#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Laukos sācies īstais darba cēliens
, 2010. gada, 15.jūlijs

Vasaras lielākais uzdevums, siena pļaušana, daudzviet laukos jau ir aiz muguras, bet rūpju lauksaimniekiem gana - šā brīža laika apstākļi daudziem labības audzētājiem liek satraukties, ka var izkalst labība un graudi pilnībā nenogatavoties. Savukārt lopkopjiem karstumā īpaši jāsargā ganāmpulks - jānodrošina tam ēna, jāgaiņā uzmācīgie dunduri un knišļi.

Arī Mētrienas pagasta p/s „Aizdēgļi" saimniece Daina Zvejsalniece stāsta, ka gotiņas šajās karstajās dienās koku paēnā vien dzīvojas, savukārt viņa ik pa brīdim pagaiņā dundurus un knišļus. Saimniecībā ir 9 govis un 4 teļi, iepriekš nodarbojušies arī ar graudu audzēšanu, bet, kopš saslimis vīrs Jānis, tam vairs neatliek laika un iespēju.

Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu piensaimniecībā strādājošajiem piens vairs nav jānodod gluži vai par smiekla naudu, arī tagad neiet viegli. Taču Dainā mīt apskaužams optimisms, cerība un strādīgums, ko atzinīgi novērtējuši arī mētrēnieši.

- Man daudzi ir teikuši, lai nemokos, lai likvidēju lopus, bet es atbildu, ka likvidēt visu ir viegli, pēc tam to atgūt atpakaļ ir krietni grūtāk. Ko gan es mājās darīšu? Sēdēšu caurām dienām bez darāmā? Ar lopiem vismaz kādu santīmu maizei var nopelnīt. Tāpat saimniecība, zeme šeit ir - nelaidīs taču postā. Viss mūžs ir nostrādāts, arī tagad nedrīkst nolaist rokas un kaut kas ir jādara. Vīram, kas slimo ar izkaisīto sklerozi un pārvietojas tikai ratiņkrēslā, ar invaliditātes pensijas iegūšanu arī grūti gāja - pašai nācās visu izkarot. Mūsu valstī ir tāda situācija, ka 2. grupu piešķir gan strādājošiem, gan nestrādājošiem. Pati braucu uz Jēkabpili pie dakteres un teicu, ka ir taču atšķirība starp strādājošu 2. grupas invalīdu un cilvēku, kam ir neārstējama, progresējoša slimība, bet abi saņem nepilnus 100 latus. Beigās tomēr izcīnījām 1. grupu. Nu tāda tā dzīve ir - par visu jācīnās, uz vietas sēdēt un kaut ko gaidīt nevar. Pagājušajā gadā gan bija tā, ka gāju uz kūti un raudāju, jo maksāja tikai 7 santīmus par litru piena. Tā nav nauda - vai par to var izdzīvot? Nebūtu Eiropas naudas, nevarētu pat sienu nopļaut. Šogad piena cena tika pacelta līdz 13 santīmiem, to pārdodam SIA „Jēkabpils piens". Neesam lielsaimniecība vai kooperatīvs, kas izslauc krietni vairāk un saņem 19 santīmus litrā. Man arī 15-16 santīmi par litru jau būtu ļoti labi, treknajos gados, protams, tie bija pat 20 santīmi, - atzina Daina Zvejsalniece. Lai varētu nodarboties ar piensaimniecību, ievērojot piena iepircēju prasības, nācies domāt, par kādiem līdzekļiem dabūt govju slaucamo aparātu un piena dzesētāju. Daina rakstījusi projektu naturālajai saimniecībai, lai apgūtu Eiropas Savienības fondu naudu.

Daina Zvejsalniece turpināja: - Iepriekš visu laiku biju slaukusi govis ar rokām, bet nu vairs nav tik daudz spēka kā jaunībā. Protams, tehniku iegādājāmies nevis jaunu, bet lietoto. Palicis nedaudz siena, kas jānopļauj, jo nojuka pļaujmašīna.130 ruloni jau ir, ja sanāks vēl 40-50, ziemai pietiks. Labi, ka znots varēja atbraukt palīgā sienu nopļaut, jo vīrs lauku darbos nevar palīdzēt. Znots darbojas mežsaimniecībā. Viņš ar vidējo meitu dzīvo Vestienā, „Piekūnos", meita savukārt strādā „Gaiziņstarā". Vecākā meita strādā Ērgļos, otrs znots arī braukā uz Ērgļiem strādāt. Man ir četri mazbērniņi. Savukārt jaunākā meita šogad pabeidza Madonas 1. pilsētas vidusskolas 12. klasi. Nu ar nepacietību gaidām piektdienu, kad viņa saņems vidusskolas atestātu un eksāmenu rezultātus. Laukos viņa nedomā palikt, gribas jau pamācīties tālāk. Esam izrunājušas, ka visas augstskolas patiesībā ir diezgan vienādas - visur bizness, ekonomika, grāmatvedība, bet vai tad šādus darbiniekus nākotnē vajadzēs? Tāpēc Kristīne ir izdomājusi, ka labāk būtu doties brīvprātīgajā darbā - Nīderlandē izietu sešu mēnešu apmācību, un tad varētu braukt uz Indiju, Āfriku un citām valstīm. Bet sanāk padārgi maksāt, lai gan daļa izdevumu tiktu segta. Tas, iespējams, pat būtu labāk, lai ir laiks apdomāt, ko tieši meita grib studēt, jo nav mūsu ģimenei tādu līdzekļu, lai viņa studētu, saprastu, ka nav īstā specialitāte, un stātos citā programmā vai augstskolā. Vēl esam interesējušās Gulbenes jauniešu centrā, kas arī darbojas ar šādām lietām, bet brīvprātīgie dodas strādāt tikai uz Eiropas valstīm - man tas pat patiktu labāk. Šajā laikā viņai būtu lielāka iespēja saprast, kas dzīvē interesē, kas padodas. Man pašai bija jau pāri 30 gadiem, kad iestājos akadēmijā studēt zootehniku un šī darba specifiku zināju jau no pašiem pamatiem, jo biju sākusi strādāt bez izglītības.

Avots: Laura Voitiņa, Madonas reģiona laikraksts "Stars", 15.07.2010

Foto: Agris Veckalniņš,

www.sid.id.lv

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties