#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kāpēc Latviju uzskata par ne-inovatīvu?
, 2010. gada, 04.aprīlis

Par to, kas Latvijas apstākļos uzskatāmas par inovatīvu, kā inovācijas iedzīvināt un cik veiksmīgi vai neveiksmīgi tas noris Latvijā, šonedēļ sprieda eksperti Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) un Biznesa pētniecības centra organizētā diskusijā „Mazo inovatīvo uzņēmumu atbalsta instrumenti Eiropas Savienībā un Latvijā”.

Diskusija par inovācijas procesu uzņēmumos šobrīd aktuāla, jo inovatīvie procesi nav apmierinoši ne Latvijā, ne Eiropā kopumā. 2000.gadā izstrādātās Lisabonas stratēģijas pamatā bija panākt, lai 2010.gadā Eiropa būtu viskonkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē un 3% no IKP tiktu ieguldīts pētniecībā, attīstībā un inovācijā. 2006.gadā Eiropā šis rādītājs bija 1.83%, kas krietni atpalika no ASV (2.61%) un Japānas (3.4%). Savukārt Latvijā 2007.gadā šis rādītājs bija vien 0.63%. Redzot, ka progress nenotiek pietiekami ātri ES institūcijās sākās izpētes darbs, cenšoties identificēt, kāpēc ES inovācijas sniegums un īpatsvars ekonomikā uzrāda zemākus attīstības tempus nekā konkurentiem – ASV un Japānai.
2009.gada nogalē EK nāca klajā ar jaunu stratēģijas projektu „Eiropa 2020”. Šajā stratēģijā viena no trim prioritātēm ir gudra izaugsme – uz zināšanām un inovāciju balstīta ekonomika. Joprojām saglabājas arī mērķis par 3% no IKP novirzīšanu izpētei un inovācijai. Biznesa un finanšu pētniecības centra direktors Andris Nātriņš kā stratēģijas „Eiropa 2020” inovācijas sekmēšanas pamatprincipu saskata tur minēto pētniecības, izstrādes un inovācijas politikas pārorientēšanu uz galvenajām problēmām, vienlaikus likvidējot plaisu starp zinātni un tirgu, lai atklājumi varētu pārtapt par ražojumiem.
Zinātnes nošķirtība no tirgus kā problēma izgaismojās arī ekspertu diskusijas laikā. V. Skrīvelis norāda, ka inovāciju jomā šobrīd redzami divi pretpoli: „Ir zinātnieki, kas pēta un gūst baudu no tā, ko viņi pēta. Ir komersanti, kas gūst baudu no tā, ka viņi ir iztērējuši vienu latu un dabūjuši pretī trīs. Tad inovatoriem īstenībā ir jābūt kaut kur pa vidu. Viņi grib dabūt baudījumu no abām aktivitātēm: gan interesantu ideju realizēt dzīvē, gan arī nopelnīt.”
„Eiropas inovācijas apskatā” vērtējot ES dalībvalstu inovācijas sniegumu, tās iedalītas četrās kategorijās – līderi, sekotāji, mērenie un atpalicēji. Latvija līdz ar Bulgāriju un Rumāniju ir ievietota atpalicēju grupā. Dažādos inovāciju vērtējuma parametros atpaliekam gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Diskusijas laikā eksperti runāja par vairākiem aspektiem, kas, viņuprāt, kavē inovāciju Latvijā.
SIA „Ekonomikas prognožu centrs” valdes locekle Raita Karnīte norādīja uz divām, viņasprāt, lielākajām problēmām. Pirmkārt, viņa kritizē ES un Latvijas valsts politiku, kas orientēta veselu nozaru nevis patiesi inovatīvu uzņēmumu atbalstīšanā. „Nozarē, kas tiek uzskatīta par inovatīvu, var būt arī uzņēmumi, kas dara pavisam triviālas lietas. It īpaši tas raksturīgi informācijas tehnoloģiju nozarei, kurā ir ļoti maz uzņēmumu, kuri ir patiesi inovatīvi, bet tie ietilpst inovatīvo kategorijā,” skaidro eksperte.
Otra ļoti liela strukturāla problēma Latvijas tautsaimniecībā R. Karnītes skatījumā ir tas, ka privātie uzņēmēji, kas darbojas sfērās, no kurām visvairāk tiek gaidīta inovācija, pārsvarā ir nevis neatkarīgi, bet apakšuzņēmēji: „Un kā apakšuzņēmējiem viņiem vispār nav nekādas intereses par inovācijām. Un tāpēc viņi arī naudu tur negulda.”
Stratēģija „Eiropa 2020” kā inovāciju straujāka progresa panākšanas veidu izceļ nosacījumu un piekļuves uzlabošanu finansējumam, kas paredzēts pētniecībai un inovācijai. Uzņēmēji teic, ka Latvijā ceļā stājas birokrātija. SIA „Ritols” tehniskais direktors Uģis Cābulis salīdzinājis, cik vienkārši ir pieteikt projektus ES un Latvijā. „Briselei galvenais ir lieliska ideja. Latvijā ir jāiesniedz trīs gadu vecas bilances un nez cik izziņas. Ja projekta pieteikums ir uz 50 lapām, tad viss projekts ir apmēram uz 300. 250 lapas ir izziņas un apliecinājumi. Tas kādreiz nosit apetīti rakstīt,” viņš atzīst.
A.Nātriņš nonācis pie secinājuma, ka formāli Latvijā pastāv inovācijas atbalsta politika, tāpat pastāv arī atsevišķas inovācijas un inovatīvas uzņēmējdarbības atbalsta programmas un instrumenti – granti, aizdevumi, riska kapitāli un sēklas finansējums, arī zinātnes tehnoloģiju parki un biznesa inkubatori: „Tomēr reāli pietrūkst tādas efektīvas inovatīvas, īpaši zināšanu intensīvas uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas no tās uzsākšanas brīža līdz brieduma sasniegšanai, kas būtu gatava individuāli novērtēt inovatīvā uzņēmējdarbības uzsācēja un inovatīvā mazā vai vidējā uzņēmuma potenciālu un to attīstīt.”

Rakstā izmantoti dati no stratēģijas „Europe 2020” projekta un A. Nātriņa speciāli diskusijai sagatavotā tematiskā ietvara par situāciju inovāciju jomā ES un Latvijā.
 

 

Konferences moderators: Pauls Raudseps un ES Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks Valdis Zagorskis

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties