#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kurš, ko un kā mācīsies, "apgūstot" ES struktūrfondus?
, 2010. gada, 16.maijs

Kā zināms, drīzumā uzņēmējiem būs pieejama ES struktūrfondu programma "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts partnerībās organizētām apmācībām", kuras ietvaros atsevišķas uzņēmēju nozaru organizācijas varēs pieteikt savus apmācību projektus.

Latvijas Biznesa Konsultantu Asociācija (LBKA), kuras biedri ir arī vadošās biznesa vadības konsultantu un mācību kompānijas, ir neizpratnē par vairākiem nosacījumiem attiecībā uz minēto programmu, kas skar mācību pieejamību, atbalstāmās mācību tēmas un mācību nodrošināšanas kvalitāti.

Mācību pieejamība lobijiem un "perspektīvajiem"

Pasaulē, kur radošā industrija un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksports, kā izglītība, informācija, IT, finanses ir sen jau izkonkurējuši ražošanas industriju, mēs joprojām dzīvojam industriālajā laikmetā un nespējam pieņemt nepopulārus lēmumus, kas attiecas uz jaunu industriju attīstību. Apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos Nr.328 1.pielikumā. "Nozares, kuras pārstāvošām biedrībām paredzēts atbalsts", nosaka ierobežojumu biedrībām, kuras var būt kā projektu iesniedzēji. Ir neizprotami un kādam lobijam apzināti izveidots izredzēto organizāciju saraksts gan projektu iesniegšanai, gan atbalsta saņemšanai. Nekur nav atrodams pamatojums un kritēriji, kāpēc tieši šīm organizācijām un nozarēm tiek dotas privilēģijas. Kāda ir nozīme minētajām atbalsta nozarēm un ar kādu nolūku tas ir pieņemts, ka nozaru organizācijām, kuras nav atbalstāmo nozaru sarakstā, lai pieteiktu savu projektus, ir jākļūst par LDDK un LTRK organizāciju biedriem?

Tikpat neizprotama un nepamatota prasība ir nozares biedrībai, kas vēlās pretendēt uz atbalstu ir "tās Latvijā reģistrēto biedru (saimnieciskās darbības veicēju) kopējam apgrozījumam pēdējā noslēgtā pārskata gadā ir jāpārsniedz 100 miljonus latu (tiek ņemts vērā arī to saimnieciskās darbības veicēju apgrozījums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri)". Šāda prasība skaidri norāda uz nelielu nozaru biedrību vietu - ja vēlaties pretendēt uz ES struktūrfondu finansējumu, būs jāstājas kādā no augstākminētajām organizācijām!

Viena no uzskaitītajām atbalsta "perspektīvajām" nozarēm ir "Automobīļu tirdzniecības un remonta nozare". Vai pēc tā var secināt, ka, apmācot automehāniķus, mūsu patreiz pustukšie autoservisi uzsāks savu pakalpojumu eksportu ar lielāku pievienoto vērtību? Pēc kādiem kritērijiem šīs nozares ir izvēlētas - augsta pievienotā vērtība, nozīmīgākā ietekme uz IKP vai zinātnes ietilpīga nozare?

Mācību prioritārās jomas!

Neizprotama arī ir Ekonomikas ministrijas pieeja prioritāro mācību tēmu noteikšanā, iepriekš neveicot atbalstāmo nozaru mācību vajadzību un kritisko kompetenču novērtējumu, kas ļautu precīzi noteikt nepieciešamās zināšanas. Tai pašā laikā bez pamatojuma ir noteiktas tādas tēmas kā "Lean vadība". Kāpēc tieši par konkrēto stratēģiskās vadības instrumentu būtu jāmāca un nevis par "Zilā okeāna stratēģiju", "Zivs asaku" u.tml.?
Kāpēc tādas mācību jomas kā projektu vadība un kvalitātes vadība var apmācīti tikai divu nozaru dartbiniekus - IT un telekomunikācijas, kā arī LDDK un LTRK biedrus?

Pēc kādiem kritērijiem tiek definētas prioritātās apmācību jomas, ja nav veikts valsts līmeņa vai vismaz nozaru līmeņa pētījums katrā no nozarēm, kas var pamatot, ka, piemēram, atbalstāmā "ostu vadība" atstās labvēlīgāku ietekmi uz ekonomiku nekā piemēram "veselība darba vietā" vai "eksporta prasmju apmācība"?

LBKA un Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas nesen veiktajā pētījuma1, kurā piedalījās 195 dažādu nozaru uzņēmumu vadītāji un personāla attīstības vadītāji, atbildot uz jautājumu: "Kādiem mērķiem tiek plānotas mācības?", respondentu vairākums iezīmēja tēmas, kas skar pārdošanas prasmju pilnveidi, vadītāju kopetenču pilnveidi, finanšu izpratnes pilnveidi, kvalitātes vadību. Arī mācību jomu plānošana turpmākajiem trīs gadiem ir nepārdomāta prasība, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstības laikmetu un neparedzamās valsts turpmākās ekonomiskās situācijas attīstību. Iepriekšējo gadu pieredze, kā redzams, nevienu no atbildīgajām institūcijām nav mācījusi.

Mācību kvalitāte

Diemžēl zināšanu pakalpojums tiek vērtēts nevis pēc pakalpojuma sniedzēja un pasniedzēju kompetences dotajā tēma, bet gan zemākās piedāvājuma cenas, kas šajā tirgus situācijā pārkāpj visus iespējamos dempinga sliekšņus, veicinot "apdedzināšanos" no nekvalitatīvu pakalpojumu piedāvājumiem. Kaut arī atbalsta summa uz kopējā ES atbalsta fondu fona nav liela - Ls 10 milj., un tomēr stimuls "apgūt" fondus ir vairāk kļuvis par pašmērķi, nevis iespēju attīstīt savas konkurētspējas priekšrocības.

Pārpublicēts no Delfi.lv.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties