#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Latvija 2020 – Eiropas priekšgalā vai aizkrāsnē?
, 2010. gada, 14.marts

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka „Eiropa 2020” stratēģijas galvenais mērķis ir Eiropas Savienības (ES) kopējās ekonomiskās izaugsmes potenciāla stiprināšana, tostarp krasi stiprinot Latvijas izaugsmi un konkurētspēju.

Iespējams, kamēr stratēģija „Eiropa 2020” piedāvā cīnīties ar nabadzības cēloņiem, tikmēr Latvijā lauž šķēpus par ekonomiskās lejupslīdes sekām. Ekspertu domas par Latvijas vietu Eiropas nākotnes vīzijās ir krasi atšķirīgas.

A. Kampars: agresīvi jāattīsta eksports
„Latvijas ekonomikas politikas prioritārie virzieni un uzdevums „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā ir starptautiskās konkurētspējas stiprināšana, agresīvi attīstot Latvijas tautsaimniecības eksportu, uzņēmējdarbības vides uzlabošana un atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,” portālam pauda A. Kampars. Kā norāda ministrs, tāpat būtiski ir īstenot strukturālas reformas izglītībā, pētniecībā un inovāciju jomā un veicināt enerģētikas diversifikāciju.

„„Eiropa 2020” ietvaros būtiski akcentēt ne tikai sociālās kohēzijas, bet arī ekonomiskās kohēzijas stiprināšanu. ES līmenī joprojām nepieciešams mazināt ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm un reģioniem. Līdz ar to stratēģijas kontekstā Latvija uzsver Kohēzijas politikas lomu tieši nabadzīgāko ES reģionu ekonomiskās un sociālās attīstības sekmēšanu,” stāsta ministrs.

Ministrs minēja arī stratēģijā neiztirzātu jautājumu, kas ir īpaši būtisks Latvijai. „Pēc manām domām, stratēģijā pašlaik ir nepietiekams uzsvars uz mazo un vidējo uzņēmumu lomu Eiropas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. „Eiropa 2020” stratēģijā šis uzsvars ir būtiski jāpastiprina,” piebilst A. Kampars.

Vai Latvija nākotni nenogulēs?
„Domāju, ka Latvija, izejot cauri ekonomiskajām grūtībām, sakārtojot savu tautsaimniecību, valsts aparātu un paceļot augstāk morāli, ES jaunajiem standartiem varētu būt labāk sagatavojusies kā viena otra vecā ES dalībvalsts,” uzskata ekonomikas eksperts un SEB bankas padomnieks Andris Vilks. „Tomēr problēmu netrūks, ne valsts pārvaldē, ne izglītībā,” brīdina eksperts, pamatojot savu viedokli ar to, ka šo jomu sakārtošana vēl turpināsies arī tad, kad ekonomika jau būs nostādīta uz pareizajām sliedēm.

„Problēmas noteikti būs vairāk pašā ES, nevis Latvijā, jo esmu visai skeptisks par ES ambīcijām un tās patieso varējumu caur daudzu dalībvalstu prizmu,” uzskata A. Vilks.

Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Ekonomikas augstskolas docents, savukārt pauž pārliecību, ka politiski Latvija visticamāk necentīsies sekot stratēģijas vadlīnijām. „Valsts sektors nevar ignorēt šo stratēģiju, tāpat kā citas, tam būs vairāk vai mazāk adekvāti jāreaģē, vismaz rīcības emulēšana noteikti būs,” pauda eksperts.

Viņš pēc savas pieredzes apgalvo, ka nav novērojis Lisabonas stratēģijas prioritāšu nonākšanu Latvijas politiskajās debatēs.
„Turklāt to, kas rūp Eiropai, ne vienmēr var attiecināt uz to, kas rūp Latvijai,” norāda V. Dombrovskis. Viņš gan nav detalizēti iepazinies ar stratēģijas saturu, taču izteica minējumu, ka Latvijas situācijai neatbilst stratēģija, kuras mērķis, iespējams, ir ekonomiskajā izaugsmē pārspēt Amerikas Savienotās Valstis. „Latvijā mēs varam runāt vienīgi par elementārāko iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu. Tādējādi mūsu valsts un ES prioritātes nesakrīt un līdz ar to stratēģijas ietekme Latvijā būs ierobežota.” Mūsu aktualitāte numur viens ir bezdarbs, valstij visticamāk šobrīd ir grūti runāt par izglītības sistēmas sakārtošanu un citām vīzijām, kas minētas stratēģijā, uzskata V. Dombrovskis. „Mērķi, kas ir aktuāli tādām lielvalstīm kā Vācija, Francija un Lielbritānija, noteikti nav līdzvērtīgi ar Latvijas prioritātēm,” viņš uzskata.

Lai vīzija nepaliktu tikai vīzija
Tikmēr ārvalstu eksperti uzskata, ka stratēģijā nav paustas pietiekami lielas ES ambīcijas. Eiropas politikas centra vadošais ekonomists Fabians Culēgs norāda, ka jaunajā stratēģijā piedāvājumi ir kļuvuši konkrētāki kā Lisabonas stratēģijā, skaidri aptverot visus trīs ilgtspējīgas attīstības aspektus – ekonomikas, sociālo un vides. Izglītības nozares iekļaušana ir drosmīgs, bet apsveicams solis, uzskata F. Culēgs.

Pēc F. Culēga domām ideālā gadījumā ES mērķim jābūt visu dalībvalstu sasniedzamo mērķu summai. „Lai stratēģija būtu ticamāka un vieglāk īstenojama, rūpīgāk jāveido saikne starp politiku un mērķiem,” paudis F. Culēgs. Tā tiktu nodrošināta mēraukla, lai noteiktu politiku veiksmes vai neveiksmes. „Turklāt Eiropas Komisijai vajadzētu būt ambiciozākai un nekautrēties no atklātām diskusijām ar dalībvalstīm, lai saprastu, vai tās ir gatavas nodot ES rīcībā instrumentus kopējo Eiropas cerību īstenošanai.”

F. Culēgs kritizē, ka stratēģijas piedāvājumi neaptver visas politikas jomas, kas ir svarīgas ilgtspējīgai attīstībai. „Valsts sektora un it īpaši valsts pakalpojumu strukturālajām reformām jāvelta lielāka uzmanība. Uz finanšu krīzes ietekmes un demogrāfisko tendenču fona šīs reformas īstenošana ir izšķirošs izdošanās faktors Eiropas ekonomiskajā un sociālajā ilgtermiņa attīstības modelī.”

Eksperts piebilst, ka Eiropas vīzijas 2020. gadam pieņemšana varētu būt diezgan grūts solis, taču bez valdības mehānismiem stratēģijas ieviešanai tā paliks tikai un vienīgi vīzija. „Fundamentāls jautājums ir, vai ar piedāvāto stratēģiju pietiek, lai sasniegtu labākus izaugsmes rādītājus. Mūsu izaugsmes potenciāls ir daudz cietis un tas jāatjauno.”

Jau ziņojām, ka Eiropas Komisija 3. martā uzsāka stratēģiju Eiropa 2020. Tās mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot ES ekonomiku nākamai desmitgadei. Komisija noteica trīs svarīgākos izaugsmes virzītājspēkus, kas jāīsteno, veicot konkrētus pasākumus ES un valstu līmenī. Šie trīs virzītājspēki ir gudra izaugsme (veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību), ilgtspējīga izaugsme (padarot mūsu ražošanu efektīvāku resursu izmantošanas ziņā, vienlaikus uzlabojot mūsu konkurētspēju) un iekļaujoša izaugsme (palielinot iesaisti darba tirgū, uzlabojot iemaņu apguvi un pastiprinot cīņu pret nabadzību).

Pilnu ES2020 Stratēģijas tekstu meklējiet: http://ec.europa.eu/eu2020

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties