#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Latvija līdz šim nopelnījusi 200 miljonus eiro no CO2 emisiju vienību pārdošanas
BNS 
, 2012. gada, 12.novembris

Latvija līdz šim nopelnījusi 198,1 miljonu eiro (139,2 miljonus latu) no brīvo CO2 emisiju vienību pārdošanas, piektdien seminārā Eiropas Savienības (ES) mājā par atjaunīgo energoresursu politiku pastāstīja Latvijas energoapgādes kompānijas "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš norādīja, ka pašlaik CO2 emisijas kvotu tirgū piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un cena ir ļoti zema – aptuveni septiņi eiro par tonnu. "Latvija līdz šim nopelnījusi 198,1 miljonu eiro, pārdodot brīvās CO2 emisiju vienības. Taču patlaban piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un cena ir ļoti zema – septiņi eiro par tonnu. Tāpat nav skaidra kvotu turpmākā situācija, CO2 tirgus nav likvīds, un tas ir atkarīgs no politiskiem lēmumiem," sacījaŽīgurs.

Tāpat viņš atzina, ka zemā CO2 emisiju kvotu cena nemudina veikt ieguldījumus atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās.

Saskaņā ar "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja teikto CO2 emisijas kvotu tirgū pašlaik ir tādas problēmas kā pārmērīgs kvotu kopējais apmērs, liels cenu svārstīgums, grūti mērāms CO2 emisiju samazinājums, kas rada krāpniecības un organizētās noziedzības iesaistes riskus, kā arī cenu stagnācija un to samazināšanās zem 10 eiro līmeņa.

Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš seminārā sacīja, ka Latvija par energoresursiem Krievijas tautsaimniecībā dienā iemaksā miljonu latu.

Viņš uzsvēra, ka atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā ir jāturpina attīstīt, lai veicinātu valsts izaugsmi. "Atjaunīgie resursi ir tas potenciāls, kas mūsu valstī ir, tas gan samazinātu importa atkarību, gan CO2 izmešus, kā arī veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Latvija Krievijas tautsaimniecībā miljonu dienā samaksā. Ja mēs paši sev to miljonu maksātu, valstī būtu pavisam cita situācija," teica Kariņš.

EP deputāts atgādināja, ka ES enerģētikas politikas mērķi ir līdz 2020.gadam samazināt CO2 izmešus par 20%, palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru bilancē līdz 20% un palielināt energoefektivitāti par 20%. "Ir diezgan svarīgi, ka ejamšajā virzienā, jo tas ne tikai skan labi, bet arī būs tautsaimniecībai noderīģi," atzina Kariņš.

Tāpat viņš norādīja – lai gan pašlaik Latvija ir pirmajā vietā ES pēc atjaunīgo energoresursu īpatsvara kopējā izmantoto energoresursu struktūrā, Latvija tomēr ir ļoti atkarīga no energoresursu importa. "Viens ir CO2 izmeši, globālā sasilšana un it kā goda lieta domāt par nākotnes paaudzēm, bet svarīgi domāt arīno nacionālās drošības viedokļa, jo energoimporta atkarība ir bīstama. Citas valstis to ir sapratušas un strādā pie importa atkarības novēršanas," paskaidroja EP deputāts.

Vienlaikus viņš klāstīja, ka ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem, kā veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu Latvijā. "Ja nav skaidru spēles noteikumu, nav izdevīguma, nebūs investīciju un mēs šajā virzienā neiesim," piebilda Kariņš.

Latvijas Bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Edgars Vīgants savukārt seminārā pastāstīja, ka no šķeldas saražotā siltumenerģija ir vislētākā. Viņš norādīja, ka pēdējos 100 gados Latvijā mežu platība ir vairāk nekā dubultojusies.

"Žēl, ka senči līda līdumus, lai varētu apsēt laukus, bet pašlaik ir vērojams pretējs process – daudz lauksaimniecības zemes tiek apmežotas, un patlaban jau vairāk nekāpusi valsts teritorijas aizņem meži. Tā ir bagātība, ko vajadzētu saimnieciski izmantot," teica Vīgants.
"Siltumenerģijas vienas megavatstundas saražošanas izmaksas no šķeldas ir vislētākās – pat ja šķeldas cena celtos divas reizes, tā būtu lētāka enerģija nekā dabasgāze," paskaidroja Vīgants un piebilda, ka šķeldas cenu kāpums ir gaidāms. "Tas, ka šķeldas cenas celsies, ir dabīgi. Tām vajadzētu korelēt ar fosilo resursu cenām, kas gan pašlaik īsti nenotiek," viņšsacīja.
Vīgants arī pastāstīja, ka nākotnē Latvijā ir gaidāma arī koku celmu izmantošana pārstrādei biomasā. "Latvijā patlaban notiek daži mēģinājumi celmus pārstrādāt, bet aktīvi vēl netiek ražota biomasa no celmiem. Aprēķini liecina, ka Latvijā no celmiem varētu iegūt septiņus miljonus beramkubu gadā. Tas gan nenozīmē, ka visi celmi tiks izrauti un pārstrādāti, tas tiks iegūts ilgtspējīgā veidā, to mežsaimnieki zina," klāstīja asociācijas valdes loceklis.

Savukārt Latvijas Biogāzes asociācijas pārstāvis Mārtiņš Niklass norādīja, ka viena no Latvijas biogāzes jomas sistēmiskajām problēmām ir atbildīgo nozares ministriju – Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrijas – koordinēts starpnozaru sadarbības trūkums.

Niklass arī atzina, ka nepārdomāta un nesaskaņota tiesiskā regulējuma dēļ daļa no plānoto, arī uzstādīto iekārtu jaudas neatbilst vides ilgtspējas kritējiem, nav izveidots nacionālais tiesiskais regulējums un līdzvērtīgi atbalsta instrumenti biogāzes alternatīvai izmantošanai siltumenerģijas un transporta sektorā.

Savukārt kā iespējas, kas veicinātu biogāzes ražošanas jomas attīstību, viņš minēja atbalstu biogāzes izmantošanai transporta sektorā un atbalstu biogāzes izmantošanai centralizētā siltumapgādēun vai ieplūdināšanai dabasgāzes tīklos.

Piektdien Rīgā notika seminārs "Enerģētikas politika Latvijā un Eiropā – attīstības scenāriji Latvijas interesēs".

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties