#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Krievijas cilvēktiesību organizācija "Memoriāls" saņem Saharova balvu
, 2009. gada, 22.oktobris

Eiropas Parlamenta (EP) Saharova balva par domas brīvību 2009. gadā ir piešķirta Oļegam Orlovam, Sergejam Kovaļevam un Ludmilai Aleksejevai, kas pārstāv nevalstisko organizāciju "Memoriāls" un citus Krievijas cilvēktiesību cīnītājus.

Balva tiks pasniegta Strasbūrā 16. decembrī.

Paziņojot uzvarētāju, EP priekšsēdētājs J.Buzeks sacīja: „Piešķirot šīgada balvu "Memoriāla" pārstāvjiem Oļegam Orlovam, Sergejam Kovaļevam un Ludmilai Aleksejevai un pārējiem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā", mēs ceram palīdzēt pārraut baiļu un vardarbības loku ap cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijas Federācijā, un paust mūsu vēstījumu, ka pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem visā pasaulē jābūt brīviem īstenot viselementārākās tiesības — domas brīvību un izpausmes brīvību."

"Mums jābūt brīviem sekot mūsu domām — tas ir nepieciešams, lai tiktu līdz patiesībai. Ļaujiet man dalīties manā personīgajā gandarījumā par to, ka šodien varu paziņot šīs balvas ieguvēju kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un kā cilvēks, kas nāk no „Solidaritātes" un ir redzējis Poliju cīnāmies par patiesību un visbeidzot iegūstam brīvību 1980. gados."

Krievijas nevalstiskā organizācija „Memoriāls" atbalsta cilvēktiesības vairākās bijušās PSRS valstīs — piemēram, Krievijā, Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Tadžikistānā, Moldovā un Ukrainā. „Memoriāls” tika dibināts 1980. gadu beigās ar mērķi izveidot piemiņas memoriāla kompleksu Staļina represiju upuriem, un tā pirmais līderis bija pats Andrejs Saharovs. Vēlāk „Memoriāls” izvērsa darbību un kļuva par cilvēktiesību aizsardzības organizāciju.

Iepazīstieties ar balvas ieguvējiem!

Ludmila Aleksejeva kopā ar Andreju Saharovu un citiem domubiedriem ir Maskavas Helsinku grupas dibinātāja. Grupa tika dibināta 1976. gadā ar mērķi uzraudzīt Padomju varas rīcības atbilstību Helsinku Nobeiguma aktam. Kopš 1960. gada Aleksejeva aktīvi cīnījusies par godīgu un tiesisku attieksmi pret arestētajiem disidentiem, īpašu uzmanību pievēršot šīs tēmas objektīvai atspoguļošanai medijos.

Par savu aktivitāti, viņa tika izslēgta no Komunistiskās partijas un atstādināta no redaktores pienākumu pildīšanas zinātniskā žurnālā. Kopā ar Gariju Kasparovu un Georgiju Satarovu, viņa vadīja Viskrievijas pilsoņu kongresu. 2008.gada janvārī Aleksejeva un Satarovs bija spiesti pamest arī šo darbu, nespējot vienoties un sastrādāties ar Kasparovu.

Viņa ir kritiski izteikusies par Kremļa realizēto cilvēktiesību politiku, apsūdzējusi valdību par tās aktivitāti ekstrēmistu iedrošināšanā realizēt nacionāli noskaņotu politiku, piemēram, gruzīnu masu izsūtīšana 2006. gadā, policijas reidi, kas vērsti pret ielas tirgos strādājošiem ārzemniekiem. Tāpat — nosodījusi Maskavas darbību Ingušijā.

Oļegs Orlovs — organizācijas „Memoriāls" pašreizējais vadītājs. 6. oktobrī Maskavas Tverskas tiesa apmierināja Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova prasību pret Orlovu "par viņa goda un cieņas aizskaršanu", piespriežot Orlovam naudas sodu un uzdodot atsaukt publiskos paziņojumus, kuros viņš apsūdzēja Kadirovu Čečenijas cilvēktiesību aktīvistes Natalijas Estemirovas slepkavības organizēšanā.

2007.gada 23. novembrī Orlovs un vēl trīs žurnālisti tika nolaupīti un, pēc smagas piekaušanas un draudiem nogalināt, vēlāk atbrīvoti.

Sergejs Kovaļevs — viens no organizācijas „Memoriāls" izveidošanas iniciatoriem, pirmās Padomju cilvēktiesību asociācijas - Iniciatīvas grupa cilvēktiesību aizsardzībai PSRS - dibinātājs (1969. gadā). Kovaļevs kritizējis autoritāru vadības stilu Borisa Jeļcina un Vladimira Putina administrācijās. 1996.gadā viņš protestējot atteicās no Borisa Jeļcina prezidentūras izveidotās Cilvēktiesību komisijas vadītāja amata. 2002. gadā viņš organizēja sabiedrisku komisiju, lai izmeklētu 1999. gada dzīvojamo māju spridzināšanu Maskavā . Komisijas darbība tika apturēta pēc tās locekļu vajāšanas un noslepkavošanas.

Par Saharova balvu

Katru gadu Eiropas Parlaments piešķir padomju atomfiziķa un Nobela Miera prēmijas laureāta Andreja Saharova vārdā nosaukto balvu par domas brīvību personām un organizācijām, kas sniegušas nozīmīgu devumu cīņā pret apspiešanu, neiecietību un netaisnību. Balva ir viens no veidiem, kā EP cenšas veicināt cilvēktiesību cienīšanu un ievērošanu, kā arī demokrātiju pasaulē. Balva pirmoreiz tika piešķirta 1988. gadā. Šogad aprit 20 gadi kopš Andreja Saharova nāves.

Balvas pasniegšana

Šī gada 14.decembrī balvas ieguvēji tiksies ar Ārlietu, Attīstības komiteju un Cilvēktiesību apakškomitejas locekļiem. Balvas un čeka 50 000 eiro vērtībā pasniegšanas ceremonija notiks Strasbūrā 16. decembrī.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties