#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Ko izvēlēties: gultu vai veselību?
, 2010. gada, 30.augusts

Publiskajā telpā šonedēļ izskanēja laba ziņa slimniekiem. Uz budžeta deficīta rēķina papildus tiks piešķirti 26 miljoni, lai nodrošinātu ārstniecisko palīdzību iedzīvotājiem. No tiem 20,6 miljoni latu paredzēti stacionārai veselības aprūpei.

Līgums par Eiropas Savienības darbību skaidri pasaka, ka cilvēku veselības aprūpe ir dalībvalsts atbildības joma. Tajā nav Eiropas standartu, nav vienotu prasību visām dalībvalstīm. Ir 27 ES dalībvalstis un 27 dažādas veselības politikas. Vācijā šo jomu finansē no apdrošināšanas, Lielbritānijā – no valsts budžeta. Arī Igaunija virzās pēdējā modeļa virzienā. Kā atzīts Bertelsmana fonda pētījumā,
Igaunija spējusi apvienot samērā zemus valsts tēriņus ar ļoti kvalitatīvu un caurspīdīgu veselības aprūpes sistēmu.

Latvijā veselības politiku kopīgi veido valdība un sociālie partneri. To, kādas ir prioritātes, parāda naudas līdzekļu – gan valsts budžeta, gan struktūrfondu – sadale. Valsts līdz 2013. gadam 85% no veselības aprūpei paredzētiem struktūrfondiem novirzīs stacionārai aprūpei, 11% – ambulatorai un 4,5% – neatliekamajai palīdzībai. Vai nākotne ir slimnīcās un slimos cilvēkos? Eiropas Komisija 2009. gadā konstatēja, ka Latvijā veselīgas dzīves gadu un dzīves ilguma starpība ir nepiedodami liela. Vai tomēr nākotne nav veselā cilvēkā? Vai ļaundabīga audzēja
ārstēšanā par iespēju gulēt slimnīcā daudz efektīvāka nebūtu slimību profilakse un to atklāšana agrīnā stadijā?

Vai veselības aprūpes kvalitāte mērāma slimnīcas gultu vietu skaitā vai ambulatorās aprūpes kvalitātē, t. sk. profilakses un skrīninga
programmās?

EK 2009. gada Kopējā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu teikts – bezmaksas pakalpojumu klāsts ir ierobežots, maksājumi no personu līdzekļiem ir ļoti lieli. 2006. gadā tie bija 38,6% no kopējiem izdevumiem.

Zviedrijā ir divreiz mazāks gultas vietu skaits slimnīcās uz 100 000 iedzīvotājiem nekā Eiropas Savienībā un nekā Latvijā, toties tur vairāk līdzekļu novirza ambulatorai aprūpei un dienas centriem. Zviedri atzīst, ka nepieciešams starpposms kvalitatīvai ārstēšanai – kad mājas aprūpē šos pakalpojumus nevar sniegt, bet slimnīcā gulēt nav nepieciešams. Iedzīvotāju veselības rādītāji ir apliecinājums tam, ka Zviedrijā šī pieeja dod rezultātu.

Vai tiešām visa vaina Latvijā ir tikai trūkstošajos līdzekļos vai arī tās izmantošanas efektivitātē? Naudu var izmantot ļoti dažādi. Presē kāds ļoti cienījams ārsts ar 30 gadu darba stāžu teica – ja sistēma nederīga, tajā var ieplūdināt, cik grib.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties