#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Igauņu eiro sola Latvijai atmest kādu centu
, 2010. gada, 28.maijs

Ja igauņu makos, kā iecerēts, jau 2011. gada 1. janvārī čaukstēs eiro, Latvija varētu tikai noplātīt rokas par to, ka investori skatās mums pāri uz ziemeļiem, bet varbūt tomēr līdz ar apzinīgo kaimiņu ekonomikas pozitīvo kūsāšanu arī Latvijai atleks kāds cents. aptaujātajiem banku ekspertiem domas dalās.

Pasildīties zem kaimiņu saules
Eiro ieviešanas Igaunijā ietekme uz Latviju būs minimāla, uzskata Andris Strazds, „Nordea” bankas vecākais ekonomists. „Saņemot pozitīvo Eiropas Komisijas (EK) rekomendāciju 12. maijā, Igaunija faktiski ir pārvarējusi vienu no pēdējām potenciālajām barjerām iestājai eirozonā. Grūti iedomāties politisku „nē” valstij, kura izpilda visus iestājai noteiktos kritērijus un saņēmusi pozitīvu EK slēdzienu, tāpēc no 1. janvāra acīmredzot Igaunijā jau norēķināsimies ar eiro,” prognozē A. Strazds. „Galvenais tiešais ieguvums no eiro ieviešanas pašiem igauņiem, ņemot vērā ciešo ekonomisko sadarbību ar eirozonas valstīm, tajā skaitā Somiju, būs ar valūtas maiņu saistīto izmaksu samazināšanās,” piebilda speciālists.
Savukārt Lija Strašuna, „Swedbank” vecākā ekonomiste nešaubās, ka ziemeļu kaimiņvalsts iestāšanās eirozonā pozitīvi ietekmēs arī Latviju. „Tas palielinās optimismu un uzticību Baltijas valstu reģionam kopumā, apstiprinās, ka iekšējas devalvācijas ceļš ir iespējams. Riska novērtējums uzlabosies, pievilinot reģionā arī investīcijas. Protams, lielāki ieguvumi būs tieši Igaunijai un, iespējams, ka daļa no potenciālām investīcijām aizies garām Latvijai uz Igauniju, bet arī Latvijai zināmā mērā būs iespēja pasildīties zem tās saules stariņiem.”
Dainis Gašpuitis, „SEB banka” makroekonomikas eksperts: „Latvijas virzība uz eirozonu dziļa ekonomiskā krituma un rekordliela bezdarba laikā ir mazinājusi sociālo viļņošanos, guvusi sabiedrības un sociālo partneru izpratni par tās nepieciešamību, tajā pašā laikā spiež turpināt sāpīgās, bet nepieciešamās reformas daudzās jomās. Eiro ieviešana ir veids, kā nodrošināt valsts ilgtermiņa stabilitāti, bet vienlaicīgi uzliek pienākumu atbildīgi īstenot savu ekonomisko politiku.” „Jāatzīst, ka, ieviešot eiro, Igaunija iegūs zināmu privilēģiju attiecībā uz pārējiem baltiešu kaimiņiem. Taču tas ir likumsakarīgi, jo to ir sasniegusi pateicoties krietni labākam valsts tēlam, kā pamatā ir kvalitatīvi veiktās reformas ekonomikā un valsts pārvaldē. Ja Latvija turpinās iesāktās reformas, Igaunijas ieguvumus izjutīs arī Latvija, jo notiekošais piesaistīs uzmanību visam reģionam. Galvenais, lai visās valstīs noris līdzīgi procesi. Tad arī Latvijai radīsies iespēja uzlabot kredītreitingu un piesaistīt investīcijas būdami arī ārpus zonas. Svarīgi ir cieši sekot eiro ieviešanas kursam,” norāda D. Gašpuitis.
„Pozitīvais, ko Igaunijai sniedz eiro ieviešana ir tāds, ka pazūd valūtas risks un rodas pieeja Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdzekļiem. Latvijas gadījumā tuvināšanās Māstrihtas kritēriju izpildei vairo uzticību un mazina valūtas risku, kas ir pamats, lai ekonomika turpinātu attīstīties. Uzlabosies Igaunijas valsts kredītreitings, kam būs sava daļa pozitīvās ietekmes arī Latvijas vērtējumu. Tomēr tas nenotiks automātiski. Igaunijai ir pamats cerēt uz lielāku investīciju plūsmu. Taču noteikts to apjoms caur Igauniju ieplūdīs arī Latvijā un Lietuvā. Pozitīvas tendences Igaunijā aktivizēs darbību arī blakus valstīs,” cerīgi prognozē „SEB bakas” makroekonomikas eksperts.

Investori Latvijai varētu mest arī līkumu
„Būtiska ietekme uz investīciju piesaisti Igaunijā noteikti būs faktam, ka Igaunijas budžeta deficīts jau ir zems, kamēr Latvijai un Lietuvai vēl joprojām ir jāveic tālāki budžeta deficīta samazināšanas pasākumi. Tas nozīmē, ka Igaunija vienīgā no Baltijas valstīm jau šobrīd var ticami apsolīt investoriem, ka nākotnē nepalielinās nodokļu slogu. Līdz ar to jauni investori pirmkārt varētu izvēlēties Igauniju, nevis Latviju vai Lietuvu, līdz brīdim, kamēr arī Latvijā un Lietuvā budžeta deficīts nebūs samazināts vismaz līdz 2-3% no iekšzemes kopprodukta un ieviesta skaidrība par nodokļu politiku,” norādīja A. Strazds.
„Tomēr,” atzīmē L. Strašuna no „Swedbank”, „ir arī darvas karote medus mucā. Ir jāsaprot, ka Latvijai konkurēt ar Igauniju būs daudz grūtāk. Jau tagad eiro procentu likmes Igaunijā ir ievērojami mazākas nekā Latvijā – risku profilam uzlabojoties līdz ar eiro ieviešanu, tās vēl vairāk mazināsies. Tāpēc Latvijai ir jādomā ko tā varētu iedot pretī investoriem. Ir mērķtiecīgi jāstrādā pie budžeta konsolidācijas, kas uzlabotu valsts reitingus un dotu zaļo gaismu eiro ieviešanai 2014. gadā.”
D. Gašpuitis: „Ja Latvija kavēsies ar ekonomikas un valsts pārvaldes sakārtošanu, budžeta sabalansēšanu, tad spekulācijas ap valūtu un viļņošanās atkal atsāksies un kaitēs ekonomikai. No negatīvās puses vērtējot, investīcijas Latvijā var tikt atliktas, līdz eiro ieviešanai, visupirms tām aizejot uz Igauniju. Tādēļ noteikta apjomu Latvija varētu zaudēt par labu Igaunijai. Labāka reputācija noteikti atsauksies arī uz Igaunijas ražojumu vērtējumu un atvieglos to eksporta iespējas. Uzmanība un uzticība Igaunijai var dot papildus impulsu, kā rezultātā Igaunija savā attīstībā vēl vairāk atraujas no pārējās Baltijas valstīm.”

Bažījas par eiro ieviešanas Igaunijā atlikšanu
Kā atzīmē D. Gašpuitis, šobrīd ECB un EK ir nostādītas ļoti sarežģītā situācijā, jo eirozona saskaras ar nopietnām problēmām, ko izraisījusi vieglprātīgā attieksme pret valsts finansēm Grieķijā. Līdzīgi problēmas ir Portugālei, Īrijai, Itālijai un Spānijai. „Tādēļ izskan zināma skepse un argumenti, lai šobrīd atliktu Igaunijas uzņemšanu eirozonā līdz situācija stabilizējas. Šīm institūcijām ir nopietni jāapzinās savas pozīcijas un izteikumu sekas, meklējot argumentus vai, iespējams, mainot nosacījumus procesa gaitā. Tas var iedragāt daudzu citu valstu fiskālo uzcītību un mazinātu sasniegto krīzes pārvarēšanā, tai skaitā attiecībā uz Igauniju un pārējām Baltijas valstīm. Tas var novest gan pie atkārtotiem ekonomiskiem un iekšpolitiskajiem satricinājumiem un sabiedrības viļņošanās, gan spekulatīviem uzbrukumiem nacionālajām valūtām un investīciju mazināšanos. Tādēļ eiro ieviešana ir visa Baltijas reģiona stabilitātes jautājums. Turklāt, ņemot mērā Baltijas atrašanās vietu un tās pagātni, tas nav tikai ekonomikas un finansiālās stabilitātes, bet arī izteikti politisks jautājums.”
D. Gašpuitis ir pārliecināts, ka tādējādi arī Latvijai ir ļoti svarīgi, lai Igaunijā tiktu ieviests eiro, ja valsts ir izpildījusi visus priekšnosacījumus. „Nav pieļaujama situācija, ka tiktu interpretēti kritēriji un rasti iemesli, lai šādu lēmumu atliktu. Igaunijas neielaišana eirozonā, it sevišķi, ja tiks bāzēta uz subjektīviem vai neizpildāmiem nosacījumiem, krietni mazinās arī Latvijas un Lietuvas iespēju ieviest eiro.”
„Protams, vienmēr pastāv politiskais risks – var jau piesieties pie tā saucamiem „soft” kritērijiem, proti, par to, kāda attīstība ir sagaidāma nākotnē. Bet tas negatīvi iespaidotu ne tikai Igauniju un pārējas valstīs, kas stāv rindā uz eiro ieviešanu, bet arī pašu eirozonu – tas parādītu, ka problēmas eirozonā, arī Grieķijas dēļ, ir tik lielas, ka tā vairs negrib paplašināties un ļaut iestāties arī valstīm, kas īstenībā izpilda nepieciešamos kritērijus,” retoriski piebilda L. Strašuna.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties