#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kopā Eiropā!
, 2010. gada, 07.maijs

Pirms sešdesmit gadiem,1950. gada 9.maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans publicē paziņojumu, kurā Eiropas valstis tiek aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu. Smagā rūpniecība, kas ir bāze ieroču ražošanai, sešām Rietumeiropas valstīm kļūst kopēja, līdz ar to izslēdzot jauna kara iespēju starp sensenajām pretiniecēmVāciju un Franciju. Eiropas rietumu daļā tiek likti pamati jaunam valstu sadarbības modelim- Eiropas Savienībai.

Līdz pat 1991. gadam Latvijā neko daudz no tā visa redzēt un zināt nevarējām – uzbūvētais mūris gadu desmitiem bija nepārvarama siena starp „sociālisma nometni” un Rietumiem.

Tradīcijas veido cilvēki. Dažādu motīvu vadītas tās veido ari valstis - patriotisma vai ideoloģijas, nācijas pašapziņas stiprināšanai vai lielvaras ambīciju dzītas. Pie tradīcijām pierod, pie tām var arī pieradināt. Lielai Latvijas sabiedrības daļai 9.maijs ir Uzvaras diena, tāpat kā vēl pirms 20 gadiem sociālisma nometnes valstīm, kaut gan pārējā pasaule atzīmē Otrā pasaules kara beigas un piemin kritušos 8. maijā. Tomēr abām dienām ir viena un mūžīgi aktuāla ziņa: atcere par cilvēces vēsturē asiņainākā kara beigām, apņemšanās novērst jauna kara iespējamību Eiropā.

Adenauers, Šumans, Monē bija valstsvīri , kuri spēja paskatīties tālāk uz priekšu un kuri saprata, ka pieturēšanās pie lielajiem mērķiem un sadarbība ir atslēga uz pārticību un ilgstošu mieru. Laiks apstiprinājis viņu tālredzību. Šis mērķis ir sasniegts, ES valstis savā starpā karojušas nav. Kopš Eiropas Savienības idejas dzimšanas pagājuši 60 gadi. Savstarpēja cieņa un sadarbība, katras dalībvalsts interešu ievērošana joprojām ir Eiropas Savienības princips un prakse, panākumu atslēga pagātnē un drošs celvedis nākotnē

Totalitārā režīmā PSRS bijām pieradināti, ka mūsu dzīvi plāno un lēmumus pieņem ārēja vara, kuras vienīgais centrs atradās PSRS galvaspilsētā Maskavā. Eiropas Savienība ir 27 Eiropas valstu un tikpat daudz galvaspilsētu demokrātiskas sadarbības modelis. Eiropas valstu amatpersonas lēmumus pieņem Briselē nevis tos pieņem Brisele. Pārmetumi, ka lēmumu pieņemšana starp ES valstīm ir stipri smagnēja, nav bez pamata, tomēr, izvēloties starp lēmumu pieņemšanas ātrumu un demokrātisku visu dalībvalstu interešu ievērošanu, Eiropas Savienībā visu tās pastāvēšanas laiku priekšroka ir dota pēdējam. Pamatīgums un absolūts demokrātisms raksturo starpvalstu sadarbības modeli, kuru pazīstam kā Eiropas Savienību un kurā, Latvija pilntiesīgi piedalās kopš 2004. gada.

Ir bijuši vajadzīgi gadi, lai nospraustie mērķi tiktu iedzīvināti nacionālajās politikās. Pagāja laiks, un tika nolemts veidot kopēju lauksaimniecības politiku , tā sāka darboties. Tika izveidota kopēja valūta, kura ļoti īsā laikā sāka konkurēt ar līdz tam vienīgo pasaules valūtu dolāru. Pamazām tika nojauktas starpvalstu robežas un ceļotājs neapstājies varēja šķērsot kontinentu. Eiropa pārvērtās, kļūstot par uzskatāmu miera un sadarbības simbolu pasaulē.
Šie mērķi bijuši pievilcīgi arvien lielākam skaitam valstu: piecdesmit gadu gaitā dalībvalstu skaits vairāk nekā trīskāršojies, un vēl iestāties vēlas Turcija, Īslande, Horvātija, Maķedonija.

Tieši konsekventa iešana uz nosprausto mērķi un valstu nacionālo interešu skrupuloza ievērošana un kompromisu atrašana, kas pieņemama visām dalībvalstīm, ir ļāvusi šai savienībai ne tikai saglabāties, bet arī kļūt par vienu no ietekmīgākajiem spēkiem pasaulē. ES izrādījies ne tikai dzīvotspējīgs plāns, bet valstu grupu, kas sevi dēvē par ES, padarījis par spēcīgāko tirdzniecības bloku pasaulē, par lielāko lauksaimniecības preču eksportētāju, virziena noteicēju klimata pārmaiņu vai attīstības politikā pasaulē.

Dažkārt vērojami mēģinājumi attiecināt PSRS totalitārās pārvaldības metodes uz ES valstu demokrātisko sadarbības modeli. Tas ir pašos pamatos kļūdaini. Nepiedodami, ja amatpersona, nemācēdama pārstāvēt un aizstāvēt nacionālo nostāju starp 27 valstu nostājām , cilvēkiem melo, ka Brisele uzspiedusi. Ko gan sagaidīt no amatpersonas, kas pat nepārzina pamatprincipus, kā notiek valstu sadarbība un kā pieņem lēmumus Eiropas Savienībā? Cik vērta un ticama gan ir tādas amatpersonas darbība, kura, lai "dabūtu cauri lēmumu" pašmājās, piedraud ar Briseles sankcijām?

Tikai piešķirtais aizdevums ļāva Latvijai izvairīties no finansiāla kraha, kurā to bija novedusi kļūdainā saimnieciskā politika. Tāpēc neparasti ir vērot dažu centienus Latvijas nelaimēs vainot to, kas no nelaimes paglābis. Tādi mēģinājumi vērtējami kā lēts populisms. Eiropas Savienībai tāpat pārmet, ka tā tik ļoti respektējusi Latvijas suverenitāti un nav iejaukusies ātrāk, lai krīzi nepieļautu. Daudzi, redzams, joprojām nesaprot, ka ES nav PSRS, kur visas lietas izlēma neliels vadoņu pulciņš Maskavā: par ES lietām lemj Briselē, bet ne Brisele. Lemj pašas dalībvalstis, stingri ievērojot to, par ko vienojušās: kuras jomas ir visu valstu kopīgā pārziņā, bet kurās katra lemj patstāvīgi. Arī pēc iestāšanās ekonomikas politika vai sociālā politika ir pašu atbildība.

Sadarbība un prasme atrast sabiedrotos savai pozīcijai raksturo ES starpvalstu sarunu kultūru. Protams, ka salīdzinošas priekšrocības ir to valstu pārstāvjiem, kuru valdības ir ilgtspējīgas un kuri "ES biznesā" ir ne pirmo gadu. Bet jaunpienācēji mācās, un šodien var droši teikt, ka daudzas gudrības jau apgūtas. Tam labs piemērs ir Latvijas lauksaimnieki – 2004. gads, Latvijas iestāšanās gads Eiropas Savienībā, iezīmē radikālu lēcienu Latvijas zemnieku ienākumos: no 80-90 miljoniem latu gadā tas strauji pieauga un tagad tuvojas 200 miljonu latu gadā atzīmei. Šodien lielāko zemnieku ienākumu daļu jau veido ES nauda.
Ernestam Hemingvejam ir grāmata ar mazliet sentimentālu nosaukumu par svētkiem, kas vienmēr līdzās. Tajā rakstnieks apraksta trīsdesmito gadu Parīzi, savu jaunības laiku. Eiropas Savienībā arī ir svētki, vismaz Eiropas dienā noteikti. Tomēr vispirms Eiropas Savienība nozīmē darbu – lai svētki būtu iespējami arī nākotnē. Un tā vienmēr ir līdzās – gan svētkos, gan rūpēs.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties