#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Izmantot ES finansējumu un pastāstīt par to citiem...
, 2010. gada, 14.aprīlis

Īstenojot jebkuru projektu, kurā piesaistīts finansējums no ES fondiem, finansējuma saņēmējam jāņem vērā, ka informācijai par to jābūt publiski pieejamai. Kādā veidā un cik detalizēti informēt sabiedrību - to nosaka precīzas vadlīnijas. Vai vienmēr projektu īstenotāji tās zina un ievēro vai tomēr interpretē pēc saviem ieskatiem?

Nejaušas izvēles rezultātā tika apsekoti 10 objekti. Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana Ludzā, Kuldīgā, Valkā... Ielu rekonstrukcija Smiltenē u.c. Visos šajos projektos piesaistīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vai Kohēzijas fonda līdzekļi. Tātad jābūt arī attiecīgām norādēm. Vai parasts garāmgājējs pamanītu, vai informatīvā plāksne vai stends ir uzstādīti?

Publicitātes vadlīnijas izstrādājusi par ES fondu apguvi Latvijā atbildīgā institūcija – LR Finanšu ministrija. Ar tām var iepazīties: http://www.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/7-13_publicitate_vadlinijas.pdf Galvenais rādītājs, kas projektu īstenotājiem jāņem vērā, apdomājot nepieciešamos publicitātes pasākumus, ir projekta kopējās izmaksas. Ja tās ir lielākas par 350 000 Ls un ir iegādātas iekārtas, veikti infrastruktūras uzlabošanas vai būvniecības darbi, tad informatīvā stenda uzstādīšana objektā līdz ar darbu sākumu ir obligāta. Pēc projekta noslēguma tas 6 mēnešu laikā jānomaina ar pastāvīgu informatīvo plāksni.

8.aprīlī Preiļos gaidāmi bērnudārza „Auseklītis” atvēršanas svētki. Tur gada garumā notikuši ERAF līdzfinansēti renovācijas darbi. Pie ēkas žoga janvārī bijis informatīvs stends par būvdarbiem, taču tajā neesot minēts fakts, ka piesaistīti ERAF līdzekļi. Preiļu novada mājaslapā var izlasīt, ka kopējā līguma summa objekta renovācijai sastāda 286 585,85 Ls, tātad mazāk par 350 000 Ls, un teorētiski – stendu drīkstētu arī neuzstādīt. Bet, ja tas tomēr tiek darīts, tad tam jābūt atbilstoši noformētam. Ar ES logo (karogu), attiecīgā fonda logo un saukli „Ieguldījums tavā nākotnē”.

Līdzīga situācija arī atjaunotajā Bauskas pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaulīte”, kur apsekošanas laikā nekādu norāžu neesot bijis. Bauskas pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Mičulis gan tagad apgalvo, ka „pie šīs ēkas ārpusē atrodas un no ielas ir labi redzama lielā plāksne, kas informē, ka šis objekts izbūvēts ar ERAF līdzfinansējumu, gan arī iekštelpās ir neliela attiecīga satura plāksnīte” un apstiprina to ar fotogrāfijām. Viņaprāt, noticis sekojoši: objekts apsekots tieši tad, kad uz laiku noņemta būvdarbu laikā uzstādītā plāksne, lai izlabotu nepilnību – trūcis teksta „Ieguldījums tavā nākotnē”. Tagad viss esot kārtībā.

Pārējās projektu īstenošanas vietās viss esot bijis atbilstoši. Taču katra objekta pārvaldītājs informāciju izvieto atšķirīgi – atšķiras saturs, noformējums (logo izvietojums) un plāksnes vai stenda izmērs.
Kā vienu no pozitīvajiem piemēriem var minēt Liepājas pilsētu, kur ar ES līdzfinansējumu pēdējā laikā īstenoti vairāki vērienīgi projekti: pirmsskolas izglītības iestādes „Saulīte” infrastruktūras attīstība (1,27 milj. Ls no ERAF), dabaszinātņu kabinetu modernizācija vispārizglītojošajās skolās, arī Liepājas 8.vidusskolas pielāgošana skolēniem ar īpašām vajadzībām.
Savukārt informācija par „Cukura rūpniecības restrukturizācijas pasākumu” ietvaros rekonstruētiem ceļiem Rundāles, Vilces un Elejas pagastos vai nu jau ir vai vēl tikai tiks publicēta medijos. Tas arī nav pretrunā ar vadlīnijām, jo finansējums salīdzinoši mazāks, un tas ļauj aprobežoties ar informāciju plašsaziņas līdzekļos vai pilsētas mājas lapā.
Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe pauž viedokli, ka, ja vien ir iespēja izvēlēties – uzstādīt stendu vai nē, tad lieki saraibināt pilsētas ainavu nebūtu vēlams. „Es tomēr esmu par relatīvi tīru pilsēttelpu, kuru vizuāli veido arhitektūra, infrastruktūra un apzaļumotās teritorijas, mazāk – reklāmas un informatīvi plakāti.” Viņš arī norāda uz Rīgā aktuālu problēmu, kad pārāk uzkrītošas reklāmas ceļa malās novērš uzmanību no ceļa zīmēm un norādēm, kas saistītas ar satiksmes kustību un ir patiešām svarīgas autobraucējiem! Zināmā mērā šāds risks pastāv arī saistībā ar informatīvajiem plakātiem par ES fondu līdzfinansējumu. Viss esot atkarīgs no tā, cik tie agresīvi krāsās un izmēros.

Saskaņā ar SIA „Latvijas Fakti” š.g. februārī veikto pētījumu, par ES fondu pieejamību informēti 92,3 % Latvijas iedzīvotāju. Tas ir līdz šim visaugstākais rādītājs. Tieši ceļu un transporta sistēmas sakārtošana ir viena no tām jomām, kurā iedzīvotāji saskata vislielāko ES fondu līdzekļu ieguldījumu. Sava loma šeit noteikti ir arī vidē redzamajai informācijai, lai arī vairāk kā 80 % aptaujas dalībnieku par fondiem esot uzzinājuši ar TV starpniecību.

„Būvdarbu vietā informācijai jābūt garāmgājējiem labi redzamai. Tā kā šādi stendi tiek uzstādīti tikai uz laiku, tad tie var būt arī koši un tādi, kas tiešām pievērš uzmanību. Tā nav mazsvarīga informācija. Vēl jo vairāk tādēļ, ka nepietiekamas vai nepareizas informācijas dēļ, ES un ar to saistīto aktivitāšu un pasākumu prestižs mūsu sabiedrībā nav nemaz tik augsts,” komentē Jānis Dripe un piebilst, kas tas ir arī veids, kā norādīt cilvēkiem uz viņu iespējām.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties