#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Interese par ES atbalstu liela, jautājumu daudz
, 2010. gada, 28.maijs

Vairāk kā 90% no visiem Latvijas uzņēmumiem ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). 70% privātā sektorā strādājošo strādā šādos nelielos uzņēmumos, 60% no iekšzemes kopprodukta, ko rada privātais sektors, rodas mazajos un vidējos uzņēmumos.

Tieši tāpēc vairums Eiropas struktūrfondu atbalsta programmu orientētas uz MVU atbalstu. Eiropas Savienības mājā notikušais seminārs "Kā attīstīt savu uzņēmējdarbību – informācija par ES atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem" pulcēja pilnu nelielo zālīti, kas liecina, ka cilvēki interesējas par iespēju veidot savu biznesu vai paplašināt uzņēmējdarbību, piesaistot ES finansējumu, bet bieži nav skaidras pavisam vienkāršas lietas.
„Kāpēc Latvijā ir jāveicina uzņēmējdarbība?” domāt rosināja Latvijas Hipotēku un zemes bankas Atbalsta programmu pārvaldes Atbalsta kredītu departamenta vadītājs Dainis Dembovskis, vispirms bilstot, ka bankas atbalsta programmu mērķis ir uzņēmējdarbības veicināšana, īpaši teritorijās, kas ir ārpus Rīgas, bet šo ideju esot grūti realizēt, jo lielākoties visi klienti, kas interesējas par atbalsta programmām, ir no Rīgas, kas aktīvs biznesa centrs. Kāpēc valdība ir gatava izmantot Eiropas naudu šim mērķim? Lai radītu jaunas darbavietas un veicinātu nodokļu iekasēšanu. Valsts ir ieinteresēta tērēt naudu, lai tā atgrieztos nodokļu veidā, un būtu par ko uzturēt izglītību, medicīnu, policiju un citas valsts struktūras.
D.Dembovkis skaidroja starta programmu „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” un „Aizdevumu programmu sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai.”
Uzzinot, ka starta programma Hipotēku bankai paredzēta vai nu tiem, kuri vēl nav uzsākuši uzņēmējdarbību, vai vēl nav sasnieguši darbības gadu, bet attīstības programma uzņēmumiem, kas darbojas vismaz gadu, bet nav vecāki par 3 gadiem, kāda uzņēmēja sadusmojās un izgāja no zāles, piemetinot, ka nav godīgi, ja viņas jau vairāk nekā piecus gadus pastāvošā firma nevar saņemt struktūrfondu atbalstu. Atbildot D. Dembovkis ieteica, ka kāds ģimenes loceklis var dibināt blakus esošajam jaunu uzņēmumu. Cits variants - izmantot citu banku atvieglotos kredītus MVU atbalstam.
10% paša līdzdalības vajadzīgs starta programmā. Katrs, izlasot par līdzfinansējumu, groza galvu un sāk rēķināt. Tieši to jautā potenciālā uzņēmēja: „Ja nu man nav to tūkstošu, ko likt savā daļā?” D.Dembovskis skaidro, ka lai, piemēram, saņemtu 10,4 tūkstošu latu kredītu, vajag tikai 1000 latu līdzfinansējumu. Šī līdzdalība var būt arī manta, piemēram, automašīna, kas tiks izmantota uzņēmējdarbībā, dators vai tehnika.
Sajūsmināti par daudzajām bezmaksas apmācībām un konsultācijām, topošie projektu iesniedzēji lēsa, ka tad jau var bez maksas pamācīties un pēc tam nekādu uzņēmumu neveidot, bankas tālāko atbalstu neizmantot... ”Mēs to negribam pieļaut. Sākumā cilvēks pie bankas konsultanta aizpilda pieteikumu, ka grib startēt uz šo programmu. Ar pretendentu uz apmācībām tiek noslēgta vienošanās, ka banka piedāvā konsultācijas un apmācības, bet interesantam ir jāsagatavo biznesa plāns un citi dokumenti un pilna pakete jāiesniedz bankā. Ja bankas uzticība tiek pievilta, tad konkrētais cilvēks vienkārši nekad vairs nevar startēt līdzīgās programmās.”
„Jūs pētāt kredīta vēsturi, bet ja man tādas nav, jo nekad nav ņemti kredīti? Vai tad man mazākas iespējas pieteikties atbalsta programmai?” D. Dembovskis skaidro, ka vienas puses tas ir labi, bet no otras - tas nozīmē, ka cilvēkam nav pieredzes, kā ņemt kredītus un ko tas nozīmē un viņš neapzinās riskus. Kopumā tas ir vairāk pluss, ja nav bijis šādu kredītsaistību.
Interese par ES finanšu piesaisti ir arī inženieriem izgudrotājiem. „Ko darīt zinātniekiem, kur likt idejas, ja pats negrib un neprot nodarboties ar komercdarbību?” vaicā sirmi inteliģenti kungi. Banku pārstāvji skaidro, ka ir jāatrod investors, kurš jāpārliecina par idejas vērtību, iespēju ar to pelnīt. Var gadīties, ka šis investors izgudrotājam piedāvās tikai 10% peļņas, tomēr jābūt kādam, kurš organizē un vada biznesu, nodrošina finanšu vadību. Bankas nedod naudu, cilvēkam, kuram ir ideja, jo viņam nav pieredzes, kā šo ideju realizēt. Ja zinātnieks baidās, ka ideju nozags un nevēlas kādam piedāvāt realizēt, tad baigu beigās idejas autoram netiek nekas. Jaunam ražojošam uzņēmumam otrajā gadā rentabilitātei jābūt 50%
SEB banka informēja par Eiropas Investīciju fonda kredītiem MVU. Uzņēmēji interesējās par naudas plūsmu, ko nozīmē tās pietiekamība saistību segšanai. Bankas pārstāve Inese Smildziņa uzsvēra, ka sabalansējot ieņēmumus un izdevumus gada garumā nedrīkst veidoties mīnuss, un vienmēr ir jāparedz 10-20% rezerve no bruto peļņas neparedzētiem izdevumiem, lai nerastos problēmas ar saistību segšanu.
Uz jautājumu, vai šādu kredītu var saņemt uzņēmums, kurš ir strādājis ar zaudējumiem, I. Smildziņa atbild ar skaidrojumu, ka katrs gadījums jāskatās individuāli. Jo nereti ir zaudējumi, bet vienlaikus ražošana vai produkcijas aprite notiek, kopumā uzņēmums ir stabils ar prognozējamiem ieņēmumiem, un tad var domāt par kredīta. piešķiršanu.
„Un ja nu nepērk, un ja nu neizdodas un, ja nu nenopelnu...” Bažas un bailes uzņemties saistības šobrīd ir daudziem, bet banku pārstāvji skaidro, ka ir jānāk uz bankām un jārunā, jo jebkuras konsultācijas ir bezmaksas. Hipotēku banka arī pamācīs, kā sastādīt biznesa plānu, kā pētīt un skaidrot, vai konkrētais bizness būs rentabls. Tad arī var gadīties, ka daudzas no šim bažām izzudīs, bet iesākumā vajadzīga drosme un apņēmība.
Seminārā par atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā daudzi interesenti centās parunāties individuāli, un banku pārstāvji cer, ka kāds arī sadūšosies lūgt atbalstu. Jo mazo un vidējo uzņēmumu vadošā loma ekonomikā ir ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā, kur kopumā MVU ir nodarbināti 70% Eiropas darbaspēka - lielākā daļa no tiem rada pievienoto vērtību, tātad tie spēj būt arī inovatīvi un radoši. Šīs īpašības noteikti piemīt arī Latvijas ļaudīm.

Foto: europa.eu
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties