Iespēju ir daudz pat struktūrfondu ietvaros, bet bez tām Eiropas Savienībā ir citas 430 programmas, kas piedāvā iespējas piesaistīt naudu attīstībai 50% līdz 100% apmērā no projekta izmaksām.

Tomēr problēmas - līdzfinansējums, valodas barjera, informācijas un prasmju trūkums - saglabājas. Dzirdēta arī skepse par to, ka nauda Latvijā ir sadalīta jau iepriekš, kas arī varētu atturēt no projektu gatavošanas.

Risinājumi ir dažādi. Sākot ar vairāku banku atbalstu, kas ar ES finanšu palīdzību veido programmas mazu un lielu kredītu izsniegšanai uzņēmumiem (SEB banka, Swedbank, Latvijas Hipotēku un zemes banka, nākotnē arī Parex banka). Tomēr, ja pašam izlasot biznesa plānu, nerodas sajūta - viss ir izdomāts un, ja tas būtu kaimiņa projekts, es tajā ieguldītu savu naudu - tad nevar cerēt, ka banka līdzfinansējuma piešķiršanā rīkosies kā labdarības organizācija.

Attiecībā uz pieejamo informāciju Latvija vēl nav nonākusi pie labākā risinājuma. Informācijas sniedzēju ir ļoti daudz, bet kurš tos visus var "izstaigāt"? Latvijas specifika ir tā, ka šeit ir 20 iestādes, kas iesaistīts struktūrfondu administrēšanā. Ir reģioni kā Velsa, kur atbildīga ir tikai viena institūcija. Tomēr arī pašreizējā situācijā potenciālais struktūrfondu lietotājs var pats sev nākt pretī. Piemēram, uzņēmums vai iestāde varētu izmantot jauniešu prakses programmas, lai pieņemtu darbā cilvēku ar uzdevumu - meklēt informāciju un sekot līdz struktūrfondu aktualitātēm. Interesenti varētu aicināt aktīvi iesaistīties arī nozaru asociācijas, kas piedāvātu biedriem konsultācijas pieteikuma sagatavošanā ne tikai Latvijas līmenī, bet arī ES. Ziemeļīrijā ļoti veiksmīgi darbojas nacionālās institūcijas, kas biedriem sūta uzaicinājumus pieteikties Eiropas līmeņa konkursos, pēc tam konsultē un beigās neaizmirst pārliecināties, vai pieteikums ticis iesniegts.

Palīdzētu arī vairāk atklātības: lietotājiem draudzīga datu bāze, kurā būtu saraksti ar iesniegto projektu nosaukumiem un iesniedzējiem, arī apstiprinātājiem projektiem (kas pašlaik tiek publiskoti, bet ne viegli lietojamā formā). Līdzīgi kā publisko iepirkumu konkursos visi pieteikumu iesniedzēji zinātu savus konkurentus un viņu piedāvātās cenas.

Šāda datu bāze ne tika veicinātu caurredzamību, bet sniegtu informāciju par vienādiem projektiem no dažādiem iesniedzējiem. Tas nākotnē varētu veicināt sadarbību viņu starpā, lai palielinātu projekta apstiprināšanas iespēju. Tādējādi arī tiktu veicināta stratēģisku projektu attīstība, un varētu sākt domāt par divpakāpju projektu pieteikšanās sistēmas izveidi. Tas būtiski mazinātu bez rezultāta nostrādātās stundas, jo, ja uz viena projekta līdzekļiem konkurē 7 pretendenti, tad 6 pietiecējiem pusgada darbs un izdevumi kļūst tikai kā pieredzes ieguvums. Šādas sistēmas ietvaros sākotnēji būtu jāiesniedz tikai projekta ideja ar aptuvenu budžetu un partneriem. Tālāk idejas pieteikumu izvērtētu kompetentas institūcijas, un, ja priekšlikums iekļautos programmā, tiktu dota atļauja padziļināta pieteikuma sagatavošanai. Divpakāpju sistēma šobrīd jau tiek izmantota Velsā, kā arī Šveices sadarbības programmā Latvijā.

Izvērtējot līdzšinējo pieredzi struktūrfondu apgūšanā, var secināt, ka Latvijā iet kā "amerikāņu kalniņos". Sākums bija lēns un smagnējs, bet 2009. gads nāca ar lielu izrāvienu. Trīs mēnešu laikā tika izmaksāti 57% no trijos gados kopumā apgūtās naudas. Šāda mētāšanās ekonomikai par labu nenāk, tomēr ļauj cerēt, ka tiks paveikts viss, lai Latvija 2007.-2013. gadu posmam paredzētos līdzekļus apgūtu pilnībā.

Paralēli Eiropas Savienībā ir sākusies gatavošanās nākamajam plānošanas periodam, kas būs 2014.-2020. gads. Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumus, kas ļaus fokusēties uz sasniedzamo rezultātu, nevis papīriem un atskaitēm. Nākamajā plānošanas periodā Latvijai ir iespēja koncentrēties nevis uz naudas apgūšanu, bet sasniedzamajiem rezultātiem. Laicīgi uzsākts darbs pie noteikumu izstrādes ļautu precīzāk izvērtēt, kādus mērķus vēlamies sasniegt ar ES naudu, kas galu galā ir tikai līdzeklis.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties