#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Latvijas ekonomikai pastāv riski "uzkāpt uz vecajiem grābekļiem"
, 2010. gada, 21.septembris

Latvijas ekonomikas atkopšanās šā gada pirmajā pusgadā notikusi straujāk, nekā gaidīts, bet atkopšanās arvien ir neviendabīga starp sektoriem un izaugsme - trausla, turklāt pastāv riski "uzkāpt uz vecajiem grābekļiem", secināts jaunākajā "Swedbank" ekonomikas apskatā.

"Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna šodien, iepazīstinot ar jaunāko apskatu, norādīja, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi 2010.gada pirmajā pusgadā balstīja eksporta izaugsme un uzņēmumu krājumu atjaunošana, kā arī mājsaimniecību patēriņa stabilizācija, jo lēnām auga nodarbinātība un ienākumi.

"Latvija ir pārdzīvojusi recesiju, taču vēl jāiegulda liels darbs, lai atkopšanos padarītu spēcīgu un noturīgu, turklāt jārēķinās arī ar jauniem izaicinājumiem, kas parādās pēc recesijas beigām," brīdināja Kazāks.

Viens no "grābekļiem", ko saskatījuši "Swedbank" ekonomisti, ir darba tirgus nelīdzsvarotība, kas var radīt inflācijas pieaugumu turpmākajos gados un radīt līdzīgas konkurētspējas kā pirms dažiem gadiem.

Arvien biežāk publiskajā telpā uzņēmēji sūdzas par to, ka viņiem ir grūti atrast kvalificētus darbiniekus, neraugoties uz joprojām augsto bezdarba līmeni. Šādas prasmju neatbilstības dēļ algas varot pieaugt straujāk nekā produktivitāte. Tas nozīmē, ka, ekonomikai attīstoties, palielinās pieprasījums pēc darbaspēka, ko nav iespējams apmierināt ar esošo piedāvājumu, jo bezdarbniekiem trūkst nepieciešamo prasmju.

Kazāks skaidroja, ka šogad pirmajā pusē konkurētspēja vēl turpināja uzlaboties, piemēram, vienības darbaspēka izmaksa turpināja samazināties un tādejādi saražot vienu produkcijas vienību kļuva lētāk. Tomēr ekonomisti paredz, ka šogad konkurētspējas atgūšanās, kas balstīta uz izmaksu samazināšanu, būs sevi izsmēlusi, tāpēc turpmāki konkurētspējas uzlabošanas pasākumi jābalsta produktivitātes kāpumā, to samērojot ar algu pieaugumu.

Kāzaks uzsvēra, ka mācība no nesenā "burbuļa", kas būtu jāatceras privātajam sektoram, ir tā, ka algu kāpums jābalsta uz produktivitātes palielinājumu. Tas pats attiecoties uz valsts sektoru, kur atalgojums būtu jānosaka, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, turklāt jāsaista ar privātā sektora algām, lai uzlabotu darbinieku motivāciju.

Viņš arī pieļāva, ka nepieciešams koriģēt imigrācijas politiku, lai ļautu piesaistīt prasmīgu darbaspēku un mazinātu pārmērīgu algu spiedienu. Ļoti svarīga esot arī jaunu darbavietu radīšanai labvēlīga nodokļu politika, piemēram, laikus skaidri terminētas mazākas sociālās apdrošināšanas iemaksas tādām atsevišķām mērķa grupām kā ilgtermiņa bezdarbnieki vai jaunieši. "Un, visbeidzot, lai gan ne mazāk svarīgi, - lai nodrošinātu darba tirgum darba devēju pieprasītās prasmes, jāveic profesionālās un augstākās izglītības reforma," uzskata "Swedbank" ekonomisti.

Vienlaikus augošais bezdarba ilgums (pašlaik vairāk par 40% darba meklētāju nevar atrast darbu jau ilgāk nekā gadu, un šis īpatsvars aug) norāda, ka saasinās strukturālā bezdarba problēma. Īpaši apdraudēti esot jaunieši, jo darba meklētāju īpatsvars 15 līdz 24 gadu vecu jauniešu grupā ir aptuveni divreiz lielāks nekā darba tirgū vidēji. Jaunieši ir arī vismobilākie un gatavi emigrēt, līdz ar to darbaspēks var tikt zaudēts uz ilgu laiku vai pat pavisam, norāda bankas ekonomisti. Tiek arī uzsvērts, ka ilgtermiņa bezdarbs var saasināt arī tādas sociālās problēmas kā nevienlīdzība un pensiju sistēmas ilgtspēja, jo vienai daļai sabiedrības ienākumi pieaugtu, kamēr otrai - paliktu nemainīgi vai pat samazinātos.

Kā ziņots, jaunākajā "Swedbank" ekonomikas apskatā secināts, ka Latvijas izaugsmi šā gada pirmajā pusē balstīja eksporta izaugsme un uzņēmumu krājumu atjaunošana, kā arī mājsaimniecību patēriņa stabilizācija, jo lēnām aug nodarbinātība un ienākumi.

Līdz ar labāku, nekā gaidīts, attīstību pirmajā pusgadā "Swedbank" Ekonomisko pētījumu daļas skats uz šo gadu kļuvis nedaudz optimistiskāks. Ja iepriekš bankas ekonomisti prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts samazināsies par 2,5%, tad tagad prognoze uzlabota līdz 1,5% kritumam. Tā kā 2011.gadā pasaules ekonomikas atlabšana noplaks, arī Latvijas IKP prognoze nākamajam gadam ir nedaudz samazināta - iepriekšējo 4% vietā tagad "Swedbank" prognozē 3% kāpumu. Pakāpeniski atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam, 2012.gadā IKP varētu pieaugt par aptuveni 4,2%.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, pieaudzis par 0,8%, bet salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni samazinājies par 2,9%, liecina CSP dati.

Savukārt sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni IKP samazinājies par 2,1%.

LETA/ Nozare

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties