#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kas sagaida Latvijas pensionārus?
, 2010. gada, 07.jūlijs

Nodrošināt ES pilsoņiem adekvātas un finansiāli stabilas pensijas šodien un nākotnē ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Ar šādu uzstādījumu Eiropas Komisija 7. jūlijā prezentē Zaļo grāmatu (Green Paper) - aicinājumu uz plašu diskusiju par pensiju nākotni Eiropā. Tas atvērs vairāku mēnešu garu sabiedriskās apspriešanas periodu, kura laikā EK gaidīs ieteikumus attiecībā uz to, kā ES visefektīvāk var atbalstīt nacionāla līmeņa centienus nodrošināt pietiekamas, pastāvīgas un finansiāli drošas pensiju shēmas, laikā, kad pensiju sistēmas sastopas ar izaicinājumiem, ko rada aizvien lielāka demogrāfiskā novecošanās, kā arī finansiālā un ekonomiskā krīze.

Pensiju reformas ES dalībvalstīs ar dažādiem panākumiem notiek jau aptuveni desmitgadi. Lai arī katrai no dalībvalstīm ir tiesības uz savu pensiju sistēmas modeli, EK aicina veidot kompleksu pieeju un pārskatīt pensiju sistēmas uzstādījumus ES, izmantojot ekonomisko un sociālo politiku un finanšu tirgus regulāciju.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece atzīst, ka LM pieejamajā Zaļās grāmatas projektā nav nekā ļoti jauna, un tur nav arī nekā neatbalstāma: „Šajā papīrā būtībā ir tie paši jautājumi, par kuriem ir runāts jau gadiem. Eiropas Savienība līdz šim un arī šajā papīrā nenoliek direktīvas pensiju sistēmām, viņi norāda galvenos principus, mērķus, uz ko būtu jāvirzās katrai dalībvalstij un Eiropas Savienībai kopumā.”

Izmantojot visaptverošu un integrētu pieeju, Zaļajā grāmatā sniegts pārskats par Eiropas pensiju sistēmu. Tajā aplūkots ļoti plašs tematu loks, piemēram, ilgāka darba dzīve, iekšējais tirgus pensijām, pensiju mobilitāte visā ES, ES tiesiskā regulējuma nepilnības, nākotnes maksātspējas režīms pensiju fondiem, darba devēja maksātnespējas risks, kompetenta lēmumu pieņemšana un ES līmeņa pārvaldība.

„Reformu, ko tagad aicina veikt daudzās citās valstīs, Latvija jau ir veikusi,” skaidro J. Muižniece.
Latvijā šobrīd darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Pensiju 1. līmenis, kas darbojas kopš 1996.gada nodrošina pensijas visiem, kuri bijuši sociāli apdrošināti vismaz 10 gadus. Tas balstīts uz paaudžu solidaritātes principa (strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksas vecuma pensijām tiek izlietotas, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajai pensionāru paaudzei) un dzimumu solidaritātes principa (sievietēm un vīriešiem pēc došanās pensijā tiek paredzēts vienāds pensijas izmaksas laika periods). Pensiju sistēmas 2.līmenis darbojas kopš 2001.gada. Tā būtība ir, ka daļa no ikviena veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta maksātāja personīgajā kontā. Jau kopš 1998.gada darbojas arī privātā brīvprātīgā pensiju shēma jeb pensiju 3.līmenis, kas ļauj cilvēkiem papildus veidot privātos pensiju uzkrājumus.

Latvijas Pensionāru federācija un LM eksperti ir vienisprātis, ka Latvijā pastāvošā pensiju sistēma kopumā darbojas labi un tajā tikai apspriežamas izmaiņas attiecībā uz atsevišķām detaļām. Arī Dace Brencēna, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja, atzīst, ka Latvijas pensiju sistēma ir viena no progresīvākajām sistēmām Eiropā, jo tā ir balstīta uz cilvēka personīgo atbildību – atbildību maksājot nodokļus, kā arī atbildību veicot papildu uzkrājumus vēlamās pensijas apmēra sasniegšanai.

„Iespējams, ka ES loma ir būtiska tieši nodarbinātības jautājumu risināšanai. Pensiju sistēma pati par sevi var būt izcila, bet tā praksē nestrādās, ja cilvēkiem nebūs darba un tie ar samaksātajiem nodokļiem nevarēs nodrošināt noteiktu budžeta ienākumu izpildi,” attiecībā uz ES iespējām palīdzēt stabilizēt pensiju sistēmu norāda D.Brencēna.

Lielākais pensiju sistēmas izaicinājums kā Latvijā, tā citās ES dalībvalstīs ir sabiedrības novecošanās. 2008.gadā uz katru ES iedzīvotāju, kas sasniedzis 65 gadu vecumu vai vairāk, bija četri cilvēki darbspējīgā vecumā (15-64). Dotajā brīdī Latvijā ir trīs darbspējīgā vecuma cilvēki uz vienu pensijas vecuma cilvēku. Pēc ilgtermiņa prognozēm rādītājs 2060.gadā būs sarucis līdz aptuveni 1.3 darbspējas vecuma iedzīvotājiem uz vienu virsdarbspējas vecuma iedzīvotāju.

„Pensionēšanās vecuma celšana kā viens no mūsu priekšlikumiem [LM izveidotajā Pensiju reformas] koncepcijā ir neizbēgams. Šajā sakarā Labklājības ministrijas priekšlikums ir paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2016.gada pakāpeniski pa pus gadam, sasniedzot 2021.gadā 65 gadus. Viens ir, ka šis ir labs variants novecošanās problēmai, bet otrs ir ar pensionēšanās vecuma celšanu mēs paildzinām arī iespēju iedzīvotājiem atrasties ilgāk darba tirgū un līdz ar to nopelnīt lielāku pensiju un lielāku atvietojuma līmeni vecumdienās,” stāsta LM Sociālās apdrošināšanas departamenta eksperte Sandra Stabiņa.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze atzīst: „Pensionēšanās vecuma moments nav izbēgams. Mēs esam spiesti neiebilst, jo jābūt reālistiem. Jautājums tikai par ieviešanas termiņiem, un mēs piekrītam Labklājības ministrijas plānam uzsākt šo paaugstināšanu ar 2016.gadu.”

Arī ES Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors apstiprina, ka viens no redzamākajiem risinājumiem sabiedrības novecošanās aspektā ir pakāpeniska pensionēšanās vecuma paaugstināšana: „Mēs esam izvēles priekšā — vai nu pensionāri ir nabadzīgāki, vai palielinās pensiju iemaksas, vai lielāks skaits cilvēku strādā vairāk un ilgāk paliek darba tirgū. Viens no Eiropas sociālā modeļa lielākajiem panākumiem ir iespēja nodrošināt, ka vecums un nabadzība nav sinonīmi. Ievērojot šo solījumu, mums arī turpmāk jāsasniedz reāli rezultāti, un jāpanāk, ka šodien sāktais dialogs palīdzēs dalībvalstīm pieņemt īstos lēmumus, lai garantētu pensiju sistēmu atbilstību mērķim.”

Visai skaidri saskatāma dilemma ir faktā, ka neatkarīgi no oficiālā pensionēšanās vecuma, daudzviet cilvēkiem, kas pārsnieguši 50 gadu vecumu ir grūtības atrast darbu. L. Andors norāda, ka tieši tāpēc nepieciešama Zaļās grāmatas iniciatīva, jo tā veicinās sociālo dialogu un palīdzēs pārvarēt tamlīdzīgus sarežģījumus. Tāpēc iniciatīvas virzītāji cer diskusijā iesaistīt pēc iespējas lielāku ieinteresēto pušu loku: pilsoņus, sociālos partnerus, nacionālās valdības, tirgus uzraudzības iestādes, vecāko paaudzi pārstāvošas organizācijas, pensiju fondus un apdrošināšanas industrijas pārstāvjus.

Latvijas valstij šīs diskusijas ietvaros būs jāsagatavo sava pozīcija. J. Muižniece norāda, ka par to, kāda tieši būs nostāja, varēs lemt pēc iepazīšanās ar Zaļās grāmatas gala versiju, kas šodien tika prezentēta Briselē.

Foto: europa.eu
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties