#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kinozinātnieks: dilemma ir par to kā sagabāt eiropeiskā kino tradīciju
BNS 
, 2013. gada, 11.februāris

Definēt reģionam raksturīgo filmu identitāti, balstoties uz atšķirīgo un nošķirto Eiropā vairs nav iespējams, dillemma ir par to, kā saglabāt eiropeisko kino tradīciju, ceturtdien ES mājā notikušajā ievadlekcijā pirms filmas pauda LU asociētais profesors un kinozinātnieks Viktors Freibergs.

Pasākums ES mājā tika organizēts sadarbībā ar filmu studiju RIJA. Noklausīties lekciju par Eiropas kino ES mājā bija ieradušies ap 40 jauniešu.  Pēc kinozinātnieka stāstījuma atnākušie pievērsās  124 minūšu garajai vācu režisora Andresa Feiela drāmai, Berlīnes kinofestivāla filmai „Kurš tad, ja ne mēs?”.

Eiropas kino pasaulē top pazīstam caur Holivudas pārfilmējumiem jeb rimeikiem, tendenci eiroepiskā kino tradīcijās paskaidroja Freibergs. Piemēram, dāņu režiosra Oles Bornedala filma “Nightwatch” Eiropas versijā uz ekrāniem bija skatāma 1994.gadā, savukārt 1998.gadā režisors šo pašu filmu pārfilmēja Holivudas tirgum, tādējādi darbs ieguva amerikāniskajam kino raksturīgos vaibstus.

Freibergs paskaidroja, ka grūti top nodalīt atsevišķas iezīmes, kas būtu raksturīgas tikai viena reģiona filmām, bet tajā pašā laikā pastāv nepieciešamība eiropeisko kino tradīciju saglabāt. Grūti arī kādam reģionam piesaistīt būtu, piemēram, britu režisoru darbus, kas filmēti Holivudai, bet saglabā eiropeiskās iezīmes. Piemēram Ridlija Skota vai Denisa Bila darbi jau drīzāk būtu uzskatāmi par pasaules kino nevis kāda atsevišķa reģiona iezīmes nesošiem darbiem.

Kinozinātnieks salīdzināja Eiropas kino tradīciju ar Amerikas un norādīja, ka amerikāņu kino tradīcija, lai cik dīvaini tas nešķistu ir puritāniskāks nekā Eiropā. Piemēram, Holivudas nopietnajā kino nebūtu iedomājami kadri ar sievieti mācītājas lomā, kas turpretīm Eiropas kino nav nekādu tabu pārkāpums. Tāpat arī smiekli baznīcā Holivudas kino nebūtu bieži novērjama parādība, bet Eiropas kino gan tabu, ka smieties baznīcā drīkst tikai Lieldienu un Ziemassvētku laikā, netiek ievērots.

Tāpat amerikāniskais kino, atšķirībā no Eiropas tradīcijām ir agresīvāks un grafiski bāzēts vairāk uz vardarbību. Bet Eiropas kino raksturīgā iezīme nav spēja mierināt, bet gan kaut ko dot skatītājam. Raksturojot eiopeisko kino tradīciju kinozinātnieks norādīja, ka šeit raksturīga kino spēja sokēt skatītāju.

“Mākslinieciskais šoks ir veselīgs,” teica zinātnieks, raksturojot Eiropas kino.

Darbs „Kurš tad, ja ne mēs?” ir saņēmis Vācijas Kinomākslas teātra ģildes balvu par īpaši inovatīvu darbu. Tāpat filmai 2011.gadā piešķirta Vācijas Kino balva – Bronzas godalga.

Filmas pamatā ir jauno rakstnieku Bernvarda Vespera un Gudrunas Enslinas mīlas stāsts, kas norisinās 60. gadu Rietumvācijā. Būdami uzticīgi rakstītajam vārdam, viņi nodibina izdevniecību, taču sākums ir visai bezcerīgs.

Kad Bernvarda neuzticības dēļ vētrainās attiecības gandrīz beidzas, pāris nolemj dibināt ģimeni un pārceļas uz Rietumberlīni, lai sāktu jaunu dzīvi. Gudruna un Bernvards ienirst kreisi noskaņotajā pilsētas bohēmā un jūt sevi kā daļu no kustības, kas apņēmusi visu pasauli: studentu protesti, narkotikas un rokenrols.

Nejūtot rakstītā ietekmi uz reālās dzīves notikumiem, Gudruna pievienojas teroristiskajai Andreasa Bādera kustībai, pamet ģimeni un nonāk uz vardarbības un terorisma skatuves, kamēr Bernvards pakļauj savu veselo saprātu eksperimentiem ar psihodēliskām narkotikām, pūlēdamies beidzot uzrakstīt romānu, kurš mainītu pasauli.

Filma uzņemta pēc Gerda Koenena darba „Vespers, Enslina, Bāders. Vācu terorisma aizsākumi.” motīviem. Režisors: Andress Feiels. Lomās: Augusts Dīls, Aleksandrs Fēlings, Lēna Lauzeme.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties