#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES šogad rīkos ateistu un brīvmūrnieku konferenci
, 2010. gada, 20.jūlijs

Paralēli ikgadējai konferencei ar Eiropas reliģiskajiem līderiem, Brisele šogad vēlas rīkot tikšanos arī ar ateistiem un brīvmūrniekiem, aicinot viņus iesaistīties politiskajā dialogā.

Lai gan Eiropas Savienība (ES) ir sekulāra organizācija, Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Parlamenta (EP) un ES Padomes prezidenti, kā ar ES komisāri pirmdien tikās ar 24 bīskapiem, rabīniem un muftijiem, kā arī ar hinduistu un sikhu kopienu līderiem. Ikgadējās konferences tiek rīkotas kopš 2005.gada, taču, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, to organizēšana kļuvusi obligāta, jo to paredz līguma 17.pants.

Paticoties Beļģijai, kuras konstitūcija valdībai uzliek par pienākumu aizsargāt un finansēt gan reliģiskās konfesijas, gan humānistu organizācijas, ES bijusi spiesta šogad rīkot tikšanos arī ar ateistiem, kas paredzēta 15.oktobrī.

Tomēr, kā pavēstīja EK pārstāve Katrīna fon Šnūrbeina, samulsinot un pat aizvainojot humānistu organizācijas, ES uz tikšanos ar ateistiem uzaicinājusi arī "nereliģiskās organizācijas, tostarp brīvmūrniekus un slepenās brālības. "Es to uztveru kā visai dīvainu," intervijā interneta laikrakstam "EUobserver" atzina Eiropas Humānistu federācijas prezidents Deivids Poloks. "Dažas no Lielajām ložām ir sekulāras organizācijas, un stingri iestājas par baznīcas un valsts atdalīšanu, taču tās neatsakās no muldēšanas un mītiem par, piemēram, visuma Lielo arhitektu."

Brīvmūrnieku kustība, kas radās 16.gadsimtā Anglijā, bet vēlāk izplatījās visā pasaulē, 1877.gadā, pateicoties jautājumam par dievu, sašķēlās starp angliski runājošo valstu ložām un kontinentālo zemju masoniem. Kamēr anglosakšu ložas pieprasa, lai to locekļi ticētu dievišķajam, kontinentālās Eiropas brīvmūrnieki šādu prasību neuztur.

"Viņu publiskais tēls rāda, ka viņi nodarbojas ar labdarību, un patiesi - viņi tajā iesaistās, taču pastāv arī rituāli, kuros iniciācijas laikā kandidātiem tiek aizsietas acis un uzlocītas bikšu staras," norāda Poloks. "Tas līdzinās zēnu spēlēm."

Savā interneta vietnē Poloks uzsver, ka humānisti iebilda pret jebkādas "reliģiskās klauzulas" iekļaušanu tā sauktajā ES konstitucionālajā līgumā un vēlāk arī tā aizstājējā - Lisabonas līgumā, norādot, ka "nevienam nav lielāku tiesību uz īpašu samitu kā jebkura cita veida organizācijām, un, lai runātu ar komisāru, mums jāgaida rindā tāpat kā jebkurai citai NVO (nevalstiskai organizācijai), kas ir arī baznīcas". "Nedz reliģiskām, nedz nereliģiskām organizācijām ir kādas tiesības pretendēt uz lielāku komisāru laika aizņemšanu," uzsver humānistu līderis. "Taču mēs šo kauju, diemžēl, zaudējām, un tādējādi ar ateistu samitu pret mums vismaz izturas līdztiesīgi, lai gan, vēlos piebilst, - ja mēs tur būtu kopā ar baznīcām. Tā vietā esam sasaistīti ar brīvmūrniekiem," norāda Poloks.

Savukārt saskaņā ar Šnūrbeinas teikto, Brisele brīvmūrniekus uzskata par "apziņas saistītu kopienu visā Eiropā" un par "humānistu organizācijas paveidu". Viņa arī noraidīja bažas, kuras radot apstāklis, ka, baznīcām un ateistu organizācijām esot atklātām - tajā var iestāties ikviens -, brīvmūrnieku ložas ir privātas organizācijas, atsevišķos gadījumos gan pastāvot nošķirtām sieviešu ložām, kurās var iestāties tikai pēc uzaicinājuma un kuras pieprasa iestāšanās maksu, kā arī ikgadēju biedra naudu.

"EUobserver" šajā jautājumā mēģināja sazināties ar pasaules senāko brīvmūrnieku organizāciju - Anglijas Apvienoto Lielo ložu, taču nesekmīgi. Tikmēr katoļu baznīcai pirmdienas sanāksmē nācies apvaldīt savu aizkaitinājumu, šī gada konferencē pirmo reizi piedaloties hindusitiem un sikhiem.

Kā norāda franču katoļu laikraksts "La Croix", baznīca, kas ES līmenī labprāt piesauc lielāko monoteistisko reliģiju ekumēnismu, uzskata, ka, uzaicinot plašāku konfesiju spektru, nevis tikai "kontinentā dziļāk sakņotās", ES vēlas izrādīt savu "reliģisko korektumu". Savukārt ES padomes prezidenta Hermana Van Rompeja pārstāvis jau paziņojis, ka nākamgad varētu tikt uzaicināti arī budisti.

Lisabonas līguma 17.pantu, kas uzliek ES par pienākumu uzturēt "atklātu, caurskatāmu un regulāru dialogu ar (..) baznīcām, kā arī ar nekonfesionālām un filozofiskām organizācijām", reliģiskie līderi interpretē kā tiesības uz regulāru tikšanos ar bloka civildienesta ierēdņiem ne tikai tādu vispārēju jautājumu apspriešanai kā cīņa ar nabadzību, bet arī, lai pārrunātu konkrētu tiesību normu ieviešanu klimata izmaiņu, izglītības, imigrācijas, sociālo dienestu un nodarbinātības jomā.

Viņi cer, ka nākotnē baznīcām veidosies ciešākas attiecības arī ar ES izpildinstitūcijām, piemēram, ar Pamattiesību aģentūru un jaunizveidoto bloka diplomātisko dienestu.

Ziņu aģentūra LETA/ Nozare

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties