#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Ko par Latviju rādīt Eiropas vēstures muzejā?
, 2010. gada, 07.maijs

Veicināt labāku izpratni par Eiropas attīstību mūsdienās un nākotnē – mērķis, ar kuru notiek darbs pie Eiropas vēstures muzeja izveides Briselē. Šobrīd konkursa kārtībā tiek formēta 14 ekspertu – vēsturnieku, muzeju speciālistu – darba grupa, kas muzeja koncepciju pārnesīs no ‘papīra’ reālajā dzīvē. Arī Latvija pieteiks savus speciālistus.

„Vēlos ierosināt radīt vietu atmiņām un nākotnei — vietu Eiropas idejas tālākai izaugsmei. Es vēlos ierosināt izveidot Eiropas vēsturei veltītu muzeju. Tam jākļūst par vietu, kurā glabāt mūsu atmiņas par Eiropas pagātni un pūliņiem panākt Eiropas apvienošanos un kura vienlaikus būtu atvērta visiem pašreizējiem un nākamajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, lai turpinātu veidot Eiropas identitāti,” 2007.gadā, ierosinot uzsākt muzeja veidošanu, teica Hanss Gerts Poterings, tā brīža Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs.

Rihards Pīks, kas šī priekšlikuma izvērtēšanas laikā bija EP deputāts, teic, ka doma par muzeja veidošanu sākusi virmot gaisā līdz ar Eiropas Savienības (ES) lielo paplašināšanos 2004.gadā, kad savienībai pievienojās arī Baltijas valstis un Polija. Tā kā Austrumeiropas un Rietumeiropas vēsture pēc Otrā pasaules kara veidojās stipri atšķirīgi, „radās nepieciešamība, pirmkārt, papētīt dziļāk Eiropas vēsturi, īpaši pēc Otrā pasaules kara, un, otrkārt, tuvināt Eiropas tautas un valstis,” muzeja veidošanas ideju pamato R. Pīks.

2008.gada septembrī tika apstiprināta vēstures ekspertu komisijas izveidotā Eiropas vēstures muzeja koncepcija. Muzeju iecerēts veidot pēc modernākajiem paraugiem – tas sevī ietvers plašu pastāvīgo ekspozīciju, īstermiņa izstādes, informācijas centru, kas sniegs atbildes uz interesentu padziļinātiem jautājumiem. Tāpat eksperti ierosina muzejā veidot dažādus pasākumus par Eiropas kontekstā svarīgiem jautājumiem un ceļojošās izstādes, kas palīdzētu sasniegt cilvēkus jebkur Eiropā un citur pasaulē. Pamatekspozīcija galvenokārt pievērsīsies Eiropas vēstures atspoguļojumam no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām, sniedzot arī nelielu atskatu uz Eiropas pirmsākumiem un viduslaiku un jaunāko laiku vēsturi.

Kā galvenie mērķi tiek izvirzīti padziļināt jebkuras Eiropas iedzīvotāju paaudzes zināšanas par kontinenta vēsturi, izskaidrot Eiropas vēstures pamataspektus, atspoguļot gan Eiropas vēstures daudzveidību, gan arī kopīgās saknes. Tieši vēstures daudzveidība un tai loģiski sekojošās dažādās vēstures interpretācijas šķiet vislielākais izaicinājums. Līdzīgi domā arī vēstures doktors, valsts prezidenta padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda, sakot, ka „projekts ir vairāk nekā ambiciozs”. Arī koncepcijas veidotāji norāda: „Eiropas īstenā iezīme ir mūsu kontinenta daudzveidība. Šis neviendabīgums un arī dažādām attīstības fāzēm raksturīgu norišu sinhronitāte rada visai sarežģītu uzdevumu muzeja izveides darba grupai un ekspozīciju veidotājiem.”

R. Pīks problēmas risinājumu redz viedokļu daudzveidības pārstāvēšanā: „Vēsturi katrs no sava punkta redz citādāk. Līdz ar to ir tikai viena iespēja – dot vairākus skatu punktus. Domāju, tie būtu viens otru papildinoši.”

„Atšķirīgā izpratne attiecībā uz Eiropas 20.gadsimta vēsturi nebūs kā dalošais faktors, bet tieši otrādi – kā konsolidējošais faktors Eiropai,” uzskata A. Zunda. Būtībā - ir nepieciešams nevis vienoties par vienu ‘pareizo’ vēstures traktējumu, bet gan tuvināt un skaidrot atšķirīgās vēstures izpratnes.

Latvijas un Baltijas valstu vārds muzeja koncepcijā šobrīd parādās šādos kontekstos: kristietības izplatīšanās Eiropā, baznīcas šķelšanās 16.gadsimtā, kuras kontekstā stāstīts par luterticības izplatīšanos Baltijas valstīs, autoritāro režīmu izplatīšanās Eiropā 20.gs. 20.-30.gados, Baltijas valstu okupācija 1940.gadā, staļinisma represijas, Padomju Savienības sabrukums un Baltijas valstu neatkarības atgūšana, kā arī 2004.gada ES paplašināšanās, kad arī Latvija pievienojās savienībai.

„Tas ir ļoti pareizi, ka katrai valstij nebūs savas ekspozīcijas daļas šajā muzejā, tādēļ, ka ideja jau nav uzsvērt katras valsts vēstures savdabību, bet parādīt vēsturi kā ļoti daudzšķautņainu, sarežģītu, dažkārt pretrunīgu procesu,” vērtē A. Zunda. Viņš arī atzīst koncepciju par kopumā veiksmīgu: „Tā ir interesanta. Pati ideja par Eiropas vēstures muzeju man liekas ļoti simpātiska, jo nav nekāds noslēpums, ka Rietumeiropas valstīm un sabiedrībai nav detalizētas un konkrētas informācijas un priekšstata par to, kas notika šeit Austrumeiropā, konkrēti Latvijā un Baltijas valstīs laika posmā pēc 1940.gada, pēc otrā pasaules kara beigām un arī pēc neatkarības atjaunošanas. Bet domāju, ja kāds Latvijas eksperts arī izturēs šo konkursu un tiks iekļauts grupā, kas strādās pie muzeja, tad droši vien viņš varēs šajā koncepcijā arī piedāvāt savu redzējumu, pielikt savus akcentus.”

Bet tas tik tiešām varēs notikt vienīgi, ja kāds eksperts no Latvijas iekļūs darba grupā. Muzeja izstrādes darba grupā darbosies tikai 14 eksperti, kas nozīmē, ka visas ES valstis netiks pārstāvētas. Šī gada martā Māris Riekstiņš, tobrīd Ārlietu ministrs, rosināja Latvijas ekspertus aktīvi iesaistīties muzeja veidošanas procesā, uzsverot: „Uzskatu, ka Latvijas vēsturnieki, muzeju un arhīvu speciālisti var sniegt būtisku ieguldījumu muzeja ekspozīcijas tapšanā, nodrošinot vēsturisko informāciju, jo īpaši par norisēm Latvijā un Baltijas valstīs Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados.”

Pēc vēsturnieka A. Zundas domām, 14 cilvēku muzeja veidošanai ir par maz. Komisijā būtu jāiekļauj vismaz pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts: „Nav tāda uzstādījuma, ka, Eiropas vēstures muzeju veidojot, būtu jāvadās pēc principa, ka vismaz katram reģionam ir savs pārstāvis. Man tas šķiet absolūti nepareizi.” Tāpēc vēsturnieks uzskata, ka ir svarīgi, lai darba grupā iekļūtu vismaz viens pārstāvis no Baltijas valstīm.

Pēc M. Riekstiņa izteiktā aicinājuma, A. Zunda uzrunājis vairākus vēsturniekus un muzeju speciālistus, kas atbilst muzeja darba grupas konkursa stingrajiem pretendentu kvalifikācijas kritērijiem. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šobrīd konkursam pieteikušies vēstures doktors Pauls Lazda, kas ir profesors ASV Viskonsinas universitātē, un Okupācijas muzeja vēsturniece Ieva Gundare.

Muzeju plānots atklāt 2014.gadā. Ar pilnu Eiropas vēstures muzeja koncepciju latviešu valodā varat iepazīties šeit:
http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2004_2009/documents/dv/745/745721/745721_lv.pdf.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties