#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Latvija ir ES, bet kur esmu es?
, 2010. gada, 10.augusts

Aprit sestais gads kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES). Turpinās ES dalības mācību process – gan valstij kopumā, gan katram iedzīvotājam.

Valsts kopumā mācās, kā efektīvāk ne tikai aizstāvēt savas nacionālās intereses, piemēram, censties uzlabot finansējuma nosacījumus lauksaimniekiem, bet arī kā veiksmīgāk dot savu ieguldījumu kopīgajos ES lēmumos. Katrs iedzīvotājs arī mācās, kā izmantot ES dotās iespējas – ceļot vai dzīvot citā ES valstī vai uzlabot pašmāju lieveni, izmantojot ES finansējumu. Tāpat mēs katrs mācāmies, kā varam ietekmēt lēmumu pieņemšanu, lai uzlabotu mūsu dzīvi Latvijā un Eiropas Savienībā. Kā uzņemties un īstenot pašu atbildību veidot tādu vidi, kādā mēs vēlamies dzīvot? Jā, Latvija ir ES, bet kur esmu es?

Neatņemama mācību procesa sastāvdaļa ir arī vērtēšana, bet Latvijas iedzīvotāju vērtējums par dalību ES kopš 2004.gada nav īpaši mainījies – viena trešdaļa ir apmierināti ar Latvijas dalību ES, otra trešdaļa to vērtē negatīvi, un pēdējā trešdaļa saka – dalība ES ir „ne laba, ne slikta lieta” [1]. Taču jaunākajā Eurobarometer aptaujā uzdots cits jautājums - vai Latvija ieguvusi no dalības ES? 37% aptaujāto saka „jā”, kamēr 55% ir pretējās domās. Šis rādītājs krietni pārsniedz vidējo ES statistiku - tikai trešā daļa ES iedzīvotāju (31%) apgalvo, ka viņa valsts no dalības ES nav ieguvusi [2].

Viss slikti?

Kas ir tas, ko Latvijas iedzīvotāji novērtē Eiropas Savienībā, un kādi ir iemesli, kāpēc puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvija no dalības ES nav ieguvusi? Pēc 2008.gada oktobra SKDS datiem (pēdējiem detalizētajiem datiem, kas pieejami par šo jautājumu) pieci galvenie iemesli, kāpēc Latvijas dalība ES tiek vērtēta pozitīvi ir sekojošie:
• pieaudzis ES finansiālais atbalsts un investīcijas,
• paplašinājušās izglītības iespējas,
• pieaugušas iespējas strādāt citās ES valstīs,
• plašākas ceļošanas iespējas,
• dalība ES ir Latvijas drošības garants.

Savukārt, pieci galvenie iemesli, kāpēc Latvijas dalība ES tiek vērtēta negatīvi, ir:
• pieaugušas cenas, kas veicina nabadzības izplatību,
• dalība ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai,
• dalība ES ir drauds vietējai rūpniecībai,
• palielinās bezdarba līmenis,
• dalība ES finansiāli izmaksā pārāk dārgi.

Līdzīga aina paveras, analizējot 2009.gada Eiropas pilsoņu debašu dalībnieku anketas [3]. Cilvēki pozitīvi novērtē ceļošanas, studiju un darba, kā arī finansējuma ieguves iespējas, taču citu atbilžu vidū ir – nodrošinātas vecumdienas, kopīga lemšana par pārnacionāliem jautājumiem (piemēram, ekoloģija, enerģētika), vienota likumdošana, daudzveidība, kā arī patērētāju aizsardzība. Savukārt, starp lietām, kas cilvēkiem Eiropas Savienībā nepatīk, pieminēts izteikti atšķirīgais dzīves līmenis un netaisnīgie ES finansējuma noteikumi, pārāk vājā kontrole pār ES finansējuma izmantošanu, lielo nāciju iedomība un mazo valstu identitātes zaudēšana, lēnais un birokrātiskais lēmumu pieņemšanas process, pārprasta direktīvu ieviešana, imigrācija no trešajām valstīm, ģenētiski modificēta pārtika un cukurfabriku slēgšana.

Ko nu?

Vērtējot līdzšinējos sešus gadus ES, skaidrs, ka ne visi ES dalības labumi mums tikuši pilnā mērā jau ar pirmo iestāšanās dienu, piemēram, daudz pieminētie tiešie maksājumi lauksaimniekiem vai darba tirgu pieejamības ierobežojumi pilsoņiem no jaunajām dalībvalstīm. Bet šobrīd – sešus gadus pēc pievienošanās – varbūt ir pienācis laiks atzīt ne tikai to, ka šajos lēmumos ir mūsu pašu atbildība, bet arī, ka tā toreiz arī bija mūsu izvēle. Mums bija izvēle vai nu gaidīt uz iestāšanos vēlāk, vai izvēlēties drīzāku dzīvi ES, zinot, ka ieguvumi pirmajos gados nebūs 100% tādi pat kā vecajām dalībvalstīm [4]. 2003.gada 23.septembrī vairums Latvijas pilsoņu izvēlējās ātrāk iestāties ES, nevis gaidīt labākus noteikumus.

Kad mēs vēl gaidījām iestāšanos ES, bijām pārņemti ar šī mērķa sasniegšanu. Svarīgāk bija pievienoties „bagāto klubam”, tikt iekšā. Mēs arī nepārzinājām lēmumu pieņemšanas procesus un nezinājām, kā varam ietekmēt noteikumus mūsu dzīvei ES. Tagad situācija ir mainījusies. Seši gadi kāda vērtējumā var būt „tikai seši gadi”, bet citiem - „jau seši gadi”. Tomēr mēs esam mācījušies, guvuši plašāku ieskatu par to, kas ir dalība Eiropas Savienībā, un kā mēs varam ietekmēt lēmumu pieņemšanu tajā.

Kā uzlabot mūsu dzīvi Eiropas Savienībā, lai, atzīmējot Latvijas dalības ES desmitgadi, daudz vairāk Latvijas iedzīvotāju būtu apmierināti ar savu izvēli? Šī gada septembrī 12 Latvijas pilsētās aptuveni 500 iedzīvotājiem būs iespēja izteikt savu vērtējumu par Latvijas dalību ES, kā arī kopīgi izstrādāt konkrētus priekšlikumus vietējiem un ES politiķiem, kā uzlabot mūsu dzīvi Eiropas Savienībā. Tā būs iespēja ne tikai atskatīties uz līdz šim panākto vai nogulēto, bet vienoties par svarīgāko darāmo nākotnei.

P.S. Arī tiem, kas diskusijās nevarēs piedalīties (dalībnieki tiek ielūgti, izmantojot nejaušās atlases principus), ir iespējas izteikt savus viedokļus šajā portāla sadaļā, komentējot diskusiju rezultātus (sākot ar 5.septembri), kā arī balsojot par izstrādātajiem priekšlikumiem (no 27.septembra līdz 4.oktobrim). Aicinu visus būt aktīviem, kritiski izvērtēt Latvijas ES dalības ieguvumus un zaudējumus un nākt ar savām idejām, ko darīt labāk.

[1] Pēc pēdējiem pieejamiem sabiedriskās domas datiem (2009.gada novembris), 22.6% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas dalība ES ir „laba lieta”, 34.5% uzskata, ka „slikta lieta”, un 38.2% vērtē kā „ne laba, ne slikta lieta”. 2004.gada martā pozitīvi Latvijas dalību ES vērtēja 27.1%, negatīvi – 24.7%, kamēr 40.7% aptaujāto teica, ka tā ir „ne laba, ne slikta lieta”.

[2] Standard Eurobarometer 72, 2009.gada rudens.

[3] Eiropas pilsoņu debates 2007.un 2009.gadā ļāva visu 27 ES dalībvalstu iedzīvotājiem (ielūgtiem pēc nejaušās atlases principiem) strukturētās diskusijās izstrādāt priekšlikumus ES politiķiem, kādā ES viņi vēlas dzīvot. Projektu ieviesa nevalstiskās organizācijas, līdzfinansējums no Eiropas Komisijas. Plašāka informācija http://www.european-citizens-consultations.eu/contenu/about-project vai PROVIDUS mājas lapā.

[4] Piemēram, visām vecajām ES dalībvalstīm jāatver savi darba tirgi vēlākais 2011.gadā.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties