#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Ģenētiski modificēti organismi – mīti un patiesība
, 2009. gada, 11.decembris

19.novembrī vienlaikus un Vidzemes Augstskolā, Valmierā notika publiskā debate „Ģenētiski modificēti produkti – par un pret”. Debatē piedalījās Vidzemes Augstskolas Debašu kluba studenti, kuri analizēja tos ieguvumus un riskus, kas rodas, lietojot ģenētiski modificēto pārtiku uzturā.

Šīs debates mērķis bija parādīt studentu skatījumu uz Latvijā neviennozīmīgi novērtēto problēmu, kā arī parādīt gan par, gan pret argumentus. Tā kā debate bija plānota raidīt tiešsaistē, tad arī interesenti no malas varēja nekavējoties iesaistīties, rakstot komentārus un iesūtot jautājumus.

Šajā materiālā redakcija esam apkopojuši debates laikā saņemtos jautājumus. Atbildēt uz jautājumiem aicinājām nozaru ekspertus no Vides un Zemkopības ministrijām, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī Latvijas Universitātes. Video sadaļā ir pieejamas arī Vides ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvju atbildes video formātā. Video lūdzam skatīt šeit:
1. Kāpēc tiek pretstatīti ĢMO ražotāji un pārējie – sabiedrība vai lietotāji?
Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa: Es nepiekrītu, ka tiek pretstatīti. Tomēr jāatzīst, ka šis ir jautājums, par ko ir pieejami pilnīgi pretēji dati un informācija par potenciālo ģenētiski modificētu (turpmāk – ĢM) kultūraugu labumu, kaitīgumu, riskiem u.c., līdz ar to sabiedrība nesaņem viennozīmīgas atbildes ne par savu, ne apkārtējās vides drošību. Te gribētu uzsvērt, ka ģenētiski modificēto organismu (turpmāk – ĢMO) izgudrotājiem būtu jāuzņemas lielāka atbildība par to, ko saražo un galvenais jau jāmāk atbildēt uz patērētāju vai sabiedrības uzdotajiem jautājumiem. Tas diemžēl notiek nepilnvērtīgi, līdz ar to veidojas konfliktsituācijas. Kāda gan var būt sabiedrības reakcija, ja lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm un dati/informācija, uz kuriem tie balstīti nav pieejami vai pieejami nepilnīgi/daļēji?
Zemkopības ministrija: Sabiedrībai bieži nav objektīvas informācijas par ĢMO, tāpēc ir neizpratne par ĢM pārtiku un tās drošumu.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta Profesore Ināra Turka: Pirmkārt, nevajadzētu jaukt terminoloģiju. Ir ĢMO un ir ĢM kultūraugi. Daļu no ĢMO izmantojam jau sen gan pārtikas rūpniecībā, gan medicīnā. Tas pie tam ir regulējams process, ja ir pieejama informācija. Ja vēlos - lietoju, nevēlos - nelietoju.
Diskusija varētu būt par to, audzēsim vai nē ĢM kultūraugus Latvijā, jo, iekļaujot tos vidē, neviens vēl nespēj prognozēt kādas izmaiņas notiks agroekosistēmās. Tas, par ko šobrīd būtu jādomā un jāuztraucas ir par potenciālām nekontrolējamām, neatgriezeniskām izmaiņām vidē.
2.  Cik tālu Latvijā ir ar likumiem un Ministru kabinetu noteikumiem, kas saistīts ar ĢMO audzēšanu un ieviešanu?
Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa:Latvijā pamatregulējums, kas attiecas uz ĢMO izplatīšanu ir pieņemts un balstās uz likumu par ĢMO apriti. Faktiski tas ir noticis, pārņemot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prasības. ĢMO regulējums ir sarežģīts, bet galvenokārt, tādēļ, ka liela daļa lēmumu tiek pieņemti ES līmenī un samērā sarežģītā procedūrā. Tā kā regulējums izriet no ES prasībām, tad skaidrs, ka Latvijai, iestājoties ES, bija jāpārņem arī šīs prasības Latvijas normatīvajā regulējumā.
Tomēr svarīgi būtu nošķirt regulējumu, kas attiecas uz ĢM kultūraugu audzēšanu un to, kas attiecas uz ĢMO pārtiku un lopbarību. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka attiecībā uz ĢMO lietošanu pārtikā vai lopbarībā pēc to atļaušanas ES, attiecas brīvas preču kustības nosacījumi, līdz ar to krietni sarežģīti to ierobežot.
Attiecībā uz audzēšanu, ES prasības pieļauj tomēr lielākas iespējas ES dalībvalstīm noteikt prasības, kas jāievēro, ja kāds vēlas uzsākt audzēt ĢM kultūraugu, kas atļauts ES. Latvijā liela daļa prasību atrodamas jau minētajā 2007.gadā pieņemtajā likumā, kā arī 2008.gada Ministru kabineta noteikumos Nr.30 par līdzāspastāvēšanu.
Pašreiz ES līmenī notiek diskusijas par to, lai ES dalībvalstīm pašām būtu tiesības izlemt atļaut audzēt ĢM kultūraugus vai ne tās teritorijā. Patreiz ES dalībvalstīm ir tikai tiesības izstrādāt noteikumus, kas jāievēro, lai uzsāktu audzēšanu. Papildus vēl 2009.gadā Latvijā tika izstrādāti grozījumi ĢMO aprites likumā, lai iestrādātu Eiropas Komisijas un Padomes atzīto iespēju par „ĢMO brīvu zonu veidošanu” (faktiski ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumu) vietējā līmenī, vienojoties ar iedzīvotājiem par šādu zonu izveidi.    
Zemkopības ministrija: ĢMO jomu reglamentē Latvijas starptautiskās saistības, Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un nacionālie normatīvie akti.
Latvijas normatīvie akti ĢMO jomā ir izstrādāti atbilstoši ES tiesiskajam regulējumam. ĢM pārtikas aprites, riska novērtēšanas, kontroles, marķēšanas un izsekojamības, kā arī sabiedrības informēšanas prasības ES ir stingrākās pasaulē.
Latvijā ir izstrādāti šādi nacionālie normatīvie akti, kas reglamentē ĢMO apriti:
1) Saeimas 2007.g. 19.decembra likums Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (turpmāk – likums) ar grozījumiem š.g. 18.jūnijā. Likuma mērķis ir nodrošināt ĢMO drošu izmantošanu un izplatīšanu, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku, dzīvnieku veselību un vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgspējīgās lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību.
Š.g. 18.jūlijā ir pieņemti likuma grozījumi, kur ir noteikta iespēja pašvaldībām pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata noteikt aizliegumu audzēt ĢM kultūraugus attiecīgajā pašvaldības teritorijā (piemēram, Vecumnieku novads, Viesītes un Aknīstes novads). Kā arī likuma grozījumi paredz, ka pārtikas produktus, kas satur, sastāv vai ražoti no ĢMO, tirdzniecības vietās novieto savrup no citiem pārtikas produktiem.
2) MK 2009.g. 26.maija noteikumi Nr.457 „Noteikumi par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti, un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā”.
3) MK 2008.g. 22.septembra noteikumi Nr.784 „Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība”.
4) MK 2008.g. 15.janvāra noteikumi Nr.30 „Noteikumi par prasībām ĢM kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību”. Latvija ir starp valstīm, kas ir izstrādājušas nacionālās prasības attiecībā uz ĢM kultūraugu, bioloģisko un konvencionālo kultūraugu līdzāspastāvēšanu. Tiesiskais regulējums ir izveidots tik stingrs, ka ir praktiski neiespējami uzsākt ĢM kultūraugu audzēšanu Latvijā.
5) MK 2008.g. 22.decembra noteikumi Nr.1078 „Ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģija”.
Normatīvo aktu izstrādes mērķis ir ar stingrām tiesību normām reglamentēt ĢMO apriti Latvijas tirgū.
Ņemot vērā sabiedrības negatīvo viedokli un Saeimas Eiropas lietas komisijas viedokli, Latvija Eiropas Savienības institūciju sanāksmēs neatbalsta nevienu lēmuma projektu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas tirgū (tostarp audzēšanai).
3. Kā un vai ģenētiski modificēta lopbarība ietekmē cilvēku, kas lieto uzturā dzīvnieka gaļu, kas lietojis ģenētiski modificētu barību?
Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa:Latvijai noteikti nav informācijas vai pierādījumu, ka cilvēkam rodas kādas tiešas ietekmes no tādu produktu lietošanas. Bet jāatzīmē, ka pēc manā rīcībā esošās informācijas, nav veikts neviens tāda veida pētījums. Protams, pierādīt kāda konkrēta produkta negatīvo ietekmi varētu būt vairāk nekā sarežģīti, jo jāpierāda būtu tiešā cēloņsakarība.
Tajā pašā laikā cilvēcei nav atbildes uz ļoti daudz jautājumiem, kādēļ rodas viena vai otra slimība un kādēļ tādas slimības kā vēzis, pēdējo 20 gadu laikā strauji pieaug. Ar to gan negribētu teikt, ka tajā varētu vainot ģenētisko modifikāciju ienākšanu pasaulē, tomēr aizdomāties par tādām lietām būtu vērts, ja runājam par nepierādītu kaitīgumu. Francijas zinātnieks prof. Erik Seralini, pieļauj, ka pēdējos 20 gados pieaugošā saslimstība ar vēzi ir saistīta ar, viņaprāt, dieviem galvenajiem faktoriem: pārveidotiem gēniem un palielinātiem toksīniem.
Eiropas un pasaules līmenī informācija par potenciālām ietekmēm no ģenētiski modificētiem produktiem ir dažāda. No vienas puses, ka nav pierādītas blaknes vai kaitīgums. No otras puses, ka nav pierādīts arī pretējais. Turklāt ir pieejami arī dažādi apsvērumi, piemēram, ka cilvēka organismā esošās baktērijas, saskaroties ar produktu, kurā ģenētiskās modifikācijas veidā ievietotas baktērijas, kas, piemēram, izdala toksīnus varētu savstarpēji negatīvi ietekmēties. Tomēr tas, protams, neattiecas uz termiski apstrādātiem produktiem, kuru apstrādes laikā jebkādas baktērijas aiziet bojā.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Nils Rostoks:Nav datu, kas liecinātu par lopbarībā izmantotu ĢM augu ietekmi uz cilvēku veselību, kuri būtu lietojuši ar ĢM augiem baroto dzīvnieku gaļu. Šāda pētījuma veikšana būtu sarežģīta gan ētisku apsvērumu dēļ, gan arī tehnisku iemeslu dēļ, jo būtu nepieciešams izveidot kontroles un testu grupas, kuras šajā gadījumā tiktu barotas ar dzīvnieku gaļu, kuri ēdināti vai nu ar konvencionālo augu izcelsmes barību, vai ĢM augu izcelsmes barību.
ĢM kultūraugi tiek izmantoti dzīvnieku barībā jau vairāk nekā desmit gadus un līdz šim nav pierādījies ne ĢM kultūraugu negatīva ietekme uz dzīvnieku veselību, ne vēl jo vairāk uz dzīvnieku gaļu ēdušo cilvēku veselību. ĢM augi papildus savam parastajam gēnu un proteīnu komplektam satur vēl vienu vai nedaudzus gēnus un to kodētos proteīnus, kuri piešķir tiem vēlamās īpašības, piemēram, izturību pret dažādiem lauksaimniecības kaitēkļiem. Auga šūnā esošais genoms un proteīni tiek pārstrādāti dzīvnieku zarnu traktā. Atsevišķos pētījumos novērots, ka augu izcelsmes gēni atrodami dzīvnieku asinsrites sistēmā, taču nav pierādījumu, ka tie varētu būt integrēti dzīvnieka genomā. Savukārt cilvēka uzturā lietotā dzīvnieku gaļa tiek sagremota cilvēka zarnu traktā, taču nav novērots, ka dzīvnieku gēni varētu tikt integrēti cilvēka genomā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ināra Turka: Nav pieejami pārliecinoši zinātniski pētījumi, ka ietekmē negatīvi, kā arī pretēji. 
4.  Cik sen Latvijā tirgo produktus, kas gatavoti no ĢMO? Kā uzraudzīt, lai patērētājs to zinātu?
Zemkopības ministrija: Latvijā ĢM pārtiku tirgo desmit gadus. Pārtikai, kas satur, sastāv vai ražota no ĢMO jābūt atbilstoši marķētai. Piemēram, no ĢM rapša iegūtas eļļas marķējumā jābūt norādei „ražota no ģenētiski modificētā rapša”. Regulā Nr.1829/2003 par ĢMO pārtiku un barību ir norādītas marķējuma prasības, kā arī norādīts burtu lielumu - tam jābūt tikpat lielam kā sastāvdaļu sarakstā izmantotam. Burtu lieluma problēma uz marķējuma ir vienota visai pārtikai, ne tikai – ĢM pārtikai.
Marķējums „satur ģenētiski modificētu organismu” nav brīdinājums par pārtikas kaitīgumu veselībai, bet ir domāts sabiedrības informēšanai, lai patērētājs varētu izdarīt apzinātu izvēli.
5.  Kāpēc nepietiek ar marķējumu uz produkta: „satur ģenētiski modificētus organismus", bet vajag izvietot produktus, kuru kaitīgums nav pierādīts, atsevišķos plauktos?
Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa:Līdz ar grozījumu iestrādāšanu ĢMO aprites likumā tika noteiks, ka produkti, kuri satur ĢMO, jānovieto savrup tā, lai pircējs tos viegli varētu identificēt. Likumdevēja mērķis bija nodrošināt, ka patērētājs tiek labāk informēts par šāda veida produktiem, uzskatot, ka ar mazajiem burtiem uzliktā marķējuma tekstu reti kurš var salasīt vai pagaidām vēl nav tik izglītoti, lai zinātu, ka produkta aprakstā šāda informācija būtu jāmeklē.
Jāatzīst, ka par tāda veida produktiem klejo daudz mītu, arī par to, kas vispār pašreiz varētu būt ģenētiski modificēts (atļaušos uzsvērt, ka bieži tas tiek jaukts ar „modificētu cieti,” piemēram). Pašreiz ES ir atļautas ģenētiskas modifikācijas attiecībā uz piecām grupām (attiecīgi, no kā tad varētu būt kāda sastāvdaļa produktā/precē): kukurūza, soja, rapsis, cukurbiete, kokvilna. Attiecībā uz papildus prasību novietot savrup, jāatzīmē, ka veikalā nav jāveido atsevišķi plaukti vai stendi, bet vienkārši tajā pašā plauktā, atdalot attiecīga veida produktus ar kādu norādi, līdzīgi kā mēdz izkārtot piemēram bioloģiski audzētus produktus. 
Zemkopības ministrija: ES teritorijā jebkurš pārtikas produkts, kas atrodas tirgū ir drošs un nekaitīgs, pretējā gadījumā šis produkts nedrīkst atrasties veikala plauktos un nonākt pie patērētāja. Pirms ĢM pārtika nonāk tirgū tiek veikt ilgs un darbietilpīgs riska novērtējums. Prasība produktiem, kas satur, sastāv vai ražoti no ĢMO, tirdzniecības vietās novietošanai savrup no citiem pārtikas produktiem, ir Latvijas Saeimas deputātu iniciatīva.
6.  Kāpēc par ģenētiski modificētus organismus saturošiem produktiem neuzskata olas un gaļu, kas iegūta no putniem vai dzīvniekiem, kas baroti ar ģenētiski modificētu barību?
Zemkopības ministrija: ES likumdošana nenosaka īpašus marķēšanas pasākumus dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kas baroti ar ĢM barību, jo šie produkti nav ģenētiski modificēti. Ģenētiski modificēta ir barība ko dzīvnieks patērē, bet nav zinātniski pierādītu datu, ka šāda barība kaitīgi ietekmētu dzīvnieku vai produktus, kas iegūti no tiem.
7. Cik pamatots ir arguments, ka ĢMO palīdzēs pabarot bada skartos reģionus (Āfriku utt.)
Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa: Drīzāk nepamatots. Daļā valstu jau kādu laiku audzē ĢM kultūraugus, bet lielā daļā no tām sabiedrībā ir drīzāk pieaugušas bažas par viņu un/vai viņu dabas izmantošanu eksperimentālos nolūkos, jo bagātāki vai labāk paēduši vietējie iedzīvotāji nav kļuvuši. Turklāt, liels satraukums ir par to, ka no to valstu, kur uzsāk audzēt ģenētiski modificētu, piemēram, kukurūzu, pamazām pazūd/iznīkst vietējie kultūraugi, piemēram, tas attiecas uz Meksiku. Ne velti notiek diskusijas par pārtikas drošību, saprotot, ka tā var tikt apdraudēta, ja paliek atkarīga no dažu uzņēmumu izplatīto sēklu nodrošinājuma. Puse no Āfrikas valstīm (pārsvarā mazākās) pateikušas nē ĢMO. Āfriku no nabadzības varētu izvest ne jau viena veida kultūraugu ieviešana šajās valstīs, bet karu patraukšana. Dati par to, cik pārtikas papildus vajadzēs, pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, diemžēl neierēķina to apjomu, kas katru gadu ļoti lielos apjomos nonāk izgāztuvēs, jo vienkārši tiek iepirkts, bet netiek patērēts un īpaši tas attiecas uz dažām bagātām lielvalstīm, kuru patērētais pārtikas apjoms sniedzas krietni pāri vidēji cilvēkam nepieciešamajam.    
Zemkopības ministrija: Saskaņā ar ANO datiem pašlaik pasaulē vairāk nekā miljards cilvēku cieš badu. Ņemot vērā, ka līdz 2050.gadam iedzīvotāju skaits pārsniegs deviņus miljardus, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu būs nepieciešams saražot par 70 procentiem vairāk pārtikas nekā šobrīd. Pārtikas nodrošinājuma sasniegšana ir dažādu pasākumu komplekss, kur būtiska ir zinātnes sasniegumu, tai skaitā gēnu inženierijas pētījumu  izmantošana, lai risinātu pārtikas nodrošinājuma problēmas. Jāņem vērā, ka līdz šim pasaulē nav izdota atļauja tādiem ĢM augiem, kuros ir paaugstināts vitamīnu daudzums vai, kuri ir izturīgi pret sausumu, kas ir aktuāli Āfrikas kontinentam.
8. Kas ir „terminator” (nedīgstošās) sēklas?
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Nils Rostoks:„Terminator” sēklas ir plašsaziņas līdzekļos izplatījies apkopojošs apzīmējums tehnoloģijai, kuru 90-jos gados izstrādāja ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) sadarbībā ar privātu kompāniju, kura tagad ietilpst Monsanto kompānijas sastāvā. Zinātniskā literatūrā šo tehnoloģiju parasti apzīmē ar GURT (genetic use restriction technology), ko varētu tulkot kā ģenētisku pielietojuma ierobežošanas tehnoloģiju. Viens no iespējamiem tehnoloģijas pielietojumiem noved pie tā, ka atbilstošā veidā ģenētiski modificēti augi neveido auglīgas sēklas. Tādējādi tiek ierobežota ar sēklām pavairotu transgēnu augu izplatība vidē.
Taču šādas tehnoloģijas pielietojums vienlaicīgi nozīmē arī to, ka zemniekiem katru gadu jāiegādājas jauna sēkla. ASV un Rietumeiropā lielākā daļa zemnieku tā vai tā katru gadu iegādājas sertificētu sēklu savu sējumu apsēšanai un šāda prakse nav saistīta ar ĢM kultūraugu audzēšanu, bet gan ar nepieciešamību iegādāties augstražīgu hibrīdu sēklu, kuru spēj ražot tikai specializētas kompānijas. Trūcīgajās pasaules valstīs lielākā daļa zemnieku sējumu apsēšanai izmanto saglabāto sēklu no iepriekšējā gada ražas, tādējādi GURT tehnoloģija tos piespiestu katru gadu iegādāties jaunu sēklu. GURT tehnoloģijas ir dažādas, to pielietojums atkarīgs gan no konkrētās augu sugas bioloģiskajām īpatnībām, gan arī no konkrētās augu sugas pielietojuma, piemēram, sēklas vai veģetatīvās auga daļas. Pašlaik pasaulē lauksaimniecībā netiek izmantoti ĢM augi, kuri saturētu GURT tehnoloģiju.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ināra Turka: Ne tikai GURT tehnoloģija ierobežos zemnieka darbību. Patlaban, ja zemnieks uzsāk audzēt ĢM kultūraugu, viņam jāslēdz līgums, kurš paredz pilnīgu kompānijas kontroli par piedāvāto tehnoloģiju. Līgumā noteikts, ka saimniecībā nedrīkst veikt neatkarīgus pētījumus par attiecīgā ĢM kultūrauga ietekmi uz vidi, kā arī nedrīkst salīdzināt vienas kompānijas sēklas ar citu  kompāniju sēklām.
9. Vai augs, kas ir ĢMO, apputeksnējoties, var pārnest kādas modificētās īpašības uz bioloģiski „tīro” augu?
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Nils Rostoks:Augu krustošanās visbiežāk novērojama vienas sugas, retāk vienas ģints sugu ietvaros. Vispārīgi runājot, ja netālu novietotos laukos tiks audzēti vienas sugas ģenētiski modificēti un nemodificēti kultūraugi, pastāv iespēja, ka putekšņi no ĢM kultūrauga apputeksnēs tradicionālo, nemodificēto kultūraugu. Šeit gan jāņem vērā auga vairošanās veids, piemēram, pašapputes augu gadījumā iespēja, ka ĢM augs apputeksnēs nemodificētu ir ļoti neliela, turpretī svešapputes augu gadījumā, ja putekšņus pārnes vējš vai kukaiņi, šāda iespēja ir augsta. Putekšņi no ĢM auga satur dzimumšūnas, kurās ir pilns šī organisma genoms, tai skaitā arī ģenētiskā modifikācija. Tādējādi ĢM augam apputeksnējot nemodificētus augus veidosies hibrīdi, kuru genoms saturēs arī ģenētisko modifikāciju. Lai novērstu apputeksnēšanās risku, jāņem vērā gan konkrēto auga sugu vairošanās īpatnības, gan arī dažādi piesardzības pasākumi. Piemēram, kukurūza ir svešapputes augs un putekšņi visbiežāk tiek pārnesti ar vēja palīdzību, taču putekšņi netiek pārnesti īpaši lielā attālumā. Lai samazinātu iespēju, ka putekšņi no ĢM kukurūzas apputeksnēs tradicionālās kukurūzas laukus, jāievēro drošības pasākumi. Piemēram, Latvijas likumdošanā noteiktas buferjoslas (platums ne mazāks par 1.8 m) un izolācijas attālumi (200 m), kuri samazina apputeksnēšanās riskus. Savukārt kartupeļi ir pārsvarā pašapputes augs, kas nozīmē, ka ĢM putekšņu nonākšana uz tradicionālajiem kartupeļiem, kuri aug tuvumā, ir minimāla. Arī šajā gadījumā ievērojot piesardzības principu tomēr noteiktas buferjoslas un izolācijas attālumi. Jāpiezīmē, ka Latvijā ģenētiski modificēti kultūraugi netiek kultivēti.
10. Vai tiesa, ka rīsi lielākoties ir ĢMO?
Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa:Eiropā pilnīgi noteikti nē, jo nav atļauta neviena rīsa modifikācija. Turklāt arī pasaulē noteikti nē. Te gribētu minēt vienu piemēru, kas liecina vismaz par Japānas attieksmi pret tāda veida produktu. ASV vienā štatā vēlējās uzsākt izmēģinājumus ar rīsu ģenētisko modifikāciju eksperimentālos laukos, bet atteicās viena iemesla dēļ: jo saņēma informāciju no Japānas, ka tā vairs neiepirks rīsus no attiecīgā štata, ja tajā tiks veikti eksperimenti ar rīsiem, apdraudot tīru/ne-ĢM rīsu pieejamību.
Zemkopības ministrija: Eiropas Savienībā nav atļauts ievest ĢM rīsus, rīsu eksporta kravas tiek pārbaudītas, lai tur nebūtu ĢM rīsi. Visizplatītākā kultūra pasaulē ir ĢM soja.
11. Kuri augi labi padodas modifikācijai, kuri nepadodas?
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Nils Rostoks:Transgēnu vai ĢM augu iegūšanai laboratorijā ir pavisam nesena vēsture, lai gan ģenētiskā materiāla pārnese no augsnes baktērijas Agrobacterium tumefaciens dažādu augu sugu genomā ir dabā plaši sastopams process. Pirmās laboratorijas metodes tika izstrādātas pagājušā gadsimta 80-jos gados. Zinātniskos pētījumos laboratorijas apstākļos plaši izmantotās sugas Tāla sīkplikstiņa (Arabidopsis thaliana) gadījumā pieejamas ļoti efektīvas un vienkāršas ģenētiskās transformācijas sistēmas. Taču lielākoties kultūraugu ģenētiskā modifikācija ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs process. Transgēno augu iegūšanas metodes vēl nav izstrādātas visiem kultūraugiem, bet pat tad, ja tās ir pieejamas, to efektivitāte var ievērojami atšķirties vienas sugas šķirņu starpā. Graudzāles, piemēram, kvieši, mieži un rīsi, ir salīdzinoši sarežģīti transformējami.
12. Kā var ietekmēt un uzraudzīt ĢMO un bioloģisko organismu (augu) līdzāspastāvēšanu?
Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa:Ja runā par organismiem, kas sastopami dabā, tad drīzāk nekā nevar. Tas arī ir viens no lielākajiem riskiem attiecībā uz vidi, t.i., ka cilvēka spēkos nav kontrolēt dabas procesus, piemēram, vējus, lietus gāzes utml., līdz ar to, izlaižot kādus pārveidotus organismus nekontrolēti dabā (t.i. audzējot lielās platībās) risks pastāv, ka ilgākā laika posmā saņemam iepriekš pat nenojaustu efektu.
Ja runājam par līdzāspastāvēšanu, tad ES „piedāvātais” risinājums ir valstī izstrādāt nosacījumus, kas būtu jāievēro, lai samazinātu potenciālos riskus videi un apkārtējām saimniecībām. Latvija ir izstrādājusi attiecīgus nosacījumus 2008.gadā pieņemtajos MK noteikumos Nr.30. Tas ir viens no veidiem, kā ietekmēt un uzraudzīt attiecīgu kultūraugu audzētājus, tomēr, vai tas ir risinājums, lai pilnībā nodrošinātu drošu līdzāspastāvēšanu? Domāju, ka uz to šobrīd nevar atbildēt neviens visā Eiropas Savienībā, jo vienkārši nav atbilstošas pieredzes un attiecīgu secinājumu par noteikumu efektivitāti.
Patreiz ES audzē tikai viena veida ĢM kukurūzu, turklāt tikai lielās valstis, kurās lielās teritorijas dēļ var efektīvāk nodrošināt, ka citu lauksaimnieku un, īpaši bioloģisko, audzētie kultūraugi netiek skarti. Mazajās ES valstīs tomēr dominē viedoklis, ka nav iespējams nodrošināt līdzāspastāvēšanu un īpaši bioloģisko lauksaimniecību (īpaši, medus ražošanu) ar ĢM kultūraugu audzēšanu, jo nav iespējams dabā kaut ko norobežot ar noteiktiem metriem, jo vējam nepavēlēsi kādā virzienā pūst, ne bitei, cik tālu lidot.
Zemkopības ministrija: 2008.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.30 „Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību” nosaka, ka Valsts augu aizsardzības dienests, kurš veic ĢM kultūraugu kontroli kultūraugu audzēšanas laikā, uzrauga un kontrolē sēklu apriti ĢM kultūraugu šķirnēm. Ministru kabineta noteikumi nosaka izolācijas attālumus 4 kultūraugiem – kukurūza, bietes, kartupeļi un rapsis. Tas nenozīmē, ka Latvijā atļauts audzēt visus šos 4 ĢM kultūraugus. Eiropas Savienībā ir atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzu MON810, kas ir izturīga pret kaitēkļiem.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ināra Turka: Līdzāspastāvēšana ir plašāks jēdziens, ne tikai bioloģisku organismu (augu) līdzāspastāvēšanu, bet arī dažādu saimniekošanas veidu līdzvērtīgas līdzāspastāvēšanas iespējas, lai līdz ar ĢM kultūraugu audzēšanu netiktu ierobežotas konvencionālās un bioloģiskās saimniecības.
13. Kur var skatīties pētījumus par ĢMO?
Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa: Lielākā problēma ir tā, ka nav neatkarīgu ekspertu veikti pētījumi, nevis teorētiskie, bet tiešām praksē. Ir tikai attiecīgo ĢMO izgudrotāju iesniegto datu/informācijas analīze un vērtēšana, jo, protams, izgudrojums tiek aizsargāts ar patenta tiesībām un nav brīvi pieejams pētījumu veikšanai. Tieši pēdējos gados notiek plašas diskusijas par pētījumu metodēm, objektivitāti, efektivitāti un trūkumiem. Gan par to, ka nav pieejami pētījumi par ĢMO ‘ilgtermiņa’ ietekmi uz vidi un veselību, gan par to, ka netiek pētīts kā konkrēts ĢMO ietekmē ‘ne-mērķa’ organismus, kas atrodami dažādās ekosistēmās, bet kuri pētījumu laikā netiek vērtēti/pētīti, gan par to, ka eksperimentālos laukos, kur skata ietekmi uz vidi, pētījumi tiek veikti salīdzinoši mazās platībās (līdz 100 ha), bet pēc tam dabā audzējot tas notiek jau tūkstošos hektāru, un tas pētījumos netiek aptverts utt. Pamatdatu nepieejamība pētījumiem un pētījumu metožu trūkumi izraisa kritisku attieksmi pret pieejamo informāciju par ĢMO ietekmi uz mūsu apkārtni. 
Zemkopības ministrija: 2007.gada 20.decembrī Zemkopības ministrija un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un pasaules Vides fonds (UNEP-GEF) parakstīja Saprašanās memorandu „Kapacitātes celšana līdzdalībai Bioloģiskā drošuma starpniecības centrā”.
Saprašanās memoranda ietvaros ir izveidota nacionālā BCH mājas lapa - http://lv.biosafetyclearinghouse.net/ - kurā atrodama vispārīga informācija par ĢMO, zinātniskie projekti, pētījumi un noderīgas saites. Zem sadaļas Noderīgas saites var atrast vairākas māju lapu adreses ar noderīgu informāciju par ĢMO.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties