#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Latvijas līdzdalība ES Ietvara programmu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā izpildē
, 2010. gada, 19.jūlijs

Noslēdzoties 2009.gadam apritēja desmitgade kopš Latvijas zinātnē un tehnoloģiju jomās strādājošie kā pilntiesīgi dalībnieki piedalās ES Ietvara Programmu izpildē -www.cordis.europa.eu.

Latvijas Nacionālo kontaktpunktu grupa jau vairāk kā desmit gadus strādā, lai rosinātu un atbalstītu konkrētu zinātnieku un zinātnes struktūru līdzdalību Ietvara programmu izpildē un arī veic līdzdalības detalizētu monitoringu, lai darbs noritētu iespējami mērķtiecīgi. Tabulā 1 var novērtēt kopsavilkuma skaitļus, kuri rāda nopietnas un ilglaicīgas mūsu varēšanas apliecinājums un iedrošina arī turpmāk sūri cīnīties par līdzdalību ES Vienotās pētniecības telpas darbos.

Tabula 1. Latvijas līdzdalība ES Ietvara programmu izpildē vairāk kā 10 gadu laikā.


2010. gada pirmā pusē bija nosacīta atelpa, bet 2010.gada 20 jūlijā Eiropas Komisija izsludina jaunu un lielu konkursu kopumu 2011.gadam. Tas nozīmē, ka 2010. gada otrā puse būs spraiga, pašaizliedzīga un azartiska darba pārpilna. Slikti ir tas, ka Valdības atvēlētais bāzes finansējums institūtiem ir nožēlojami mazs (atšķirībā no pārējām dalībvalstīm tika samazināts krīzes dēļ) un tas nozīmē, ka lielākā daļa izdevumu, kuri saistīti ar darbu pie projektu pieteikumu sagatavošanas aizvien vēl tiks nosegti no projektu pieteicēju ģimenes budžetiem. Šāda pašaizliedzība no, ES un pasaules līmenī konkurētspējīgu, zinātnieku puses netiek novērtēta ne Valdībā ne arī kaut kādā veidā cildināta masu saziņas līdzekļos.

Latvijas kapacitāti un iespējas atsevišķu FP7 sadaļu konkursos var vērtēt izpētot Tabulā 2 dotos statistiku par līdzšinējiem rezultātiem. Lai izvairītos no pārpratumiem sadaļu identifikācijā tabulā nosaukumi doti tikai angliski. Tabula vienlaicīgi labi parāda visas 54 miljardi vērtās FP7 struktūru – www.cordis.europa.eu/FP7.

Tabula 2. Latvijas pašreizējie rezultāti atsevišķu FP7 sadaļu konkursos. Sūro Konkurenci tajos uzskatāmi rāda iesniegto un atbalstīto projektu skaita attiecība. Tik sīvas ES un pasaules līmeņa konkurences apstākļos, turklāt ar labākajiem prātiem pasaulē, Latvijā dzīvo tikai tautsaimniecības zinātnes un tehnoloģiju sektors.

Latvijas līdzdalības efektivitāti FP7 uzdevumu izpildē vislabāk ir vērtēt salīdzinājuma ar citām dalībvalstīm. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm t.i. ar Igauniju un Lietuvu,, ar Somiju, kura pēc iedzīvotāju skaita ir tikai divreiz apsteidz Latviju, bet pēc visiem zināšanu tautsaimniecības indikatoriem ir starp līderiem ES un arī pasaulē spītējot visiem smagajiem pārbaudījumiem, ko šai ziemeļu tautai ir uzlikusi pagājušā gadsimta vēsture. Somijas panākumu pamatā ir nacionāla mēroga intelektuāla mobilizācija, labākie tautas fiziskās aktivitātes indikātori ES un praktiski izskausta korupcija valsts pārvaldē. Zinātnes un tehnoloģiju sektora finansējums ir audzis no apmēram 1,5 % no nacionālā kopprodukta 1990.gadā līdz gandrīz 4% procentiem patreiz un tā rezultātā ir sasniegts gandrīz četrkārtīgs ražošanas kopapjoma pieaugums valstī šajā periodā.

Latvijas partijas un valdības ir samazinājušas zinātnes un tehnoloģiju sektora finansējumu no apmēram 2% nacionālā kopprodukta 1990. gadā līdz nepilniem 0,4% patreiz (absolūtos skaitļos tas tagad Latvijas zinātniekam ir 50 reizes mazāks nekā Somijas kolēģim), sekmējušas alus dzeršanas radikālu pieaugumu visos sporta pasākumos sakot ar Rīgas Dinamo spēlēm un beidzot ar nacionāla mēroga un pašvaldību pasākumiem un korupcijas līmenis lēmējvaras un izpildvaras gaiteņos drīz būs Ginesa rekordu līmenī.

Manā skatījumā tam nav cita izskaidrojuma, kā ilglaicīgu zinātnes tradīciju iespaids un zinātnes un tehnoloģiju sektorā strādājošo spīts, pašaizliedzība un investīcijas no saviem ģimenes budžetiem, kuras būtu labi novērtēt kādā politekonomijas zinātņu doktora darbā. Mana prognoze, ka tās ir tuvu 1 miljardam eiro.

Nacionālā kontaktpunkta grupas monitoringa dati rāda, ka Latvijā ir vairāk kā 50 zinātnes institūciju ar vismaz vienu līdzdalības pieredzi Ietvara programmas projektu izpildē. Pirmajiem 5 vadošajiem Latvijas zinātnes institūtiem ir vismaz 20 projektu pieredze, bet pirmais desmitnieks var lepoties ar vismaz 10 projektu pieredzi. Līdzdalību skaits projektu pieteikumos, kuri nav tikuši finansēti ir 4-5 reizes lielāks. Arī tas ir kvalitātes rādītājs, jo konkurencē 1:5 līdz 1:12 neviens projekta pieteikuma konsorcija koordinators neaicinās konsorcijā partneri no Latvijas, kuram nebūs starptautiska līmeņa kvalifikācija.

Raksta tēmas kontekstā kopsavilkumā kāds priekšlikums, kurš piedāvā vienu nopietnu iespēju krīzes pārvarēšanai. Vēl šai Valdībai ir iespēja dot nopietnu ieguldījumu ar finansējuma paketi, kura stabilizēs zinātnes un tehnoloģiju sektoru Latvijā, dos ļoti pozitīvu signālu sabiedrībai un investoriem rādot , ka šī valsts ir sākusi ceļu augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu un zināšanās balstītas tautsaimniecības izaugsmi. Šī salīdzinoši nelielā finansējuma pakete (Izmaksā tik pat cik 20 km Struktūrfondu autoceļa) ir sekojoša:

a) Sekot Latvijas zinātņu prorektoru priekšlikumam un finansēt vēl vismaz 20 zinātnes cilvēku resursu projektus ar vērtējumu 19 un 18 punkti no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem (starp šiem projektiem ir gandrīz 10 tādu, kuru komandas savu kvalifikāciju ir apliecinājušas ES līmeņa konkurencē 1:6 izcīnot tiesības pildīt ES Ietvara programmu projektos);

b) Sagatavot priekšlikumu un pārliecināt Saeimu par vismaz 5 miljoniem LVL palielināt zinātnisko institūciju bāzes finansējumu no budžeta un tādejādi palielinot zinātnes institūtu konkurētspēju FP7 projektu konkursos un par Struktūrfondu līdzekļiem iegādātās augstvērtīgās zinātniskās aparatūras izmantošanu;

c) Atbilstoši IZM darba grupas ieteikumam, nekavējoties ne mirkli, nodibināt Viedo tehnoloģiju riska fondu, kurš finansētu tehnoloģiski un zinātniski visaugstākās raudzes mazo un vidējo uzņēmumu rosinātus izaicinājuma projektus specifiski unikālu tirgus nišu iegūšanai pasaulē. Pilotpētījums rāda, ka ieguldot apmēram 15 miljonus eiro Struktūrfondu resursu var pavērt ceļus elites un jau ļoti pieredzējušiem „high-tech” uzņēmumiem Latvijā iegūt vismaz 1-2 miljardu lielu „high-tech” tirgu pasaulē tuvākos 3-5 gados.

Foto: freerangestock.com

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties