#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kāpēc Eiropa grib digitalizēt bibliotēkas?
, 2010. gada, 20.aprīlis

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ir uzsākusi masveida digitalizācijas projektu „Digitālās bibliotēkas attīstība – 2.kārta”. Rodas loģisks jautājums – kāpēc Eiropas Savienībai (ES) ir saistoši digitalizēt tik dažādo un daudzo valstu bibliotēku krājumus, kāpēc tā atbalsta šādus projektus, kāpēc tajos tiek ieguldīti līdzekļi un ko ES cer sagaidīt rezultātā?

Atbalsts LNB projektam nebūt nav nejaušs – ES atbalsts digitālo bibliotēku izveidei ir mērķtiecīgs un ietilpst ES ilgtermiņa plānos. Atbalsts sakņojas ES stratēģiskajā ietvarā i2010, kas vērsts uz informācijas sabiedrības attīstību. Tā mērķis ir veicināt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieguldījumu ekonomikas un sabiedrības attīstībā un personīgās dzīves kvalitātes uzlabošanā, un viena no šī ietvara sastāvdaļām ir arī digitālo bibliotēku iniciatīva. Šī iniciatīva ir uzsākta 2005. gadā, lai gan arī pirms tam Eiropas Komisija ir atbalstījusi virkni projektu, kas vērsti uz kultūras mantojuma digitalizāciju, piemēram, atbalstot Eiropas Nacionālo bibliotēku konferences (CENL) digitālās bibliotēkas projektu „The European Library” (TEL), kas uzskatāms par „Europeana” priekšteci.
Digitālo bibliotēku iniciatīvas uzmanības centrā ir divi jautājumi – kultūras mantojuma pieejamība un zinātniskās informācijas pieejamība. Attiecībā uz kultūras mantojuma digitalizāciju šīs iniciatīvas mērķis ir radīt Eiropas bibliotēku, muzeju un arhīvu materiālu digitālas versijas, padarīt tās pieejamas tiešsaistē darba, mācību un atpūtas vajadzībām un nodrošināt to saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Redzamākais šīs iniciatīvas rezultāts ir Eiropas digitālā bibliotēka „Europeana” – vienots pieejas punkts Eiropas bibliotēkām, arhīviem un muzejiem. Bibliotēkas prototips tika atvērts 2008. gada novembrī un 2010. gada jūnijā darbu uzsāks „Europeana 1.0” versija – paredzams, ka uz šo brīdi tajā būs 10 miljoni objektu.
Te, šķiet, būtu vietā mēģināt atbildēt uz jautājumu – bet kāpēc tas viss tomēr tiek darīts? Pirmkārt, jāatceras, ka jebkuras bibliotēkas sūtība ir izglītot sabiedrību, veicināt sabiedrības radošumu un konkurētspēju – kas saskan ar ES mērķiem par informācijas sabiedrības attīstību. Otrkārt, bibliotēkām ir jāiet līdzi laika solim – ja bibliotēka grib būt konkurētspējīga un uzrunāt paaudzi, kas ar datoru un internetu ir uz „tu”, tai ir jāsniedz pakalpojumi arī digitālajā vidē. Visbeidzot, kļūdaini būtu domāt par bibliotēku tikai kā par izmaksu centru - Amerikas Bibliotēku asociācijas pētījumi pierāda, ka katrs bibliotēkā ieguldītais dolārs tiešā un netiešā veidā nopelna vidēji 5 dolārus.
Latvijas pārstāvniecība „Europeana” projektā līdz šim ir bijusi visai niecīga – gan tāpēc, ka valsts mums ir neliela un kultūra ne pārāk sena, gan tāpēc, ka tikai pavisam nesen Latvijā ir uzsākti vērienīgi digitalizācijas projekti.
Tradicionāli aktīvākās digitalizācijas jomā ir bijušas bibliotēkas. Pirmie eksperimenti šajā jomā LNB tika uzsākti jau 1999. gadā, taču mērķtiecīgs darbs pie digitalizācijas tika uzsākts 2006. gadā līdz ar projektu „Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka „Letonica””. Esam tikai pašā digitalizācijas ceļa sākumā un ir izveidota fundamentāla bāze digitalizācijas procesiem – gan metodoloģija, gan IT sistēmas. Ir veikta virkne pilotprojektu, kuru mērķis ir bijis iegūt tā dēvēto „labās prakses” pieredzi dažādu tipu materiālu digitalizēšanā un attēlošanā. Apjomīgākais un arī sabiedrības visvairāk novērtētais projekts ir laikrakstu digitalizācijas projekts „Periodika.lv”, kurā aplūkojamas 350 000 pagājušās gadsimta laikrakstu lappuses.
Tagad LNB ar ERAF atbalstu ir uzsākusi masveida digitalizācijas projektu „Digitālās bibliotēkas attīstība – 2.kārta”. Tā ietvaros tiks digitalizēti 3,5 miljoni grāmatu un peridisko izdevumu lapu, kas nozīmē, ka lielākā daļa pirmskara laikrakstu un žurnālu būs pieejami digitālā formā. Tāpat projekta ietvaros tiks uzsākta Latvijas interneta resursu saglabāšana (līdzīgi kā to dara Internet Archive), veikta drukāto bibliogrāfiju digitalizācija ar mērķi attīstīt LNB kataloga datu bāzes, kā arī izveidots datu centrs. Vienlaikus LNB darbojas arī divos starptautiskos „Europeana” satura attīstības projektos – „Europeana Local”, kura mērķis ir iesaistīt digitalizācijas procesos arī reģionālās un lokālās kultūras iestādes, un „Europeana Travel”, kura mērķis ir izveidot tematisku informācijas krājumu par tūrismu un ceļojumiem. Arī Latvijas muzeji un arhīvi ir aktīvi iesaistījušies „Europeana” satura veidošanas projektos „ATHENA” un „APEnet”.
Skaidrs, ka neiztikt bez problēmām. Viena no nopietnākajām ir autortiesību jautājums – proti, esošais autortiesību aizsardzības regulējums nosaka, ka 20. gadsimtā publicētie darbi brīvi pieejami digitālajā vidē būs labi, ja pēc gadiem simts. Eiropas Komisija (EK) atzīst, ka tā ir nopietna problēma, tomēr ir skaidrs, ka visas puses – autorus, izdevējus un bibliotēkas – apmierinošu risinājumu panākt nebūs viegli. Toties labā ziņa ir tāda, ka EK pašlaik gatavo regulējumu, kura mērķis ir atvieglot tā dēvēto bāreņdarbu izmantošanu – tie ir darbi, kuru tiesību īpašnieki nav zināmi vai atrodami. Vēl viena labā ziņa ir tā, ka digitālo bibliotēku iniciatīvai ir paredzēta būtiska loma arī topošajā ES ietvarā laika periodam no 2010. līdz 2020. gadam „Digital Agenda”.
Daļa no pagājušajā gadsimtā izdotās periodikas tās papīra kvalitātes un straujā nolietojuma dēļ var aiziet bojā tuvāko 10 līdz 20 gadu laikā un mēs varam zaudēt unikālu kultūrvēsturisku materiālu. Tāpēc uzskatu, ka digitalizācija ir vienīgais veids kā mēs varam nodrošināt to, ka kritiskā stāvoklī esošos LNB krājumus varēs izmantot arī mūsu bērni un bērnubērni.

Foto: europa.eu
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties