#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kāpēc ES liberāļu ekonomikas atveseļošanas idejas Latvijā neuzklausa?
, 2009. gada, 30.novembris

Pagājis jau vairāk nekā mēnesis, kopš Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) prezidents Gijs Ferhofštats Latvijā iepazīstināja ar ALDE sagatavotajiem priekšlikumiem, kā Eiropas Savienībai veicināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas atveseļošanu.

Tomēr šie priekšlikumi Latvijā tā arī nav piesaistījuši lielu uzmanību, jo tos aizēnojis budžeta izstrādes process un lokālās politiskās kaislības. Aptaujātie politiķi un eksperti uzsver, ka šo mērķu sasniegšana primāri ir ES institūciju ziņā un Latvija tajos maz ko var ietekmēt. Savukārt liberāļu ierosinājumu paralēli latam norēķinos ieviest arī eiro, politiķi un eksperti vērtē visai noraidoši. 

Aicina Eiropu palīdzēt

„Tas ir mūsu pienākums palīdzēt jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras globālajā finanšu krīzē cietušas īpaši smagi,” 27.oktobrī Saeimā ALDE grupas iniciatīvu skaidroja G.Ferhofštats, piebilstot, ka šie priekšlikumi veicinātu Baltijas valstu ātrāku pievienošanos Eirozonai.

Tomēr G.Ferhofštats uzsvēra, ka viennozīmīgi iebilst pret Māstrihtas kritēriju maiņu. Visus piecus priekšlikumus ES būtu iespējams pieņemt ātri jau esošās likumdošanas ietvaros, jo to dēļ nebūtu nepieciešams grozīt ES līgumus, uzsvēra ALDE grupas līderis.

Eiropas Parlamenta liberāļu grupa uzskata, ka ES, Eiropas Centrālajai Bankai un Eiropas Investīciju bankai nevajadzētu būt pasīvām un aktīvi piedalīties pasākumos, kas vērsti uz palīdzības sniegšanu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Tādēļ ALDE piedāvā konkrētus pasākumus, piemēram, Eiropas Centrālajai Bankai uz laiku paplašināt savus instrumentus attiecībā uz Baltijas valstīm, vai izveidot īpašu investīciju banku, kura sniegtu aizdevumus jauno dalībvalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tomēr no visiem ierosinājumiem visinteresantākais un arī provokatīvākais, šķiet, priekšlikums apsvērt iespēju Baltijas valstīs ieviest eiro kā likumīgu maksāšanas līdzekli paralēli nacionālajām valūtām izmantošanai finanšu operācijās. Šāds solis varētu mazināt monetārās un finansiālās nestabilitātes riskus periodā līdz pilnīgai eiro ieviešanai, uzskata priekšlikumu izstrādātāji.

Runas par iespējamo eiro paralēlās nepieciešamību mediju telpā izskan ik pa laikam. Šādu viedokli plaši aizstāvējis, piemēram, Lielbritānijas London School of Economics ekonomikas profesors Vilems Biters (Willem Buiter). Viņš vairakkārt uzsvēris, ka to iespējams realizēt un šāds solis nebūtu pretrunā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Māstrihtas kritērijiem.

V.Biters uzsvēris, ka eiro kā paralēla maksāšanas līdzekļa īslaicīga ieviešana nebūtu uzskatāma par vienpusēju eiro ieviešanu, ko stingri nosoda Eiropas Centrālā Banka un, kas juridiski liegtu vēlāk jau legāli pievienoties eirozonai. Šajā gadījumā eiro paralēli kļūtu par likumīgu maksāšanas līdzekli, kurā iespējams veikt norēķinus, maksāt nodokļus, tomēr saglabājot nacionālās valūtas. Šī tad arī būtu atšķirība no Kosovas un Melnkalnes, kuras vienpusēji ieviesušas eiro, pilnībā atsakoties no savām nacionālajām valūtām, uzsvēris britu ekonomikas profesors.

Latvijā vērtē piesardzīgi

No Latvijas politiskajiem spēkiem par ALDE priekšlikumiem vispozitīvāko nostāju līdz šim paudusi LPP/LC, kura arī pieder G.Ferhofšata pārstāvētajai Eiropas liberāļu politiskajai grupai. „Šī bija pirmā reize, kad Eiropas Savienības augsta līmeņa politiķis, turklāt ar tik lielu Eiropas politikas pieredzi kāda ir Ferhfštatam, nāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā palīdzēt mūsu valsts ekonomikas atjaunošanā,” saka LPP/LC pārstāvis, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš skaidro, ka piecu priekšlikumu nākotne būs atkarīga no situācijas Eiropas Parlamentā – vai liberāļi spēs panākt lielākā politiskā spēka, Eiropas Tautas partiju grupas, atbalstu. „Ja būs Tautas partiju grupas atbalsts, tad liberāļi var šo jautājumu likt uz balsošanu Eiropas Parlamentā, un labvēlīga iznākuma gadījumā dot Eiropas Komisijai jau konkrētu uzdevumu realizēt šos priekšlikumus,” norāda A.Bērziņš.

Atzīstot, ka Latvijas politiķiem ir maz iespēju ietekmēt šo jautājumu, viņš tomēr mudina partijas paust atbalstu priekšlikumiem, „Lai Ferhofštats redz, kāds Latvijā ir politiskais atbalsts viņa ierosinājumiem. Tāpat partijām vajadzētu uzdot aktīvi lobēt šos priekšlikumus saviem Eiropas Parlamenta deputātiem,” pauž A.Bērziņš.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomniece ES jautājumos Elīna Melngaile skaidro, ka premjerministram ALDE priekšlikumi oficiāli nav iesniegti, jo netika adresēti dalībvalstu premjeriem. Komentējot ierosinājumus, E.Melngaile ir visai piesardzīga, īpaši skeptiski vērtējot iespēju eiro ieviest paralēli latam.

„Latvijas mērķis, neapšaubāmi, ir eiro ieviešana, kas nodrošinās uzņēmējdarbības vides, investoru uzticamības un konkurētspējas uzlabošanos. Augstākminētais priekšlikums diemžēl šo problēmu neatrisinās,” pauž E.Melngaile. Viņa uzsver, ka šāda sistēma radītu sajukumu un lielas izmaksas valstu esošajās sistēmās, kā arī nesekmētu eiro ieviešanas stratēģijas īstenošanu. Tā vietā būtu jāpārdomā Māstrihtas kritēriju sistēmas piemērošana, kas patlaban prasa vienlaicīgu nominālas un reālās konverģences panākšanu, norāda premjera padomniece.

ALDE grupas priekšlikumus skeptiski vērtē arī Latvijas Banka. Tās preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis norāda, ka par pirmajiem četriem priekšlikumiem lēmumus var pieņemt tikai Eiropas Centrālā Banka, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis. Savukārt piektais priekšlikums - paralēlā eiro ieviešana Latvijas tautsaimniecības problēmas nevis risinātu, bet drīzāk saasinātu un paildzinātu, uzsver M.Grāvītis.

„Latvijā tas dažam varbūt uz laiku radītu viltus stabilitātes sajūtu, bet reāli eiro zonas piedāvātā stabilitāte mums nebūtu pieejama,” skaidro Latvijas Bankas preses sekretārs. „Proti, investoru acīs Latvijas potenciālie riski nebūs mazinājušies, jo Latvija nebūs pilnvērtīga Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsts. Tas atspoguļosies augstākās procentu likmēs, un tāpat kā līdz šim būsim atkarīgi no finanšu tirgus noskaņojuma svārstībām,” pauž Latvijas Bankas preses sekretārs. Viņš atgādina, ka šādā gadījumā Latvijai nebūtu pieejams Eiropas Centrālās bankas likviditātes atbalsts, bet pati Latvijas Banka eiro neemitē.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties