#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Latvijā ierodas EK inspektori, lai iepazītos ar šprotu ražošanu
, 2010. gada, 21.jūnijs

Pēc Latvijas puses uzaicinājuma Latvijā ierodas Eiropas Komisijas (EK) inspektori, lai klātienē iepazītos ar tradicionālo kūpināto šprotu ražošanu un drīzumā atrisinātu strīdīgo jautājumu par pieļaujamās benzopirēna normas klātbūtni zivīs, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

31.maijā Briselē notika EK ekspertu darba grupas sanāksme, kuras dienaskārtībā pēc Latvijas iniciatīvas bija iekļauts jautājums par benzopirēna normām Baltijas šprotēs.

Jautājumu par benzopirēna normu kūpinātām šprotēm ir izvirzījusi un uztur Latvija, jo vietējie zivju apstrādes uzņēmumi tradicionāli ir nopietnākie šī produkta ražotāji Baltijas valstīs. "Lietuva un Igaunija mūs atbalsta, bet nepiedalās jautājuma virzībā. Mūsu pozīcijai nav arī būtisku iebildumu no pārējo dalībvalstu vidus. Aktīvi mūs atbalsta Zviedrija un Lielbritānija, kas arī uzsver tradicionālās kūpināšanas metodes pielietošanas nozīmi tradicionālu, patērētāju iecienītu produktu ražošanā," sacīja ZM pārstāve Viktorija Kalniņa.

Patlaban EK pieprasa kūpinātām šprotēm piemērot benzopirēna normu - piecus mikrogramus uz kilogramu produkta, savukārt Latvija turpina uzturēt pozīciju par nepieciešamību noteikt pieļaujamo normu - astoņi mikrogrami uz kilogramu. Kā akcentē Kalniņa, tikai šī norma ļautu ražot kūpinātas šprotes ar patērētāju iecienītajām garšas, smaržas un krāsas īpašībām. "Uzņēmumos veikti apjomīgi pētījumi un tehnoloģiskie uzlabojumi, tomēr dati rāda, ka būtiski samazināt benzopirēna līmeni kūpinātās šprotēs var, vienīgi samazinot kūpināšanas laiku, kā dēļ būtiski cieš kūpināto šprotu īpašības un tās kļūst patērētājiem nepievilcīgas. Tas tiešā veidā var ietekmēt pieprasījumu pēc kūpinātām šprotēm Latvijai nozīmīgajos eksporta tirgos. Jautājuma nozīmību vairo fakts, ka kūpinātas šprotes pamatoti var uzskatīt par vienu no Latvijas produktiem ar augstu eksporta potenciālu," sacīja Kalniņa.

31.maija EK darba grupā Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits prezentēja Latvijas zivju apstrādes uzņēmumu veikumu šprotu ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanā. Savukārt Latvijas Pārtikas centra direktors Gatis Ozoliņš prezentēja centra pētījumu, ka apliecina, ka benzopirēna norma kūpinātām šprotēm Latvijas izvirzītajā līmenī nerada apdraudējumu patērētāju veselībai.

Jautāta par lietas tālāko virzību, ZM pārstāve atzina, ka EK pārstāvji galīgo lēmumu par kūpinātu šprotu benzopirēna normām pieņems pēc komisijas pārstāvju inspekcijas vizītes Latvijā. Briseles pārstāvji pēc zemkopības ministra un Latvijas Zivrūpnieku savienības uzaicinājuma ir nolēmuši uz vietas iepazīties ar situāciju kūpinātu šprotu ražošanā un rast visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu.

Ziņu aģentūra LETA/ Nozare

Foto: db.lv

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties