#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Frankenšteins rūķīša mētelī
, 2009. gada, 14.maijs

Kad iedarbojas pašsaglabāšanās instinkts, tie papīri, ko ierēdņi raksta viens otram un bez kuriem, iespējams, var arī iztikt, kalpo par pamatojumu, kāpēc daži ierēdņi ir tik ļoti vajadzīgi.

Maza, kompakta un profesionāla. Tādai valsts pārvaldei jābūt Latvijā. Taču kā sasniegt šo mērķi un vai ekonomiskā krīze var palīdzēt vai tieši otrādi - kavēt nopietnas reformas? Par to diskutē Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone, sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore Vita Tērauda, politoloģ, LU docente Iveta Reinholde un politologs Nils Muižnieks. 

Valsts pārvaldes reorganizācijas plānā ir rakstīts, ka tas ir orientēts uz birokrātijas norieta īstenošanu. Kā jūs vērtējat šī plāna mērķus un piedāvājumu, kā tos realizēt?

Baiba Pētersone: Sākumā es gribētu paskaidrot dokumenta rašanās kontekstu. To nevar gluži nosaukt par pašiniciatīvas dokumentu. Mēs nebūtu rakstījuši optimizācijas plānu, ja tas nebūtu Starptautiskā Valūtas fonda uzdevums un ja tas nebūtu ekonomikas stabilizācijas plānā iekļauts kā viens no kontrolējamajiem uzdevumiem. Pagājušajā gadā tika pieņemtas valsts pārvaldes pamatnostādnes līdz 2013.gadam, un patiesībā lielās līnijās tie efektivizācijas pasākumi bija plānoti, tajā skaitā administratīvā sloga mazināšana. Bet tas bija citos termiņos un ar citu ekonomisko situāciju fonā.

Vita Tērauda: Ja nebūtu krīzes, tad valsts pārvalde varētu turpināt dzīvot bez īpašām pārmaiņām? 

Pētersone: Nē, tā es neteicu! Pārmaiņas mēs īstenotu citos termiņos.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties