#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kā panākt vienlīdzību ar citu ES valsu zemkopjiem?!
, 2010. gada, 05.jūlijs

Līdz 11. jūnijam ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts izteikt savu viedokli par to, kas būtisks un svarīgs mūsu valstij būtu jāiekļauj Eiropas Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2013. gada.

Latvijas uzskata, ka KLP pēc 2013.gada mērķi ir:

• Lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības efektivitātes un konkurētspējas veicināšana, kā arī lauku kā kvalitatīvas dzīves un darba telpas nodrošināšana un stiprināšana, t.i. - lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības efektivitāti un konkurētspēju nodrošina labi funkcionējošs tirgus, kurā pastāv vienlīdzīgas konkurences apstākļi. Taču, lai veicinātu straujāku efektivitātes pieaugumu un spētu reaģēt strauji svārstīga tirgus apstākļos KLP būtu jāpapildina ar ”drošības tīkla” pasākumiem tirgus traucējumu gadījumos;
• Pārtikas nodrošinājuma uzturēšana un patērētāju nodrošināšana ar drošu un nekaitīgu pārtiku par pieņemamām un ar citām pasaules valstīm konkurētspējīgām cenām, vienlaicīgi nodrošinot ienākumus ES lauksaimniekiem, t.i. - lai spētu reaģēt uz globālā pārtikas pieprasījuma pieaugumu un tā izmaiņām ir jābūt iespējai saglabāt un paplašināt apstrādātās platības, kā arī jānodrošina ražošanas kapacitāte, neradot kaitējumu videi. Šis mērķis ir panākams ar zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, kam jāparedz atbilstoši finanšu līdzekļi, kā arī KLP pēc 2013.gada jānodrošina lauksaimniekiem papildus izdevumu kompensēšanu, kas saistīti ar ES noteikto obligāto standartu izpildi, kā arī augstāku standartu ievērošanu.
• Sabiedriskā labuma nodrošināšana, kompensējot izdevumus ES lauksaimniekiem, t.i. - sabiedriskais labums, kuru sabiedrība vēlas saņemt ir bioloģiskā daudzveidība, vides un ūdens kvalitāte, ainavas saglabāšana. Tādēļ KLP pēc 2013.gada jānodrošina lauksaimniekiem pilnīgu papildus izdevumu kompensēšanu, kas saistīti ar sabiedriskā labuma nodrošināšanu.
Latvija uzskata, ka ir jāsaglabā atsevišķi gan ES KLP I pīlārs (tiešie maksājumi un tirgus kopējā organizācija), gan II pīlārs (lauku attīstības pasākumi). Tai pat laikā Latvijai vissvarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem.

ES KLP I pīlārs – tiešie maksājumi:

Latvija uzskata, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai un finanšu aplokšņu vienlīdzīgai noteikšanai dalībvalstīm. Kritēriji, kuri būtu izmantojami KLP mērķu sasniegšanai nepieciešamā finansējuma aprēķināšanā, ir ekonomiskie (jeb jāsedz izmaksas, kas lauksaimniekiem rodas par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī) un vides, augu un dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības (jeb jāsedz izmaksas, kas lauksaimniekiem rodas sabiedrības uzlikto obligāto prasību izpildē - savstarpējā atbilstības prasības (pārtikas drošums, pārtikas higiēna, bioloģiskās drošības pasākumi, augu un dzīvnieku veselība, labturība u.c.)).

ES KLP I pīlārs – tirgus kopējā organizācija:

Latvija uzskata, ka, lai palielinātu ES lauksaimniecības sektora konkurētspēju un piekļuvi globālajiem tirgiem, ir nepieciešams pārskatīt risku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumentus un sekmēt lauksaimniecības produkcijas noietu ES iekšējā tirgū un ārējā tirgū. Latvija uzskata, ka no tirgus koriģējošiem instrumentiem nedrīkst atteikties, bet tie jāpadara par efektīviem un ātriem līdzekļiem ārkārtas stāvokļa novēršanai un tirgus svārstību radītā šoka absorbcijai un amortizācijai.

Risku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumenti:
• izvērtēt iespēju izveidot ārkārtas ienākumu atbalsta mehānismu, piemēram, kurš tiktu iedarbināts tikai tirgus krīzes situācijās, lai efektīvi reaģētu uz krasām tirgus cenu svārstībām;
• izveidot alternatīvu kreditēšanas vai garantiju sistēmu, kas atvieglotu iespēju lauksaimniekiem saņemt aizņēmumu gadījumos, kad tirgus situācijas dēļ ir problēma ar kredīta pieejamību;
• pārskatīt esošo intervences mehānismu, padarot to elastīgāku, efektīvāku un reaģēt spējīgāku uz tirgus traucējumiem, piemēram, paredzot, ka šis mehānisms tiek iedarbināts tikai tirgus traucējumu gadījumos.

Patēriņa un noieta veicināšana un konkurētspējas stiprināšana ES iekšējā un ārējā tirgū:
• jāpalielina produktu veicināšanas programmu budžets un aktīvāk jāsekmē ES produkcijas noiets iekšējā un ārējā tirgū;
• jāveicina Skolas piena un Skolas augļa programmu aktīvāka apguve, palielinot ES finansējumu;
• jāveicina ilgtspējīgas un uz tirgus principiem balstītas attiecības starp pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem.

Modulācija jeb finanšu pārdale no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības pasākumiem:

Latvija uzskata, ka pašreizējais modulācijas princips jeb tiešo maksājumu finanšu pārdale uz lauku attīstības pasākumiem vienas dalībvalsts ietvaros un, kuru esošajā plānošanas periodā piemēro tikai „vecās” ES dalībvalstis, pēc 2013.gada būtu likvidējams, jo tas vēl vairāk palielina pastāvošo nevienlīdzīgo saņemamā ES atbalsta apjomu uz 1 ha starp dalībvalstīm.

ES KLP II pīlārs - Lauku attīstības politika:

Latvija uzskata, ka Lauku attīstības politika ir neatņemama KLP pēc 2013. gada sastāvdaļa.
Latvija uzskata, ka ES Lauku attīstības politikas būtiskākie izaicinājumi ir līdzvērtīgu darbības nosacījumu izveidošana un nodrošināšana lauku ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai un veselīgas konkurētspējas sekmēšanai, kā arī lauku kā kvalitatīvas dzīves un darba telpas nodrošināšana, saglabāšana un attīstīšana, īpaši atbalstot ES konverģences reģionus.
Latvija uzskata, ka pēc 2013.gada ES finansējums Lauku attīstības politikas ietvaros jāparedz pasākumiem, īpaši to novirzot un, atbalstot ES konverģences reģionus, ar mērķi veicināt lauku ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā:
• stiprinot uzņēmējdarbību lauku teritorijās un, paaugstinot lauku uzņēmumu, t.sk. tradicionālās lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, ražīgumu, produktivitāti un modernizāciju, paredzot arī īpašu atbalstu kooperācijas veicināšanai, pievienotās vērtības radīšanai, inovatīvu risinājumu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanai gan ražošanā, gan pārstrādē;
• lauku ekonomikas dažādošana, sekmējot nodarbinātību lauku teritorijās, attīstot perspektīvus lauku ekonomikas virzienus, tādu kā atjaunojamo energoresursu ražošana, bioloģiskā lauksaimniecība, lauku tūrisms u.c.
ES finansējums Lauku attīstības politikas ietvaros jāparedz arī pasākumiem, ar mērķi sekmēt dabas resursu, vides, lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī veicināt lauku vietējo rīcības grupu veidošanos un iesaistīšanos lauku attīstības aktivitāšu īstenošanā un savu teritoriālo problēmu risināšanā – LEADER pieejas turpināšana.

Viedoklis par iespējamu Lauku attīstības politikas finansējuma pārnesi uz Kohēzijas politiku:

Latvija iebilst pret priekšlikumiem daļu no Lauku attīstības politikas finansējuma novirzīt Kohēzijas politikai, jo uzskata, ka tādā veidā tiks radīts maldīgs priekšstats par reformām KLP izdevumos, kā arī šāds solis būtu pretrunā koncentrācijas uz mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem principam Kohēzijas politikā.

Viedoklis par iespējamu KLP finansējuma apjomu ES budžeta 2014.-2020.gada pārskatīšanā:

Latvijas pamatprioritātes KLP reformas, t.sk. ES budžeta 2014.-2020.gadam pārskatīšanas ietvaros ir TM sistēmas pārskatīšana, lai visām ES dalībvalstīm tiktu nodrošināti vienlīdzīgi tiešo maksājumu atbalsta līmeņi, kā arī paredzēts atbilstošs finansējums Lauku attīstības politikas pasākumiem. Gadījumā, ja sarunās par ES budžeta pārskatīšanu tiek ierosināts samazināt budžeta kopapjomu, vai arī tiek izvirzītas jaunas finansiāli ietilpīgas prioritātes budžeta izdevumu daļā, piemēram, klimata pārmaiņu risināšana, tad budžeta izdevumu samazinājums vai reorientācija nevar notikt samazinot ES finansējumu mazāk attīstīto valstu un reģionu atbalstam. Samazinājums varētu tikt attiecināts tikai uz tām ES dalībvalstīm un to saņemamajiem tiešajiem maksājumiem, kuras esošajā plānošanas periodā saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties