#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES revidenti: dalībvalstīm atbildīgāk jākontrolē ES līdzekļu izlietojums
BNS 
, 2012. gada, 07.novembris

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atbildīgajām iestādēm apņēmīgāk jāpārvalda un jākontrolē ES līdzekļu izlietojums, otrdien, ES mājā prezentējot Eiropas revīzijas palātas sagatavoto revīzijas ziņojumu par 2011.gadu, sacīja palātas loceklis no Latvijas Ivars Ludboržs.

Viņš norādīja, ka Eiropas revīzijas palāta katru gadu sagatavo ticamības deklarāciju, ko var salīdzināt ar revidenta atzinumu par uzņēmuma finanšu pārskatiem. Deklarācijas izstrādei veiktais darbs iedalāms divās daļās – tiek sniegts atzinums par pārskatu ticamību, kā arī atzinumi par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Palātas loceklis informēja, ka par 2011.gadu palāta sniegusi atzinumu bez piezīmēm par ES ieņēmumiem, atzinumu bez piezīmēm par saistībām, kā arī negatīvu atzinumu par maksājumiem, pamatojoties uz palātas aplēsi par kļūdu īpatsvaru 3,9% apmērā.

"Ieņēmumos un saistībās kļūdu līmenis nebija būtisks, bet tas bija būtisks maksājumos, un aplēstais kļūdu īpatsvars ES budžetam kopumā ir 3,9%," atzina Ludboržs un piebilda, ka kļūdu līmenis saglabājies līdzīgs 2010.gada līmenim, kad tas bija 3,7%. Pēc viņa teiktā, no katriem 100 darījumiem, ko palāta pārbaudīja 2011.gadā,44 darījumos bija viena vai vairākas kļūdas.

Saskaņā ar sniegto informāciju pērn ES tēriņi bija 129,4 miljardi eiro (90,94 miljardi latu), no kuriem aptuveni 80% tika izdoti lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomās, kur ES budžeta izpildi dalīti pārvalda Eiropas Komisija un dalībvalstis. "Palāta konstatēja pārāk daudz gadījumu, ka ar ES naudu nebija sasniegts iecerētais mērķis vai naudu neizmantoja optimāli," norādīja Ludboržs.

Viņš arī atzina, ka revidētās dalībvalstu un Eiropas Komisijas kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi nodrošināja maksājumu pareizību. "Šo sistēmu iespējas netiek pilnībā izmantotas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas. Valsts iestādēm apņēmīgāk jāpārvalda un jākontrolē ES līdzekļi," uzsvēra palātas loceklis.

Ludboržs arī pastāstīja, ka palātas aplēstais kļūdu īpatsvars izdevumiem lauku attīstības, vides, zivsaimniecības un veselības politikas grupā, kas ir izdevumu jomā, kurā pieļauts visvairāk kļūdu, ir 7,7% no kopējiem izdevumiem, politikas grupā"Lauksaimniecība: tirgus un tiešais atbalsts" aplēstais kļūduīpatsvars ir 2,9%, reģionālās politikas, enerģētikas un transporta politikas grupā – 6%, nodarbinātības un sociālo lietu politikas grupā – 2,2%, ārējo attiecību, atbalsta un paplašināšanās politikas grupā – 1,1%, pētniecības un citu iekšējo nozaru politikas grupā –3%, bet administratīvo un citu izdevumu politikas grupā aplēstais kļūdu īpatsvars ir vien 0,1% no kopējiem izdevumiem.

Pēc Ludborža teiktā, viens no galvenajiem izskaidrojumiem negatīvam atzinumam par maksājumiem ir ES budžeta izpildes sarežģītais mehānisms. "Aptuveni 86% ES izdevumu – kohēzijas un lauksaimniecības un dabas resursu politikas grupās – piemēro dalīto pārvaldību, kurā ir daudzi administratīvie slāņi, sākot no Eiropas Komisijas dienestiem, tad iesaistoties dažādām dalībvalstu centrālajām, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, līdz pat ES atbalsta izmaksāšanai konkrētiem gala saņēmējiem.

Konstatētā kļūdu līmeņa cēlonis lielā mērā ir darījumu daudzveidība, bieži vien sarežģītie noteikumi, kas jāievēro gala saņēmējiem, kā arīveids, kādā pieprasa izmaksu atlīdzināšanu. Iekšējās kontroles mehānismi ne vienmēr samazina kļūdu rašanās risku," klāstīja palātas loceklis.

Viņš arī uzsvēra, ka jau daudzus gadus Eiropas revīzijas palāta aicina vienkāršot izdevumu shēmas un noteikt tām skaidrākus mērķus, vieglāk izvērtējamus rezultātus un rentablāku kontroles kārtību.

Eiropas revīzijas palāta ir neatkarīga ES ārējās revīzijasiestāde, kas katru gadu savos gada pārskatos sniedz atzinumu jeb ticamības deklarāciju par pārskatu ticamību un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties