#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Ko paši jaunieši domā par „Jaunatni kustībā”
, 2010. gada, 20.septembris

Piektdienas, 17. septembra, otrajā pusē, kad Latviju pāršalca lietus un daudzi jau plkst 16:00 bija nedēļas nogales jūtīs, norisinājās Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisijas organizēta diskusija ar komisāres Andrula Vasiliu piedalīšanos un jaunatnes pārstāvjiem no dažādām nevalstiskām organizācijām un to apvienībām, kā arī pašiem jauniešiem, kuri savus jautājumus varēja sagatavot, laikus nosūtot e-pasta vēstuli vai izsakoties tiešsaistē internetā. Iespējams, sliktie laikapstākļi un darba nedēļas noslēguma tuvošanās bija par iemeslu tam, ka ES Māja Aspazijas bulvārī bija tukša. Cerams, ka tie latviešu jaunatnes pārstāvji, kuri bija izrādījuši interesi par dalību diskusijā, notikumu vēroja un jautājumus uzdeva ar interneta palīdzību.

Diskusijas galvenais temats bija gaidāmā izglītības un mobilitātes programma „Jaunatne kustībā”, kas, galvenokārt, uzlabos studentu iesaisti darba tirgū. Tiks radītas jaunas darba vietas, kā arī sadarbībā ar uzņēmumiem tiks apzinātas vajadzības pēc nepieciešamajām darbinieku spējām, lai izglītību pielāgotu darba tirgum. Programmu, kas iekļauta stratēģijā „Eiropa 2020”, plānots ieviest no 2014. gada, tāpēc šobrīd notiek aktīvas debates par to, kā visefektīvāk krīzes apstākļos sasniegt mērķus. Tiešsaites klausītāju vidū bija dažādu valstu pārstāvji, bet tie savās domās un jautājumos bija līdzīgi domājoši. Tiešsaistes sarunā rakstiski paralēli komisāres teiktajam aktīvi iesaistījās itālieši, bet neizpalika arī austrieši, rumāņi, čehi, poļi u.c.

Spriežot pēc uzdotajiem jauājumiem, jauniešiem un to pārstāvjiem trūkst pilnīgas informācijas par jauno programmu. Netika tik daudz runāts par ieviešanu, bet gan par tās saturu. Daudzi jaunieši bija neizpratnē par to, kādi ir programmas plāni attiecībā pret tiem skolas vecuma bērniem, kuri neapmeklē skolu, cilvēkiem ar ierobežotām iespējām un tiem, kuri neturpina mācības augstskolās (programma izvirzījusi mērķi, ka augstāko izglītību iegūs 40% visu jauniešu). A. Vasiliu gan nekomentēja konkrētās tēmas, bet uz citu jautājumu savā atbildē teica, ka programma „Jaunatne kustībā” neiekļauj tikai universitātes, kas piedāvā augstāko izglītību, bet arī citas izglītības struktūrās paredzēto iestāžu iesaisti, tomēr neprecizēja, ko ar to bija domājusi. Iespējams, ka par pārējām iestādēm bija uzskatītas profesionālās augstākās izglītības iestādes, t.s., koledžas. Komisāre arī piebilda, ka pastāvošās mobilitātes un apmācību programmas Erasmus, Grundvig, Leonardo da vinci u.c. nekur nepazudīs, tās varbūt tiks nedaudz mainītas uz sabiedrībai vēl saprotamāku formu. Pēc atbildēm varēja vērot neizpratni jauniešu vidū un jautājumi par to, kas notiks ar tiem jauniešiem, kuri neietilpst 40% un ir lielākā daļa, turpinājās.

Daudz jautājumu un viedokļu bija arī no nevalstiskā sektora, kas aktīvi atbalsta neformālās izglītības praksi un sabiedrības informētību par to. Jautājumu jauniešu nevalstisko organizāciju sakarā uzdeva arī Jaunatnes foruma pārstāve, kas bija klātienē un izmantoja izdevību, kad deva vārdu zālē sēdošajiem. Komisāre bija draudzīgi noskaņota pret nevalstiskajām organizācijām un teica, ka bez jauniešu līdzdalības programmas mērķus nebūs iespējams sasniegt. Daudzi, kas līdz šim bija ieguvuši finansējumu no programmas „Jaunatnes darbībā” vēlējās zināt, vai tāda programma vēl pastāvēs. Itāļi čatā, ko varēja lasīt blakus diskusijas pārraidei, Andrula Vasiliu atbildi uz Jaunatnes foruma pārstāves jautājumu interpretēja kā programmas „Jaunatnes darbībā” izbeigšanos. Tie paši nevalstisko organizāciju pārstāvji bija tieši un pauda arī to, ka nepieciešams lielāks finansējums, lai varētu nodrošināt jauniešu mobilitāti ar programmu palīdzību.

Prieks, ka sarakstē piedalījās arī puisis no Latvijas un uzdeva jautājumu, kas droši vien atspoguļo arī mūsu augstākās izglītības ieguvēju skaita pārrākumu pār citām ES valstīm. Jautājums bija par to, kā programma palīdzēs iekļauties darba tirgū ne tikai iepriekš minētajiem jauniešiem, kuri neapmeklē izglītības iestādes dažādu iemeslu dēļ, bet kāds ieguvums no programmas būs jau universitātes grādu ieguvušiem jauniešiem. Līdzīgs domu gājiens bija arī francūzim, kurš stāstīja, ka universitātes diploms vēl nav garants darba vietas iegūšanai.

Runātīgākie jaunieši čatā pat spēja rast savu ierosināto problēmjautājumu risinājumus. Liela problēma, kas skar ne tikai konkrēto „Jaunatne kustībā” programmu, bet arī daudzas citas ES mobilitātes programmas, ir informācijas trūkums sabiedrībā un neizpratne. Tas arī izskaidro itālietes izteikumu par to, ka vajadzētu domāt par to, kā novērst negatīvas reputācijas veidošanos, piem., par brīvprātīgo darbu un Erasmus, jo bieži vien darba devēju vidū pastāv viedoklis, ka šajās programmās notiek nekam nevajadzīga sadraudzība dažādu kultūru starpā un jaunieši neiegūst darba tirgum nepieciešamās spējas. Komisāre gan šim apgalvojumam nepiekrita un teica, ka Erasmus pieredze ir laba. Rumānieši pievienojās izteikumam ar to, ka trūkst informācijas par jauniešu iespējām. Jaunie censoņi nonāca pie ierosinājuma veidot informatīvas televīzijas pārraides vai reklāmas par mobilitātes programmām, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku sabiedrības kopu.

Secinājums pēc diskusijas noklausīšanās ir tāds, ka augstākās izglītības ieguvējiem programma palīdzēs tik tiešām vieglāk iekļauties darba tirgū,kas samazinātu kritisko jauniešu bezdarbu, bet tai pat laikā liels darbs jāiegulda citu ar jaunatni, apmācību un mobilitāti saistītu programmu saskaņošanu un pilnvērtīgu iekļaušanu stratēģijā, lai nezaudētu jau ieguldīto darbu un pūliņus kaut vai neformālās izglītības un brīvprātīgā darba atzīšanai.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties