#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Latvija = zaļākā valsts pasaulē?
, 2010. gada, 26.maijs

Lielākā daļa pētījumu un aptauju par Latvijas vietu Eiropas un pasaules kontekstā mūs parasti augstās vietās ierindo nabadzības, mirstības, korupcijas un darba produktivitātes ziņā. Vai varam lepoties tikai ar hokeju un Dziesmu svētkiem? Jēlas universitātes pētījums apliecina, ka uz pasaules fona esam viena no zaļākajām valstīm. Biedrība homo ecos: uzskata, ka mums ir reālas izredzes būt zaļākajai valstij pasaulē.

Saskaņā ar Jēlas universitātes veikto pētījumu Environmental Performance Index (EPI) vēl pavisam nesen – 2008. gada pētījumā Latvija tika atzīta par 8. zaļāko valsti pasaulē. 2010. gadā publicētajā pētījumā mūsu rādītāji ir zemāki – esam 21. vietā pasaulē.

EPI ir kvantitatīvs pētījums, kas seko nacionālajiem vides rezultātiem, lietojot labākos pieejamos datus. Pētījums tiek veikts jau ilgāku laiku, taču tieši 2008. un 2010. gados publicētie rezultāti ļoti detalizēti ir apskatāmi internetā. Pētījumā tiek analizēti 25 kritēriji par katru valsti. Vērtējot Latvijas rezultātus kopumā, mūsu vājākais posms ir vides veselība, turpretī stiprākais - bioloģiskā daudzveidība un labvēlīgā gaisa ietekme uz ekosistēmu. Izpētot gan 2008. gada, gan 2010. gada pētījumus, mēs drosmīgu secinājām - Latvijai ir pavisam reālas izredzes būt zaļākajai valstij pasaulē.

Ko varam darīt lietas labā?
Nenoliedzami, būtisku ieguldījumu tajā, lai Latvija kļūtu par zaļāko valsti pasaulē, var sniegt tieši valdība un uzņēmēji. Valdība – uzlabojot normatīvo bāzi, savukārt uzņēmēji – ražošanas procesā lietojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Taču jāatzīst, ka mēs par zemu novērtējam mūsu pašu iespējas ietekmēt procesus. Kā uzskata sociālantropologi, patlaban mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā. Taču tam ir arī gaišā puse – ne tikai uzņēmumi, izmantojot dažādus mārketinga rīkus, var ietekmēt mūsu paradumus, arī mēs varam ietekmēt ražotājus – balsojot ar savu maku. Citiem vārdiem, izvēloties ko pirkt.

Izvēlies videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus!
Tik bieža žilbinoši baltu tualetes podu, izlietņu un dušu premjera TV ekrānos agrākajās desmitgadēs Latvijā nav piedzīvota. Taču arī Baltijas jūra agrākajās desmitadēs nav bijusi tik netīra. EPI nebūt nav vienīgais pētījums, kas to ziņo. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem mūsu jūra ir atzīta par vienu no netīrākajām jūrām pasaulē.

Pirmie soļi jau ir sperti – no jūnija Latvijā vairs nedrīkstēs tirgot tīrīšanas līdzekļus, kuru sastāvā ietilpst fosfāti. Fosfātu nonākšana jūrā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Baltijas jūras gultnē dibenā vairs nav skābekļa – tas nozīmē, nav arī dzīvības. Kas savukārt nozīmē gan nopietnu barības ķēdes ietekmēšanu, gan kaitējumu mūsu pašu un mūsu bērnu veselībai.

Nākošais loģiskais solis būtu atteikšanās no tādu tīrīšanas līdzekļu lietošanas, kuru sastāvā ietilps hlors. Ļoti daudzi hlororganiskie savienojumi ir toksiski, vidē tie nesadalās nemaz vai sadalās lēni. Šie savienojumi ir kancerogēni, mutācijas izraisoši un var tieši ietekmēt gan mūsu, gan mūsu bērnu veselību.

Foto: www.homoecos.lv

Lieto videi draudzīgas lietas!
24. aprīlī visa Latvija piedalījās Lielajā Talkā. Emocionāls pacēlums, prieks, un daudz sakoptāka Latvija. Taču no otras puses – ja mēs paši nemestu zemē tukšās plastmasas pudeles, vienreizējās lietošanas lietas un maisiņus...varbūt nemaz nebūtu ko tīrīt? Vai arī – ja, braucot piknikā, mēs pārtiku būtu ielikuši nevis plastmasas, bet gan bioplastmasas traukos un maisiņos, un pēc ēšanas ierakuši zemē – arī tad nebūtu ko tīrīt. Atšķirībā no plastmasas, kas sadalās vidē tikai pēc 500 gadiem, bioplastmasa kompasta apstākļos sadalās jau dažu mēnešu laikā.

Noslēguma vietā
Ir īstais brīdis paskatīties uz sevi no malas un ieraudzīt savas valsts stiprās puses. Mēs varam lepoties ne tikai ar hokeju un Dziesmu svētkiem. Mēs varam būt pirmie pasaulē – ja ikviens no mums iesaistīsies. Ja ikviens no mums izvērtēs savus ikdienas paradumus un padomās, ko no tiem var mainīt, lai tie būtu videi draudzīgāki, tam būs ļoti nozīmīga ietekme gan uz vidi, gan uz mums pašiem. Kā zināja jau senie ķīnieši, arī ceļš uz visaugstāko kalnu sākas ar pirmo soli.

Latvijas vājās un stiprās puses (EPI 2010)
Latvijas stiprās puses:
1. Mežu kvalitāte un daudzums (100%)
2. Gaisa kvalitāte (100%)
3. Ozona kvalitāte (100%)
4. Ūdens kvalitāte un pieejamība (neliels kritums, no 96% uz 91%, salīdzinot ar 2009)

Latvijas vājie punkti:
1. Jūras kvalitāte un aizsardzība (2010. gadā esam 122. vietā)
2. CO2 un citu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmeši (109. vieta, un te mums ir kritums no 2008. gada 93% uz 55% 2010. gadā no mērķa)
3. Zemkopības radītais piesārņojums (122. vieta)
4. Slāpekļa oksīdu un citu ozonu bojājošo gāzu izmeši (50% - 55% no mērķa)

Kopējie Latvijas rezultāti EPI 2010 ir apskatāmi:
http://epi.yale.edu/Countries/Latvia


Ko var darīt ikviens no mums – TOP10
1. Lieto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus (dabīgos materiālus, piemēram, sodu vai arī pērc tīrīšanas līdzekļus, kas nesatur fosfātus, hloru, papildus smaržvielas vai krāsvielas)!
2. Lieto videi draudzīgus materiālus (dabīgos materiālus un materiālus, kas sadalās vidē, piemēram, bioplastmasu)!
3. Brauc ar velosipēdu vai ej ar kājām!
4. Izslēdz gaismu un elektroierīces, kad izej no mājām!
5. Izmanto lietas vēlreiz, piemēram, pāršuj apģērbu!
6. Atdod citiem lietas, kas tev vairs nav vajadzīgas!
7. Siltini savu māju vai dzīvokli!
8. Pērkot pārtiku, pārliecinies par tās izcelsmi un sastāvu!
9. Ej dušā, nevis vannā!

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties