#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Latvija – maza valsts arī bēgļiem
, 2009. gada, 04.novembris

Latvija neplāno piedalīties pilotprojektā par starptautisko aizsardzību saņēmušo personu pārvietošanu no migrantu krīzes skartās nelielās Maltas uz citām ES dalībvalstīm, informē Iekšlietu ministrija.

Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, mūsu valsts rezervēto attieksmi pret Eiropai jutīgo bēgļu jautājumu komentē šādi: „Kaut arī nekāda bēgļu sadalīšana pa dalībvalstīm jeb „bēgļu kvotas” nav paredzētas, mums jāatceras, ka arī cilvēcībai un solidaritātei nedrīkst būt kvotu.” I. Šulca tomēr uzsver, ka dalībvalsts ziņā ir izlemt, vai tās vēlas uzņemt bēgļus un cik.

Iekšlietu ministrijā, kas ir atbildīgā institūcija par valsts realizēto migrācijas politiku esmajai.lv pauda nostāju, ka Latvija šobrīd neplāno iesaistīties pilotprojekta pasākumos, savu nostāju paskaidrojot ar starptautisko aizsardzību saņēmušo personu uzņemšanas nelielo kapacitāti. Šādu oficiālo valsts pozīciju apstiprinājis Ministru kabinets.
 
2008. gadā Latvijā patvērumu pieprasījusi 51 persona, taču bēgļa statuss piešķirts tikai divām. (pavisam Latvijā desmit gadu laikā par bēgļiem atzīti 17 cilvēki). Salīdzinājumam: Grieķijā šā gada pirmajā pusgadā ieceļojuši 14 tūkstoši migrantu, no kuriem desmit tūkstoši lūguši patvērumu.
 
Bijušas bažas par ļaunprātīgu bēgļu rīcību
Iekšlietu ministrijā, skaidro, ka citu Eiropas Savienības valstu vadītāji, atbalstot pilotprojekta uzsākšanu ar Maltu, ir atzīmējuši, ka dalībvalstu dalība tajā ir brīvprātīga, un pilotprojekta sekmīga norise ir atkarīga no vairākiem apstākļiem, to skaitā, dalībvalstu uzņemšanas kapacitātes. Šobrīd Latvijas patvēruma sistēmai esot ierobežota uzņemšanas kapacitāte, tādēļ mūsu valsts dalība šajā pilotprojektā nebūtu ilgtermiņa risinājums iesaistītajām personām. Latvijas nostāja ir piesardzīga, arī domājot par iespējamiem riskiem, jo šāda personu pārdales mehānisma iedibināšana var kļūt par jaunu personu pievilkšanas magnētu – arvien vairāk personu var izmantot ļaunprātīgi to, ka pēc ieceļošanas vienā valstī pārvietošanas programmas ietvaros tie tiks pārcelti uz citu valsti pieteikuma izskatīšanai. Tādējādi ieceļotājs tiek attālināts no izcelsmes valsts un pieteikuma noraidīšanas gadījumā personas atgriešana atpakaļ kļūst apgrūtinošāka.
 
Tomēr, kā esmājai.lv skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāvis Andrejs Rjabcevs, rezervēta attieksme pret šāda mehānisma izveidi gan nenozīmē, ka Latvija neatbalsta solidaritātes stiprināšanu starp dalībvalstīm. Kā atbalstu Vidusjūras migrācijas problēmu risināšanā Latvija var piedāvāt savu dalību FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām) organizētajās kopīgajās misijās un operācijās. Valsts robežsardzes darbinieki jau šogad ir piedalījušies vairākās šādās FRONTEX organizētajās kopīgajās misijās reģionā.
 
Katru uzņemto bēgli pavadītu finansējums
„Kas nākamgad sagaidāms mūsu daudzpolārajā nemieru plosītajā pasaulē? Pēc ANO aplēsēm 2010. gadā no visas pasaules desmit miljoniem bēgļu 203 000 bēgļiem būs nepieciešama pārvietošana. Pērn pasaules valstis piedāvāja pārvietot apmēram trīsreiz mazāk – 65 000 bēgļu. No tiem 4378 bēgļi jeb 6,7 % tika pārvietoti uz kādu no ES valstīm. "Vecās Eiropas mājas" gatavas uzņemt tos, kuriem dzīve dzimtenē ir kļuvusi nepanesama, pat neiespējama,” norāda I. Šulca.
 
Eiropas Komisija ir ierosinājusi izveidot kopēju ES pārvietošanas programmu, iesaistot vairāk dalībvalstu, ne tik vien tās, kuru Vidusjūras vai Atlantijas okeāna ostas ir pārceļotāju galamērķis. Pašreiz desmit dalībvalstis īsteno pārvietošanu katru gadu, savukārt dažas citas pārvieto bēgļus īpašos gadījumos.
 
„Lai palielinātu bēgļu pārvietošanas efektivitāti un lai samazinātu izmaksas, Eiropas Komisija piedāvā ciešāku praktisko dalībvalstu sadarbību, iesaistot Eiropas Bēgļu fondu un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju. Ar Eiropas Bēgļu fonda palīdzību paredzēts sniegt finansiālu atbalstu 4000 eiro apmērā par katru dalībvalstī uzņemto bēgli,” informēja I. Šulca.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienībā imigrācijas jautājumiem un sevišķi nelegālās imigrācijas situācijai Vidusjūras reģionā šobrīd ir piešķirta augsta prioritāte. Eiropas padome ir uzsvērusi nepieciešamību pēc koordinētiem brīvprātīgiem pasākumiem, lai pārvietotu starptautisko aizsardzību saņēmušās personas no dalībvalstīm, kuras šobrīd saskārušās ar īpašu un nesamērīgu spiedienu. No 2010.gada par Eiropas Bēgļu fonda finansējumu tiek plānots uzsākt šādu izmēģinājuma pilotprojektu ar Maltu, kur šobrīd starptautisko aizsardzību pieprasošo personu skaits proporcionāli pret valsts iedzīvotāju skaitu ir tik ievērojams, ka būtiski tiek apgrūtināta un pat apdraudēta šīs valsts patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu funkcionēšana. Jau šobrīd starptautisko aizsardzību saņēmušās personas no Maltas ir pārvietotas uz vairākām ES dalībvalstīm – Nīderlandi, Vāciju, Lietuvu, Īriju, Portugāli un Franciju. Kopumā tuvākajā laikā šāda pārvietošana no Maltas būtu nepieciešama vēl aptuveni 2000 starptautisko aizsardzību saņēmušām personām.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties