#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES Valmierā
, 2010. gada, 02.jūlijs

Valmiera – pilsēta ar devīzi „Domā un rada!”. Pilsēta atrodas aptuveni 110 kilometru attālumā no Rīgas un šajā nedēļas nogalē ar plašu kultūras programmu atzīmēs savu 727 gadskārtu. Valmiera strauji attīstās kā industriāla pilsēta un aktīvi pozicionē sevi kā pievilcīgu investīciju galamērķi, tomēr tajā pašā laikā paliekot par vienu no Latvijas zaļākajām pilsētām. Valmieras pašvaldība iesaistās dažādos ES projektos un iegūto finansējumu ilgtermiņā iegulda sabiedrībai, ekonomikai un pilsētvidei nozīmīgu jautājumu risināšanā.

Valmiera ar 27,5 tūkstošiem iedzīvotāju ir astotā lielākā pilsēta Latvijā. Pilsētā atrodas vairākas lielas ražotnes, piemēram, AS „Valmieras Stikla šķiedra”, „Valmieras Piens”, SIA „Valpro”, „Valmieras Mēbeles”, maiznīca „Ieva” un citi uzņēmumi, veidojot pilsētu par Vidzemes ekonomiskās attīstības centru. Valmierā ir aktīva kultūras un sporta dzīve, atrodas Valmieras Drāmas teātris, Vidzemes Olimpiskais centrs, kā arī vienīgā reģiona augstākās izglītības iestāde – Vidzemes Augstskola.

Pašvaldības projekti Valmierā

Pēdējo gadu laikā Valmieras pilsētas pašvaldība ik gadu iegulda 3-5 miljonus latu pilsētas infrastruktūras sakārtošanā. 2009.-2011.gadā Valmierā šādos projektos investēs 15 670 104 latus, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums. Pašvaldība galvenokārt iesaistās projektos, kas saistīti ar pašvaldības ēku renovāciju, jaunu ēku būvniecību un pilsētas ceļu rekonstrukciju.

Pašlaik visplašākie ceļu rekonstrukcijas darbi norisinās Rīgas ielā, kur ceļš tiek pārbūvēts 3,5 kilometru garumā. Rīgas iela ir viena no nozīmīgākajām pilsētas brauktuvēm un tās rekonstrukcija ietver ne tikai apakšzemes komunikāciju izbūvi, esošā seguma demontāžu un jauna asfaltbetona seguma izbūvi, bet arī lietus kanalizācijas rekonstrukciju, apgaismojuma pārbūvi, autobusu pieturvietu ierīkošanu un apzaļumošanu. Vērienīgā projekta kopējās izmaksas plānotas gandrīz 4,4 miljonu latu apmērā, no kā 85% tiek finansēti no ERAF programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātes „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”. Pašvaldības līdzfinansējums šajā projektā ir 12% jeb vairāk nekā 500 tūkstoši latu, atlikušos 3% finansējuma dod valsts.

Drīzumā tiks uzsākti rekonstrukcijas darbi vēl kāda pilsētai nozīmīgā satiksmes posmā – Cēsu ielā (posmā no Gaujas tilta līdz Stacijas ielai), Stacijas ielā un Mazajā Stacijas ielā. Šie rekonstrukcijas darbi ilgs līdz 2011.gada beigām un projekta kopējās izmaksas plānotas aptuveni 3,82 miljonu latu apmērā, tai skaitā 3,247 miljoni būs ERAF finansējums.

Liela daļa Valmieras pašvaldības projekti saistīti ar izglītības iestāžu pilnveidošanu. Līdz 2010.gada beigām projekta „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” ietvaros tiks siltinātas fasādes un jumti, mainīti logi un veikti citi remontdarbi desmit Valmieras pilsētas izglītības iestādēs – pirmsskolas izglītības iestādēs „Pienenīte”, „Ezītis”, „Krācītes”, speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē „Buratino”, Valmieras Pārgaujas pamatskolas ēkās, Valmieras 2.vidusskolā, Valmieras Viestura vidusskolā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas sporta zālē un baseinā un Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta zālē. Projekta kopējā vērtība ir vairāk nekā 1,5 miljoni latu, no kuriem 83% ir ES Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums, savukārt Valmieras pilsētas pašvaldība finansē 17% jeb 265 035 88 latus. ES projektu ietvaros, piesaistot arī pašvaldības līdzfinansējumu, renovētas arī citas Valmieras izglītības iestādes, piemēram, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātpamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde „Sprīdītis”, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija un citas ēkas.

Izglītības iestādes Valmierā tiek ne tikai renovētas, bet arī celtas no jauna – pēdējo gadu vērienīgākais pašvaldības projekts ir Valmieras pamatskolas jaunās ēkas būvniecība 4000 kvadrātmetru platībā. Līdz šim Valmieras pamatskolas klases izvietotas vairākās ēkās, kas apgrūtināja mācību procesu, tāpēc jautājums par jaunas pamatskolas izveidi bija aktuāls jau vairāku gadu garumā. Skolas projekts tika aizsākts 2006.gadā, 2007.gada decembrī pašvaldība parakstīja līgumu ar SIA „Latvijas Energoceltnieks” par jaunās ēkas būvniecību, nākamā gada februārī sākās celtniecības darbi, bet šī gada 1.septembī to paredzēts nodot 650 mazo valmieriešu rīcībā. Jaunajā ēkā atradīsies viss nepieciešamais mācību procesa nodrošināšanai: klases, darbmācības kabineti, ārpusskolas nodarbību telpas, svinību un mēģinājumu zāle, kabinets medicīnas darbiniekam, ģērbtuves, bibliotēka, lasītava un skolas ēdnīca. Nozīmīgs ieguvums būs arī skolā paredzētā sporta zāle, jo līdz šim telpas sporta nodarbību vajadzībām tika īrētas. Projekta kopējās izmaksas plānotas 3,288 miljonu latu vērtībā, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 2 316 528 lati.

ES valmieriešu skatījumā

Valmieras iedzīvotāji ES savā pilsētā izjūt atšķirīgi.

Mārtiņš, kas dzīvo un strādā Valmierā savienības ietekmi neizjūt: „Neskatos apkārt, kur un kas tiek darīts par Eiropas naudu. Kamēr tas neiespaido manu dzīves ritmu es tam nepievēršu uzmanību. Arī par ES projektiem neinteresējos un nejūtu vajadzību tajos iesaistīties”.

 

 

Savukārt Agnese Karaseva, Vidzemes Augstskolas Projektu vadības vecākā speciāliste, Mediju un žurnālistikas programmas vadītāja pastāvīgi saskaras ar ES un savienības piedāvātajām iespējām: „Regulāri strādāju ar ES projektiem un studentiem, kas dodas Erasmus apmaiņas studijās. Patiesībā viss mans darbs saistīts ar ES un ES piedāvātajām iespējām”.

 

 

Ainārs Auniņš dzīvo Valmierā un no ES saskata galvenokārt ekonomisko labumu: „Pilsētā tiek realizēti daudzi ES fondu projekti. Arī uzņēmumiem bez fondu naudām ir grūti attīstīties. Iesaistoties dažādos projektos un saņemot naudu no Eiropas fondiem, uzņēmumiem ir lielākas iespējas paplašināties. Lielāki uzņēmumi spēj maksāt lielākus nodokļus, kas dod labumu pašvaldībai, savukārt bagātāka pašvaldība var iesaistīties lielākos ES projektos un piesaistīt vēl vairāk fondu naudas, tādā veidā radot labvēlīgāku vidi uzņēmējiem. Veidojas tāda kā ķēdīte, kur visi savā veidā gūst labumu no ES”.

Toties Vita, kas studē Vidzemes Augstskolā, atzīst: „Nekādus ES projektus nerakstu, ceļu būvē nepiedalos, tāpēc ar ES tiešā veidā neesmu daudz saskārusies. Šajā pavasarī biju Erasmus studijās ārzemēs – tā pagaidām arī ir vienīgā joma, kurā esmu izmantojusi ES iespējas. Domāju, ka ES vajadzētu daudzveidīgākas programmas, piemēram, varbūt kāda vientuļā māmiņa no laukiem arī gribētu aizbraukt kādā projektā uz ārzemēm, tāpēc, manuprāt, ES vajadzētu izdomāt vēl ko jaunu, atšķirīgu no šobrīd pieejamajiem projektiem”.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties