#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Ir īstais laiks mainīt ES KLP – mainīt visas Eiropas sabiedrības labumam
, 2010. gada, 25.maijs

Eiropas vadošie lauksaimniecības ekonomisti vienojušies kopējā deklarācijā

Praktiski kopš ES iestāšanās reālu sarunu sākšanās brīža, kad Eiropas komisija izteica savu iestāšanās nosacījumu piedāvājumu, mūsu valsts un arī citu jauno Austrumeiropas dalībvalstu lauksaimnieku sabiedrībā ir cīnījušies 2 viedokļi

– gandarījums un cerība par pieejamajiem atbalsta maksājumiem ražošanas un lauku attīstībai, kas tomēr Latvijas gadījumā ikgadus mērāmi daudzos desmitos miljonu Latu un kas agrāk nebija pieejami, un apmierinājums par līdzvērtīgas tirgus pieejas iegūšanu – jo ES iekšējais tirgus tomēr ir ar būtiski augstākām cenām;

– sarūgtinājums, kas ar gadiem pāraudzis arvien izteiktākā politiskā protestā – par nevienlīdzīgo pieeju tiešmaksājumu aprēķināšanā un izmaksā, kas īpaši sāpīga kļuvusi pēc šo maksājumu atdalīšanas no konkrēto produktu ražošanas. Un faktiski visas Austrumeiropas valstis vēlas vienlīdzīgāku subsīdiju sadalījumu, jo pašlaik tās vairāk koncentrējas vecajās dalībvalstīs, būtībā arī kropļojot kopējā tirgus darbību.

Tomēr izrādās, ka pēc 2003. gadā veiktās KLP reformas ne tikai Latvijas un ne tikai Austrumeiropas lauksaimnieki nav apmierināti ar esošo KLP. Par tās turpmāko likteni ir nu jau pastāvīga rīvēšanās - Ziemeļu valstis ar Zviedriju un Lielbritāniju līderos uzskata, ka vairāk vaļas jādod tirgus spēkiem, un tie padarīs lauksaimniecību gan efektīvāku, gan racionālāk strukturētu. Dienvidvalstis joprojām vēlētos lielāku valsts iejaukšanos, lai saglabātu esošo ražošanu un palielinātu lauksaimnieku ienākumus.

Apzinoties šo interešu dažādību un vēloties dot savu ieguldījumu vienoto Eiropas interešu īstenošanas veicināšanā, virkne vadošu Eiropas lauksaimniecības ekonomistu no gandrīz visām dalībvalstīm ir vienojušies kopējā izpratnē un parakstījuši kopēju deklarāciju, kas aicina politiķus patiešām fundamentāli reformēt ES kopējo lauksaimniecības politiku.

Lai tā no Eiropu pašlaik šķeļošas politikas atkal kļūtu par visas Eiropas sabiedrības intereses apmierinošu politikas instrumentu. Lai 40 % no Eiropas budžeta, kas joprojām tiek tērēti lauksaimniecībai no veida, kas īsti neapmierina nevienu un būtībā tikai pasliktina Eiropas lauksaimnieku starptautisko konkurētspēju, jo:

- apgrūtina saimniekiem ražošanas koncentrēšanu (jo papildus zemes iesaistīšanu ir būtībā neiespējami dārga tiešmaksājumu uzpūsto zemes cenu dēļ),

- sniedz lauksaimniekiem pretrunīgus tirgus signālus (atsevišķiem produktiem atsevišķās zemēs tomēr ir iespējams “izsist” īpašu atbalsta maksājumus) un

- rada papildus administratīvi birokrātiskās izmaksas sarežģītās maksājumu sistēmas administrēšanai -

tiktu izmantoti patiešām visas Eiropas nākotnes uzdevumu risināšanai.

Deklarācijas būtība ir pavisam vienkārša:

1. Saprotam, ka esošie lauksaimniecības politikas mehānismi vairs būtībā nerisina nevienu no izvirzītajiem uzdevumiem – nedz ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanos, nedz lauku iedzīvotāju ekonomiskās labklājības paaugstināšanu, nedz produktīvo dabas resursu saglabāšanu. Un bieži tie ir tikai populistisks aizsegs esošā naudas izlietojuma sadalījuma saglabāšanai – starp valstīm un starp atsevišķām lauku mājsaimniecībām. Kopējai lauksaimniecības politikai ir jādod skaidrus signālus visai Eiropas lauksaimnieku sabiedrībai – ko sabiedrība vēlas un ir gatava apmaksāt no publiskajiem finanšu resursiem un kas paliek tirgus mehānismu ietekmē.

2. Definējam mērķus, kas patiešām ir svarīgi visai Eiropas sabiedrībai un kurus tirgus mehānismi pagaidām nespēj un neprot apmaksāt: mūsu skatījumā tie ir virkne publisko produktu – kuru kopumā īpaši jāuzsver pārtikas pieejamība nākotnē un produktīvo dabas resursu saglabāšana – gan augsnes auglība, gan ūdens pieejamība un tīrība, gan bioloģiskā daudzveidība. Ne mazāk nozīmīga ir lauku teritoriju ekonomiskā dzīvotspēja un piedalīšanās globālajā cīņā pret klimata neatgriezeniskajām pārmaiņām.

3. Pārskatām politikas konkrētos mehānismus

- tiešmaksājumus nepastarpināti sasaistot nevis ar pagātnes pieradumiem, bet darbībām nākotnei- atbilstoši Eiropas sabiedrības atzītajiem publiskajiem produktu ražošanas izmaksām;

- palīdzam veidot risku vadības sistēmas, ietverot tajās ienākumu apdrošināšanas programmas, lai ražotājus pasargātu no patiešām dramatiskām un īstermiņa tirgus svārstībām (kā tas bija šogad pasaules piena tirgos);

- attīstām kopējus pētījumus vidi saudzējošāku un ekonomiski efektīvāku saimniekošanas paņēmienu un tehnoloģiju attīstībai Eiropas lauksaimnieku arī starptautiskās konkurētspējas attīstīšanai. Un labākais veids to izdarīt ir Kopējās zinātnes un pētniecības politikas ietvaros;

- lauku attīstības politiku saskatām plašākā un reģiona integrētas attīstības kontekstā, mākslīgi nepadarot lauku iedzīvotāju labklājību atkarīgu vien no zemes gabala platības, kas viņiem pieder un nespiežot viņus turpināt veikt lauksaimnieciskas ražošanas darbības kā priekšnoteikumu ienākumu starpības ar pilsētniekiem kompensācijas saņemšanai;

- bet lauku iedzīvotāju ienākumu salīdzinoši zemāko ienākumu radītās problēmas risinām ar plašākas ekonomiskās attīstības veicināšanu šajās teritorijās un īpašiem sociālās palīdzības politikas instrumentiem.

Tas nav viegls uzdevums. Tomēr, mūsuprāt, diskusija par ES budžeta ietvaru nākošajai septiņgadei ir īstais laiks vienoties par progresīvām pārmaiņām arī ES kopējā lauksaimniecības politikā. Lai KLP reforma palīdzētu attīstīt Eiropas Savienību veidā, kas iegūst un saglabā iedzīvotāju atbalstu arī tālākā nākotnē, lai Eiropas nodokļu maksātājiem nebūtu žēl neproduktīvi izlietoto kopējo naudu.

Mēs piedāvājam skaidru ziņu: „Eiropas naudu Eiropas sabiedrības labumam!”

Šīs deklarācijas izstrādi rosināja virkne vadošu Eiropas lauksaimniecības ekonomistu no dažādām ES valstīm. Sagatavošanas procesu koordinēja Valentīns Zārnts, pētnieks no Starptautiskās politiskās ekonomikas Eiropas centrs (ECIPE) un profesors Alans Svinbanks no Redingas universitātes Lielbritānijā.

No Latvijas puses šajā procesā piedalījās Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētnieki Andris Miglavs (kā sākotnējais parakstītājs) un Guna Salputra.

Ar visu deklarācijas tekstu latviešu un arī angļu valodā var iepazīties tīmekļa vietnē http://www.agropols.lv/?menu=27&newsid=92162

Aicinām Latvijas lauksaimnieku un ekonomistu sabiedrību arī pievienoties šai deklarācijai, pagaidām savu atbalstu sūtot e-vēstules formā uz adresi andris@lvaei.lv .

18.novembrī Briselē Rezidences pilī - Starptautiskajā preses centrā - īpašā pasākumā grupa deklarantu klātienes diskusijā iepazīstinās ar deklarācijas būtību un tapšanas fonu.

Šai tēmai ir īpaši veltīta tīmekļa vietne www.reformthecap.eu
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties