#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
LDDK: Politiķi ar grozījumiem Imigrācijas likumā maldina sabiedrību
, 2010. gada, 14.marts

Politiķu diskusijas par Imigrācijas likumu apliecina nespēju atklāti raudzīties un diskutēt par demogrāfijas izaicinājumiem, - pārspīlējot šo grozījumu ietekmi, ir maldināta sabiedrība, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

Egle stāsta, ka Imigrācijas likuma grozījumi nerisinātu visas samilzušās tautsaimniecības problēmas, tomēr apliecinātu Latvijas ieinteresētību ārvalstu investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības aktivitātes celšanā.

"Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, pērn uzturēšanās atļaujas no trešajām pasaules valstīm ir pieprasījuši tikai 169 cilvēki. Investīciju apjoms 2009.gadā ir ievērojami krities, un finanšu pieejamības jautājums uzņēmumiem nav atrisināts. Jāatzīmē, ka Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstu datiem, uzņēmēju skaits uz tūkstots iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem," norāda Egle.
 
LDDK ģenerāldirektore uzsver, ka Latvijai ir akūti nepieciešama migrācijas politika, kurā būtu iekļauti pasākumi gan emigrācijas apturēšanai, gan reemigrācijas veicināšanai un Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamo resursu piesaistei ar pārdomātas un regulētas imigrācijas palīdzību.
 
12.martā Valsts prezidents Valdis Zatlers grozījumus Imigrācijas likumā nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, liecina prezidenta nosūtītā vēstule Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS).
 
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Zatlers norādījis uz to, ka vislielākās diskusijas saistībā ar grozījumiem izraisījis priekšlikums par personai piederoša nekustamā īpašuma sasaisti ar ārzemnieka tiesībām prasīt termiņuzturēšanās atļauju. Ievērojot to, ka šī ir Eiropas Savienībā neierasta prakse, Valsts prezidents uzskata, ka ir nepieciešams veikt izsvērtu makroekonomiskās ietekmes analīzi, kā arī izvērtēt, kā tas varētu ietekmēt valsts budžetu un sabiedrības un tautsaimniecības attīstību kopumā.
 
Vēstulē akcentēti arī valsts iestāžu norādījumi uz būtisku darba apjoma pieaugumu, ko radīs likuma stāšanās spēkā, tādēļ Zatlers lūdz Saeimu izvērtēt jaunā regulējuma ietekmi gan uz valsts budžeta ieņēmumiem, gan izdevumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā apsvērt iespēju lemt par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ar Imigrācijas likuma izpildi saistītajām kompetentajām iestādēm.
 
Tikai pamatotas analīzes rezultāti var sniegt pilnvērtīgu informāciju, vai sagaidāmie ieguvumi valsts budžetam un tautsaimniecībai kopumā ir samērojami ar papildus radītajiem izdevumiem valsts apdraudējuma risku novēršanai, vēstulē norādījis Valsts prezidents.
 
Zatlers arī norādījis, ka valsts drošības iestādes viņu informējušas par to, ka Imigrācijas likuma grozījumi var radīt jaunus Latvijas valstij nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu piesaistīšanas riskus, tādēļ, pēc Valsts prezidenta domām, pirms likuma grozījumu izsludināšanas jāpārliecinās, vai valsts drošības iestādēm ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu pienācīgu pārbaužu veikšanu, pieaugot iespējamam uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaitam.
 
Valsts prezidents atzinis, ka viņa bažas par Imigrācijas likuma izpildes kontroles efektivitāti pastiprina fakts, ka kopš 15.janvāra spēku zaudējuši Ministru kabineta (MK) uzturēšanās atļauju noteikumi un šobrīd vairs nepastāv tiesiskais regulējums, kas paredzēts vairāku Imigrācijas likuma pantu daļās, kas apgrūtina uzturēšanās atļauju izsniegšanas procesu ārzemniekiem.
 
Tādējādi Zatlers konstatējis, ka Imigrācijas likumā ir virkne deleģējumu MK, kuri nav izpildīti un viņš aicinājis Saeimu nodrošināt parlamentāro kontroli pār vēstulē minēto Imigrācijas likuma prasību izpildi izpildvaras līmenī, un, ņemot vērā to, ka Saeimā 4.martā pieņemto grozījumu spēkā stāšanās ir paredzēta ar 1.jūliju, paudis uzskatu, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu pilnveidot un atkārtoti caurlūkot.
 
Saeimas 4.martā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
 
Saskaņā ar grozījumiem termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, radījušas piecas jaunas darba vietas, kurās uz pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.
 
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs arī piešķirt personai, kura Latvijā ir iegādājusies un kurai pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 100 000 latu, vai viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 50 000 latu, kā arī ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi.
 
Termiņuzturēšanās atļauju varēs arī piešķirt personām, kuras ir veikušas finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādēs ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šī darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem, un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
 
Lielie investori uzturēšanās atļaujas Latvijā uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt no šā gada 1.jūlija.
 
Visi minētie nosacījumi attieksies tikai uz tādām investīcijām, kuras Latvijas uzņēmumos, kredītiestādēs vai nekustamajos īpašumos veiktas pēc likuma stāšanās spēkā 2010.gada 1.jūlijā, iepriekš informēja Saeimas preses dienestā.
 
Grozījumu autori paredz, ka grozījumi veicinās investīciju ienākšanu Latvijā, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī "izkustinās" nekustamā īpašuma tirgu.
 
Imigrācijas likuma grozījumu mērķis ir veicināt ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā.
 
Ziņu aģentūra LETA/Nozare
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties