#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Īrijas viesstrādnieki. Subjektīvs papildu pētījums
, 2010. gada, 15.jūnijs

Īrijas pilsētas Limerikas Universitātes studenta Pīrsa Parkera doktora disertācijas ietvaros veiktais „Pētījums par 10 jaunāko ES dalībvalstu strādniekiem Īrijas Republikā” ar saviem drošajiem secinājumiem sacēla nelielu vētru Latvijas ūdensglāzē. Daži mediji to publicēja kā svarīgāko ziņu, izceļot faktu, ka Latvijas valstspiederīgie Īrijā pelna mazāk, nekā citi no Austrumeiropas valstīm iebraukušie.

No pētījumiem saprotu tikpat daudz, cik katrs ierindas cilvēks, bet kļūstu uzmanīga, kad šādus datus publisko kā objektīvus un reālo patiesību atspoguļojošus. It īpaši tāpēc, ka pētījums noticis attālināti, caur e-pastiem un anketas nosūtītas tiem, kurus Parkera kungs varējis sadabūt, kopumā iegūstot 263 Latvijas strādnieku atbildes, kas ir aptuveni 0,70% Īrijā esošo mūsējo. Neko pētījumā nesadzirdēju par vecuma un izglītības grupām, par nozarēm, kurās Austrumeiropas ļaudis strādā.
Tāpēc es veicu savu attālinātu pētījumu, arī caur e-pastiem – tiesa, divu dienu, nevis pusgada garumā, un varu izteikt savas absolūti subjektīvās domas.

Pīrss Parkers secinājis, ka viesstrādnieki no Latvijas Īrijā vidēji nopelna 11,16 eiro jeb 7,84 latus stundā. Īrijā minimālā alga ir 8,65 eiro stundā, kas ir otrā augstākā Eiropā aiz Luksemburgas. Maz vai daudz, labi vai slikti? No vienas puses mēs varam skaudīgi īdēt, ka dažs te Latvijā dienā nopelna šādu naudu. Jā, ar šādiem ienākumiem var izdzīvot un pat nedaudz sakrāt. No otras puses - Īrijā tā ir zema samaksa un visiem viesstrādniekiem maksā mazāk, nekā vietējiem īriem. Tomēr mēs nezinām, ko nozīmē mazkvalificētais, fiziskais darbs citā valstī, un kā katrs no mums to izturētu. Vīrietis, kuram ir tuvu četrdesmit un pirms pāris mēnešiem aizbrauca, raksta no Īrijas, ka nekad dzīvē nav tā strādājis, ka tas ir ļoti smagi. Cits paziņa tajās reizēs, kad ir Latvijā, meklē masieri un citas procedūras, jo mugura sāpot...

Pīrss Parkers pētījumā secinājis, ka Latvijas valstspiederīgie saņem mazāk, nekā poļi, lietuvieši un slovāki.
Pazīstamie un draugi, kas strādā pašlaik Īrijā, to apšauba. Ja aptaujātu vienā viesnīcā, vienā lauku saimniecībā vai vienā celtniecības objektā strādājošos dažādu tautību cilvēkus, tad būtu šiem secinājumiem kāds pamats. Latvijas valstspiederīgie apgalvo, ja, piemēram, pieczvaigžņu viesnīcā strādā latvietis par viesmīli, tad itin visi šie viesmīļi saņem vienādas algas, neatkarīgi no tā, vai viņš ir ķīnietis, lietuvietis, krievs, polis vai citas tautības. Mana klases biedrene, Galvejas tīrīšanas firmas darbiniece, uzsver, ka visi viesstrādnieki viņas firmā saņem 9,50 eiro stundā, neatkarīgi no mītnes zemes. Izņemot īrus, kas tieši par to pašu darbu saņem 12 eiro stundā. Viņai pazīstama lietuviete strādā citā tīrīšanas kompānijā un alga tā pati – 9,50 eiro.
Cita iespēja ir poļiem, viņi nereti veikalos strādā ne tikai melno darbu, bet arī par menedžeriem, jo viņu ir ļoti daudz - piecas reizes vairāk, nekā no Latvijas aizbraukušie. Poļi velk un balsta viens otru. Mūsējie spriež, ka drīz angļu valoda vairs nebūs tik svarīga Īrijā, kā poļu valoda, jo tajā runājam dzird vairāk, nekā angliski. Daudz viņiem palīdz Poļu biedrība un spēcīgie juristi, kas palīdz kārtot dokumentus un zina visas iespējas un tiesības, ko nereti Īrijas valsts iestādēs viesstrādniekiem nepasaka vai noklusē. Latvijas cilvēkiem ir cita mentalitāte, mēs esam vienpatņi. Tāpat Īrijā priviliģētā situācijā ir Indijas viesstrādnieki, acīmredzot tā ir kāda starpvalstu vienošanās par palīdzību trešās pasaules valstīm. Indieši dabū arī ārstu darbus, bet mūsējiem tas ir faktiski nesasniedzami. Man zināms ārsts ar izcilām vairāku valodu zināšanām un divām augstākajām izglītībām medicīnā Īrijā nevarēja atrast darbu un aizbrauca strādāt uz Zviedriju.

Limerikas Universitātes pētnieks spriež, ka latvieši nezina angļu valodu un neprot savas prasmes izklāstīt CV, tāpēc nedabū labākus darbus.
Domāju, ir dažādas prombraucēju kategorijas. Jaunie pāri aizbrauc nolūkā sapelnīt, mācīties, izsisties... Mācās arī angļu valodu, uzsūc visu jauno, izmanto visas iespējas sevi bagātināt. Mazizglītotāki un vārgāki beigu beigās tikai strādā un dzer. Tādi cilvēki ir gan tur, gan šeit Latvijā. Un angļu valodu viņi nemācīsies, jo viņus neinteresē nekas tālāk par savu degungalu, vakaros viņi sēž pie televizora, aiziet uz veikalu, sarunājas paši savā starpā. Kāds darbs ir, ar tādu dzīvo, pat neinteresēdamies par kaut ko labāku.
Tomēr dažu latviešu izbaudītā pieredze liek šaubīties, ka laba izglītība un angļu valodas zināšanas kaut ko dod. Kāds Latvijas puisis nevarēja atrast darbu, jo viņam bija pārāk labs CV - viņš bija interjera dizainers - visiem likās, ka tāds krutais jau nespēs kastes cilāt, bet savā profesijā viņu vienkārši neņēma. Citam pajautā, vai Latvija nav pie Krievijas, un ar to darba devējs jau ir ierindojis šo cilvēku noteiktā kategorijā. Kāda sieviete ar labu Latvijas profesiju man pateica skaidri, ka nevienam neinteresē, ko viņa ir darījusi un ko prot, viņa Latvijā bijusi gan skolotāja, gan projektu vadītāja valsts pārvaldē un ir ar labu angļu valodu. Divu gadu laikā neviens klients ne reizi nav to pajautājis, un viņa strādā tādu pašu mazkvalificētu darbu, kā citi. Ja kādam palaimējas un darba devējs novērtē, tad tas ir brīnums, bet tas ir ļoti, ļoti reti, jo valsts un sabiedrība Īrijā aizstāv savējos, un ir darba jomas, kurās viesstrādnieks nevar iekļūt.
Interesants man likās stāsts par labu Latvijas datorgrafiķi, kurš strādājis „Statoil” un neatlaidīgi meklējis darbu savā specialitātē. Beidzot dabūjis labā reklāmas aģentūrā. Vienīgā atšķirība, ka viņa amatam klāt ir vārds junior, un viņš saņem par trešdaļu zemāku darba samaksu nekā īrs senior, ar zemākām prasmēm un izdarot uz pusi mazāk... Puisim likts saprast, ka viņš mūžīgi būs junior, jo ir viesstrādnieks no Austrumeiropas.

Limerikas Universitātes pētnieka Pīrsa Pārkera mazliet ar ironiju pieminētās situācijas, ka latvietis pacietīs mazāk apmaksātu darbu, neko neteiks un projām neies, ir ļoti taktiska klauvēšana pie kopējās Latvijas iedzīvotājiem raksturīgās čīkstulīgās nevarības. Mēs gadu gadiem esam iecentrējušies uz latvju bāleliņu sajūtām un netiekam no tām vaļā, jo mums vienmēr šķiet, ka kāds mūs apbižo; esam ar mieru kalpot pa zemāku algu, tā vietā, lai paceltu galvu; esam ar mieru būt upuru pozīcijā. „Neviens nevienu speciāli šeit nediskriminē, ja latvietis nolēmis tēlot upuri, tad viņš tāds arī būs,” raksta mana klases biedrene no Īrijas.
Cepuri nost Limerikas Universitātes studentam Pīrsam Parkeram, kurš ir pusgadu pētījis Īrijas viesstrādniekus, bet ir desmitiem un simtiem blakusapstākļu un situāciju, ko nevar izraut no konteksta un iekļaut vienā skaitlī.
Mans gala secinājums manā attālinātajā divu dienu pētījumā ir šāds: Īrijā ir smagi jāstrādā, tur ir augstāka darba samaksa nekā Latvijā un ar šo naudu pietiek izdzīvošanai. Īrija ir labas sociālās garantijas. Īrijā Latvijas viesstrādnieks tiek vērtēts tikai un vienīgi kā viesstrādnieks no Austrumeiropas. Viesstrādnieki par vienādu darbu, neatkarīgi no mītnes zemes saņem vienādu atalgojumu. Īrijā patlaban ir grūti ar darba atrašanu, bet tiem, kuriem ir darbs, ir samazinājušas darba stundas.
Citiem pētniekiem noteikti būs citi secinājumi.

Foto: freerangestock.com
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties