#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Latvijas iedzīvotāju mobilitāte Eiropas kontekstā
, 2010. gada, 15.jūlijs

Jaunākais Eirobarometra pētījums liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju apsver iespēju nākotnē strādāt ārzemēs, 74% domā, ka ārzemēs ir vieglāk atrast darbu nekā Latvijā, bet 66% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju radi vai draugi dzīvo/dzīvojuši ārzemēs. Šie ir tikai daži no rezultātiem, kuros Latvija jautājumos par darbaspēka mobilitāti atrodas saraksta augšdaļā, salīdzinot ar pārējām ES valstīm.

Ārzemēs vieglāk atrast darbu

34% ES iedzīvotāju uzskata, ka citur zāle ir zaļāka jeb darbu vieglāk atrast ārzemēs, nevis savā valstī. Apskatot valstis atsevišķi, redzams, ka tieši Latvijas iedzīvotāji šajā jautājumā ir visnedrošākie par darba iespējām savā valstī – 34% latviešu domā, ka ārzemēs darbu atrast ir daudz vieglāk un 40% domā, ka vieglāk, kopā veidojot 74% aptaujāto, kas nav pārliecināti par darba izredzēm Latvijā. Nedaudz zemāki rādītāji ir Lietuvai (68%), Slovākijai (64%) un Maltai (55%), savukārt vispārliecinātākie par nodarbinātības iespējām savā valstī ir Austrijas iedzīvotāji – tikai 13% austriešu uzskata, ka citur darbu atrast būtu vieglāk nekā savā valstī.

Nodarbinātības Valsts Aģentūras (NVA) Preiļu filiāles inspektores Guna Karnicka un Ināra Rubule, runājot par darba iespējām Latvijā, atzīst, ka šobrīd mūsu valstī tiešām nav viegli atrast savai profesijai un pieredzei atbilstošu darbu par apmierinošu samaksu. Savukārt jauni cilvēki nereti brauc uz ārzemēm darīt jebkāda veida darbus tikai tāpēc, ka vēl nezina, ko vēlas, savukārt samaksa par padarīto ārzemēs ir daudz atbilstošāka nekā pie mums. Karjeras konsultante Evita Jemeļjanova piebilst: „Cilvēkiem vienmēr ir liecies, ka labāk ir tur, kur manis nav. Tie ir stereotipi, ka citur ir labāk – aizbrauc un tikai tad saproti, kā ir patiesībā.”

Puse ES iedzīvotāju uzskata, ka darbaspēka mobilitāte ir pozitīvs ieguvums darba tirgum, savukārt 21% eiropiešu darbaspēka pārvietošanos uzskata par negatīvu faktoru. Visbiežāk strādājošo kustību negatīvi vērtē tieši Latvijas iedzīvotāji – 53% gadījumu. Vairāk nekā puse latviešu uzskata, ka migrācija negatīvi ietekmē ģimeni, 65% aptaujāto domā, ka migrācija nenāk par labu ekonomikai, 53% uzskata, ka darbaspēka mobilitāte negatīvi ietekmē darba tirgu, bet 19% respondentu pauž viedokli, ka mobilitāte ir slikta ES integrācijai. Visi augstākminētie skaitļi ir visaugstākie starp visām ES dalībvalstīm. Mūsu valsts iedzīvotāji visretāk atbalsta darbaspēka mobilitāti – tikai 25% aptaujāto uzskata, ka strādājošo migrācija ir labvēlīgs apstāklis darba tirgum, savukārt visaugstākie rezultāti šajā jautājumā ir Skandināvijas valstīm – 79% zviedru, 73% dāņu un 68% somu atbalsta darbaspēka migrāciju.

Arī 25 gadus vecais Jānis Apse ilgus gadus bijis pārliecināts, ka nav nepieciešams strādāt ārzemēs, lai darba tirgū sasniegtu atzīstamus rezultātus: „Strādāt uz Igaunijas „Siemens” atzaru pārcēlos pagājušā gada oktobrī. Pirms tam man šķita, ka strādāju stabilā starptautiskā uzņēmumā un man darbs būs garantēts arī krīzes apstākļos, tomēr realitāte izrādījās savādāka. Ventspils „Siemens” nodaļu slēdza pilnībā un apmēram 15 cilvēkiem darbu nācās meklēt cituviet. 6 darbiniekiem tika piedāvāts turpināt strādāt tajā pašā sfērā Tallinā. Lai gan vienmēr esmu paudis viedokli, ka jācenšas izsisties savā valstī, cik vien ilgi iespējams, es pieņēmu piedāvājumu un devos uz draudzīgo igauņu zemi. Nolēmu, ka būtu neprāts, palikt Ventspilī, sēžot uz bezdarbnieku pabalsta, un riskēt tuvākajā laikā neatrast darbu vispār, ja tiek piedāvāts salīdzinoši labi apmaksāts darbs tepat kaimiņu Igaunijā.” Jānis plāno Igaunijā nostrādāt vēl vismaz gadu, bet tad doties atpakaļ uz Ventspili un meklēt darba iespējas Latvijā.

Jautāti, kādi faktori pamudinātu doties strādāt uz ārzemēm, visbiežāk ES iedzīvotāji atbildējuši „labāka dzīves kvalitāte” (29%), „labāki darba apstākļi” (27%) un „labākas karjeras iespējas” (23%). Savukārt „labāks ekonomiskas klimats, valsts politiskā un sociālā situācija” pēc ES iedzīvotāju domām nav noteicošais, tomēr tieši šī atbilde ir vispopulārākā Latvijas respondentu vidū – 33% latviešu ekonomisko stāvokli min kā stimulējošu faktoru aizbraukšanai.

Ināra Rubule min piemēru, kur visu augstākminēto faktoru apvienojums sievieti no Latvijas pamudinājis meklēt darbu ārzemēs: „Sakarā ar ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, mikrobioloģi no Daugavpils atlaida no darba. Sieviete griezās Rīgas NVA, kur viņai piedāvāja vairākas darba iespējas, tomēr sieviete atteicās, jo uzskatīja, ka neviens no darba piedāvājumiem neatbilst viņas izglītībai, līdzšinējam atalgojumam un unikālajai darba pieredzei. Pēc tam viņa sāka meklēt atbilstošus darba piedāvājumus Somijā.”

Strādāt ārzemēs – jā, mācīties – nē

Tā kā 36% Latvijas iedzīvotāju apsver iespēju nākotnē strādāt ārzemēs un 66% pazīst kādu, kas strādā vai ir strādājis ārzemēs, latviešus nevar nosaukt par mājās sēdētājiem, tomēr vārds „ārzemes” lielākoties tiek saistītas ar strādāšanu, nevis mācībām – kā liecina pētījuma rezultāti tikai 6% aptaujāto mācījušies (skolā vai universitātē) vai piedalījušies kādās apmācībās ārzemēs. Vēl mazāks rezultāts ir tikai Čehijā – 5%. Vidējais ES rādītājs šajā jautājumā ir divas reizes lielāks – 13%, savukārt Luksemburgā pat 48% iedzīvotāju izmantojuši iespēju mācīties vai praktizēties ārzemēs.

Vidzemes Augstskolas (ViA) Starptautisko projektu vadītāju Līgu Tuču pētījuma zemie rezultāti pārsteidz: „Mūsu augstskolas studenti ļoti labprāt brauc studēt uz ārzemēm. No ViA studenti dodas gan apmaiņas studijās uz vienu vai diviem semestriem, gan arī pēc bakalaura iegūšanas ViA meklē iespējas maģistra studijām ārzemēs.” Kā iespējamos iemeslus tam, kāpēc iedzīvotāji daudz biežāk brauc strādāt, nevis mācīties, Līga Tuča min valodas nezināšanu un finansiālās iespējas: „Lai gan arī Latvijā lielākoties ir jāmaksā par studijām, kopā ar dzīvošanas izmaksām ārzemēs šī summa sanāk daudz lielāka.”

Monta Neinberga šogad absolvējusi augstskolu Latvijā un pašlaik plāno turpināt maģistra studijas kādā citā ES dalībvalstī: „Tā kā angļu valodu zinu sev apmierinošā līmenī, izvēle kritusi uz Franciju, kurā manis izvēlētajā zinātnes laukā (sociālās zinātnes) var studēt maģistratūrā par diviem līdz trīs tūkstošiem eiro - daudz lētāk nekā, piemēram, Lielbritānijā. Turklāt Francija piedāvā izvēlēties starp akadēmisko un profesionālo studiju ievirzi, tādējādi students var izvēlēties, balstoties uz saviem nākotnes karjeras plāniem. Savukārt Latvijā augstākā izglītība manā jomā gan bakalaura, gan maģistra programmās ir akadēmiska, nevis orientēta uz profesionālu iemaņu apgūšanu. Manā gadījumā tas ir trūkums. Lai arī augstskola neatlaidīgi aicina turpināt studijas tepat, izvēlos doties pilnveidot savas zināšanas citur, jo vēl viena izglītības dokumenta iegūšana bez praktisko iemaņu pievienotās vērtības nepalielinās manas izredzes darba tirgū tepat Latvijā un citur ES, turpretim jaunas svešvalodas un profesionālu zināšanu apguve gan”, uzskata Monta.

Foto: www.lv.lv, www.zinas.nra.lv
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties