#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kāpēc un kā radās Eiropas Savienība?
, 2010. gada, 30.aprīlis

Eiropas Savienības vēsture aizsākās ar Otro pasaules karu. Eiropiešiem bija jādara viss, lai šāda slepkavošana un iznīcība vairs neatkārtotos. Drīz pēc kara, sākoties 40 gadus ilgajam aukstajam karam, Eiropa tiek sadalīta “austrumos” un “rietumos”.

Rietumeiropas tautas 1949. gadā izveido Eiropas Padomi. Tas ir pirmais solis ceļā uz sadarbību starp šīm tautām, bet sešas valstis grib iet vēl tālāk. 1950. gada 9. maijs – Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans iepazīstina ar ciešākas sadarbības plānu. No šā brīža katru gadu 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. Pamatojoties uz Šūmana plānu, sešas valstis paraksta līgumu par smagās rūpniecības – ogļu un tērauda – kopīgu vadību. Šādā veidā neviena valsts nevar ražot kara ieročus, lai tos pavērstu pret kādu citu valsti, kā tas notika agrāk. Šīs sešas valstis ir Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija.Attiecībās starp austrumiem un rietumiem 1950. gados valda aukstais karš. Ungārijā izcēlušos protestus pret komunisma režīmu 1956. gadā apslāpē padomju tanki. Bet jau nākamajā 1957. gadā Padomju Savienība izvirzās kosmosa iekarošanas sacīkšu priekšgalā, palaizdama pirmo mākslīgo Zemes pavadoni Sputņik-1. Tajā pašā 1957. gadā ar Romas Līgumu tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas Kopiena (EEK), citiem vārdiem, ‘kopējs tirgus’.

1960. gados rodas ‘jauniešu kultūra’ līdz ar tādām grupām kā The Beatles, kas piesaista milzīgus pusaudžu fanu pūļus, kur vien tā parādās, tādējādi palīdzot stimulēt kultūras revolūciju un paplašinot plaisu starp paaudzēm. Tas ir labvēlīgs laiks ekonomikā, par ko jāpateicas arī apstāklim, ka ES valstis savstarpējā tirdzniecībā pārstāj iekasēt muitas nodokļus. Tās arī vienojas kopīgi kontrolēt pārtikas ražošanu, lai tagad nevienam vairs netrūktu pārtikas, un drīz vien pat rodas lauksaimniecības produktu pārprodukcija. 1968. gada maijs kļūst pazīstams ar studentu nemieriem Parīzē, un daudzas pārmaiņas sabiedrībā un uzvedībā turpmāk saistās ar tā saukto ‘68. gada paaudzi’.

Eiropas Savienībai 1973. gada 1. janvārī pievienojas Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste, palielinot dalībvalstu skaitu līdz deviņām. Īsais, bet nežēlīgais arābu un izraēliešu 1973. gada karš noved pie enerģētikas krīzes un ekonomiskām grūtībām Eiropā. Līdz ar Salazāra režīma gāšanu Portugālē 1974. gadā un Spānijas ģenerāļa Franko nāvi 1975. gadā pienāk gals pēdējām labējā spārna diktatūrām Eiropā. Reģionālās politikas ietvaros ES sāk pārskaitīt lielu naudu darbavietu un infrastruktūras radīšanai nabadzīgos apgabalos. Eiropas Parlaments palielina savu ietekmi ES lietās, un 1979. gadā pirmo reizi visi pilsoņi var ievēlēt Parlamenta locekļus tiešās vēlēšanās.Pēc streikiem Gdaņskas kuģu būvētavā 1980. gada vasarā visa Eiropa un pasaule runā par Polijas arodbiedrību “Solidaritāti” un tās vadītāju Lehu Valensu.

Par desmito ES dalībvalsti kļūst Grieķija 1981. gadā, un divus gadus vēlāk pievienojas Spānija un Portugāle. 1986. gadā tiek parakstīts Vienotais Eiropas akts. Šis Līgums noder par pamatu vērienīgai sešu gadu programmai, kuras mērķis ir sakārtot pašplūsmā esošo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm, un tādējādi tiek bruģēts ceļš ‘vienotajam tirgum’. Notiek nozīmīgs politisks apvērsums, kad 1989. gada 9. novembrī tiek nojaukts Berlīnes mūris un pirmo reizi 28 gadu laikā tiek atvērta robeža starp Austrumvāciju un Rietumvāciju. Drīz pēc tam valsts atkal apvienojas. Sabrūkot komunismam Centrālajā un Austrumeiropā, eiropieši kļūst tuvāki kaimiņi. Vienotā tirgus izveidi pabeidz 1993. gadā, garantējot četras brīvības formas: preču, pakalpojumu un naudas aprite un cilvēku pārvietošanās. 1990. gados tiek arī parakstīti divi Līgumi ― Māstrihtas Līgums par Eiropas Savienību 1993. gadā un Amsterdamas Līgums 1999. gadā. Cilvēki noraizējušies par vides aizsardzību un apzinās, ka jāsāk domāt par to, kā eiropiešiem sadarboties drošības un aizsardzības jautājumos. 1995. gadā ES iegūst trīs jaunas dalībvalstis: Austriju, Somiju un Zviedriju. Luksemburgas ciematiņa Šengenas vārdā tiek nodēvēti nolīgumi, kas pakāpeniski atļauj cilvēkiem ceļot, robežpunktos neuzrādot pasi. Miljoniem jauniešu ar ES atbalstu studē citās valstīs. Kļūst vieglāk sazināties, jo arvien vairāk cilvēku sāk lietot mobilos tālruņus un tīklu Internet. Daudzi eiropieši sāk lietot jaunu valūtu ― euro. 2001. gada 11. septembrī nolaupītas lidmašīnas ietriecas ēkās Ņujorkā un Vašingtonā. Ar šo dienu sākas cīņa pret terorismu. ES valstis sāk daudz tuvāk sadarboties, lai kopā apkarotu noziedzību. Politiskais dalījums starp Austrumeiropu un Rietumeiropu pēdīgi tiek izbeigts, kad 2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojas veselas 10 jaunas valstis.

Daudzi domā, ka ir pienācis laiks Eiropai izstrādāt savu konstitūciju, bet nemaz nav tik viegli vienoties, kādai tai jāizskatās. Debates par Eiropas nākotni intensīvi turpinās. 2002. gada 1. janvārī parādās euro banknotes un monētas. To drukāšana, kalšana un izplatīšana 12 valstīs ir nozīmīgs pasākums. Runa ir par vairāk nekā 80 miljardiem monētu. Banknotes visās valstīs ir vienādas. Monētām ir kopīga viena puse, uz kuras norādīta tās vērtība, bet uz otras puses ir nacionālā emblēma. Tās visas ir brīvā apgrozībā. Tagad mēs uztveram kā pašu par sevi saprotamu, ka ar somu (vai jebkuru citu) euro monētu var nopirkt metro biļeti Madridē.

Vairāk var uzzināt: http://europa.eu/index_lv.htm.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties