#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Intervija ar Ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu
, 2010. gada, 23.jūlijs

Ko Latvijas pilsoņiem nozīmēs nule parakstītais saprašanās memorands? Kā Latvijas valdība līdz šim izmanto aizdevuma naudu? Par ko tieši Eiropas Komisijai ir bažas oktobrī gaidāmo Saeimas vēlēšanu sakarā?Ūz šiem un vēl citiem jautājumiem Intervijā Inai Strazdiņai atbildēja Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Kāds signālu un vēstījumu jaunais, nule parakstītais saprašanās memorands nes? Ko tas nozīmēs Latvijas pilsoņiem?

Kopumā es secinu, ka Latvijas, Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda programma ir uz pareizā ceļa. Ekonomika izrāda stabilizācijas pazīmes, un ir sagaidāms, ka tā sāks attīstīties jau šogad. Bez tam, pēc algu un cenu noregulēšanas uzlabojas arī ārējā konkurētspēja. Palielinās eksports un eksporta tirgus daļas, un maksājumu līdzsvars ir daudz labvēlīgāks, nekā pirms gada. Salīdzinājumā ar aizvadīto vasaru būtiski ir uzlabojies arī finanšu tirgus stāvoklis, un vairs nav vērojams spiediens uz valūtas maiņas kursu. Vienlaikus šī stabilā ekonomiskā vide arī atspoguļo tos smagos lēmumus, kurus Latvijas amatpersonas ir pieņēmušas, taču tas nes rezultātus, un mēs redzam, ka Latvija izkļūst no krīzes.

Kur jūs redzat iespējas, kur Latvijas valdība vēl var ietaupīt šos 440 miljonus latu, lai izpildītu memoranda nosacījumus?

Vispirms, Latvijas amatpersonas jau tagad ir parādījušas apņemšanos samazināt budžeta izdevumus, lai izpildītu nosacījumus gan aizvadītajā gadā, gan šogad. Līdz šim valdība ir spējusi kontrolēt budžeta izdevumus, kas man liek secināt, ka mērķis šogad panākt 8,5% lielu budžeta deficītu ir sasniedzams. Tas ir nozīmīgs sasniegums.

Vai jūs apmierina veids, kādā Latvijas valdība līdz šim izmanto aizdevuma naudu?

Līdz šim Latvijas valdība ir pieņēmusi nozīmīgus un arī zibenīgus mērus, kuri nes rezultātus, un valsts atkopjas no krīzes. Lai gan mēs tomēr saredzam zināmus riskus, kas saistās ar oktobra vēlēšanām. Finansiālā situācija ir uzlabojusies, un nav nepieciešams uzkrāt papildus likviditāti. Taču tas ir amatpersonu rokās, un mēs esam gatavi izsniegt finansējumu, tiklīdz nosacījumi ir izpildīti. Bez tam, lai novērstu jebkādus pārpratumus, divpusējie aizdevēji, Ziemeļvalstis, ir apņēmušās turpināt palīdzību, un arī visi pārējie fondi būs pieejami, ja vien Latvija turpinās pildīt apņemšanos. Taču šo nākotni ik pēc laika iezīmēs ziņojumi, kas ir parastā procedūra šādu aizdevuma programmu gadījumā.

Par ko tieši Eiropas Komisijai ir bažas oktobrī gaidāmo Saeimas vēlēšanu sakarā?

Vienmēr ir bažas par vēlēšanu klimatu. Taču es, protams, ceru, ka visi Latvijas politiķi un cilvēki saprot, ka šī budžeta konsolidācijas programma bija nepieciešama, lai Latvijas ekonomiku padarītu dzīvotspējīgu un nostādītu uz kājām.
Salīdzinājumā ar citām valstīm ir svarīgi pieminēt, ka Eiropas Savienības Padome tikko kā ir apstiprinājusi, ka puse no dalībvalstīm ir uz pareizā ceļa ar budžeta konsolidāciju. Ja par piemēru ņemam Grieķiju, tad tā šobrīd rāda ļoti labu progresu, pildot Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda nosacījumus. Es esmu gandarīts, ka arī Latvija ir uz pareizā ceļa, un es esmu pārliecināts, ka tā atlabst, ekonomika virzās uz ilgtspējīgu izaugsmi, kas, protams, būs labāk Latvijas iedzīvotājiem.

Vai jaunajā memorandā par nākamo aizdevumu ir arī kas minēts par privatizāciju? To vaicāju, jo pēdējā laikā vēlēšanu gaisotnē Latvijā ir raisījušās runas par iespējamu vairāku nacionālo uzņēmumu privatizāciju.

Vienīgais nosacījums ir, ka līdz septembra beigām Latvijas valdībai ir jāsastāda saraksts ar valstij piederošajiem uzņēmumiem, un jāsniedz informācija par to peļņu, meitas uzņēmumiem, dividenžu izmaksu, nodarbinātību un algām. Ņemot vērā visus šos nosacījumus, valdībai ir jāsagatavo saraksts ar iespējamu pārveidošanu par valsts aģentūrām vai privatizāciju. Šī ir saprašanās memoranda nostāja, un mēs ceram, ka Latvijas amatpersonas nākotnē strādās šajā virzienā.

Nesen Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds atteica nākamo aizdevuma daļu Ungārijai, jo tā nebija izpildījusi visus nosacījumus. Vai tas ir arī kāds signāls Latvijai?

Tā patiešām ir liela neveiksme, kas notikusi Ungārijā. Tas ir Ungārijas valdības darbības rezultāts, jo tā nav respektējusi Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda nosacījumus. Līdz ar to mēs nevarējām pieņemt lēmumu par turpmāku aizdevumu, un mums nācās apturēt sarunas un mūsu misijas. Es nedomāju, ka tas ir labi Ungārijas ekonomikai un Ungārijas cilvēkiem. Iespējams, tas ir labs atgādinājums tam, ka ir jātur dotais vārds un jāpilda apņemšanās noteikumi. Ja valsts ir finansiālās grūtībās tādēļ, ka agrāk dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem, tai ir jāatgriežas pie noturīgām valsts finansēm. Ja Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds sniedz atbalstu, ir tikai godīgi, ka valsts, kas to saņem, respektē nosacījumus.
 

Latvijas Radio 1

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties