#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Liekais svars vai aptaukošanās?
, 2010. gada, 21.maijs

Vairāk kā pusei Eiropiešu ir liekais svars vai aptaukošanās. Liekā ķermeņa masa kļuvusi par sabiedrības veselības problēmu kā pieaugušo, tā bērnu un pusaudžu vidū. 22.maijs ir pasludināts par Eiropas Liekā svara dienu, kura vērsīs uzmanību uz šo strauji augošo Eiropas veselības problēmu.

Eiropas Liekā svara dienas veidotāju mērķis ir vairot sabiedrisko apziņu kā valdību tā indivīdu līmenī, ka nepieciešams izstrādāt un pielietot praktiskus soļus, kas palīdzētu cilvēkiem atgūt normālo ķermeņa svaru, jo tikai tā iespējams apturēt „Eiropas aptaukošanās epidēmiju”.

Eiropieši savā uzturā aizvien vairāk izvēlas cukuru saturošus produktus, tai pat laikā neaizraujoties ar fiziskām aktivitātēm un kopumā piekopjot sēdošu dzīvesveidu. Šīs tendences vērojamas tiklab jauniešu kā pieaugušo vidū.

Liekais svars vai aptaukošanās?

Eiropas Liekā svara dienas mājas lapā atrodams ķermeņa masas indeksa ‘kalkulators’, ar kura palīdzību ikviens lapas apmeklētājs var pārbaudīt, vai viņam nedraud aptaukošanās. (http://www.obesityday.eu/en/how-can-i-help/bmi-calculator-en). Normāla svara indekss ir robežās no 18.5 – 25. Indekss no 25 – 30 norāda uz lieku svaru, bet virs 30 jau klasificējams kā aptaukošanās, kas ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā.

29.9% Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars, bet aptaukošanās konstatēta 15.6% (2006.gada dati), kas Eiropas kontekstā ir vidēji rādītāji.

Dietoloģe Laila Meija: „Var veidoties apburtais loks – daudzas slimības iet roku rokā ar aptaukošanos, savukārt aptaukošanās var izraisīt jaunas veselības problēmas.”
Viņa arī skaidro, ka aptaukošanās pamatā var būt vesels faktoru kopums: cilvēka bioloģiskās un ģenētiskās īpatnības, sociālie faktori un dzīvesveids – ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumi. Problēmas cēlonis var būt arī enerģijas disbalanss: apēdam vairāk nekā ‘sadedzinām’ fiziskās aktivitātēs.

2008.gada FINBALT veselības monitorings Latvijā parāda, ka piektā daļa pieaugušo trīs un vairāk dienas nedēļā ēduši kūkas un cepumus, vīriešu vidū ir populāri arī saldināti atspirdzinošie dzērieni. Salīdzinot ar 2006.gada veselības monitoringa rādītājiem, Latvijas situācijā tomēr vērojami arī uzlabojumi – cilvēki sākuši domāt par tauku, cukura un sāls daudzuma samazināšanu uzturā, savukārt vairāk sākuši ēst dārzeņus. Jāatzīmē, ka ēšanas paradumus vairāk maina sievietes nekā vīrieši. Ķermeņa masas mazināšanas nolūkos diētu ievērojuši 8,5% vīriešu un 26,6% sieviešu.

Mazkustība ir vēl viena svarīga sabiedrības veselības problēma. Brīvā laika pavadīšana pārsvarā ir mazkustīga. Vairums brīvo laiku pavada lasot un skatoties televizoru. Piecpadsmit ES valstīs vismaz puse aptaujāto atzīst, ka nekad nenodarbojas ar sportu. Eirobarometra pētījums rāda, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, dod priekšroku nevis organizētai sportošanai (konkrētas sporta spēles vai aktivitātes), bet ‘neformālajām’ aktivitātēm – braukšanai ar velosipēdu, staigāšanai, dejošanai, dārzkopībai utml. Šādu aktivitāšu piekopšanā Latvija ES dalībvalstu vidū ir līdere – pie mums kādā no nodarbēm iesaistījušies 44% iedzīvotāju. Turklāt kā galvenā motivācija tiek minēta ārējā izskata uzlabošana.

Tomēr fiziskās aktivitātes ne tikai uztur ķermeni labā formā: tās stiprina balsta un kustību sistēmu, samazina sirds un asinsvadu slimību, artrīta un vairāku audzēju veidošanās risku, kā arī pozitīvi atsaucas uz garīgo veselību.

Spogulīt, spogulīt...

Dzirdot vārdus ‘diēta’ un ‘liekā svara nomešana’, visticamāk pirmās iešaujas prātā raizes par slaido līniju, labu izskatu un pašapziņas celšanu. Tomēr Eiropas Liekā svara dienas veidotāji uzsver, ka galvenajai motivācijai atbrīvoties no liekajiem kilogramiem vajadzētu būt gluži citai. Liekais svars var būt izraisītājs tādām slimībām kā cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības un vēzis. Tāpēc šīs akcijas organizatori cenšas panākt, lai klīniska aptaukošanās tiktu atzīta par hronisku slimību un attiecīgi ārstēta. Mediķiem, dietologiem un psihologiem ir jānodrošina vajadzīgās zināšanas par slimību, savukārt pacientiem – informācija un brīva piekļuve palīdzībai.

Gan Eiropā, gan Latvijā sirds un asinsvadu slimību izplatība ir īpaši izteikta veselības problēma. Latvijā 53% no visiem nāves cēloņiem kā sievietēm, tā vīriešiem ir tieši asinsrites slimības. Problēmas nopietnību apliecina arī citi nepatīkami lieli skaitļi – 2008.gadā reģistrēti teju 69 tūkstoši jaunu saslimšanas gadījumu, bet novērošanā bijuši vairāk nekā 360 tūkstoši pacientu ar sirds un asinsvadu slimībām.

Veselības Ministrijas (VM) pārstāve Ilze Straume atzīst, ka aptaukošanās un ar to saistītās slimības Latvijā ir satraucoša problēma, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai cilvēki vairāk pievērstu uzmanību veselīgam dzīvesveidam. Dažādās Latvijas pilsētās darbojas Sirds veselības kabineti, kuros ikviens, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, reizi gadā var bez maksas un bez ģimenes ārsta nosūtījuma noteikt sirds veselību ietekmējošos riska faktorus (ķermeņa masas indeksu, asinsspiedienu, holesterīna un glikozes līmeni asinīs), kā arī saņemt speciālista padomus par veselīgu dzīvesveidu, fiziskām aktivitātēm, kaitīgo ieradumu atmešanu un izmeklējuma rezultātiem. I. Straume uzsver, ka šie kabineti nav domāti tikai tiem, kam jau ir veselības problēmas. Tos aicināts apmeklēt ikviens, kurš vēlas pārliecināties par savu veselības stāvokli un gūt papildus informāciju par sirds veselību. (Sirds veselības kabinetu adreses un darba laiki atrodami šeit: http://www.vi.gov.lv/?sadala=398)

Ko darīt?

Dietoloģe L. Meija aicina cilvēkus nelikt cerības uz kādu panaceju (uztura bagātinātājiem vai īslaicīgām diētu kūrēm), kas visu izdarīs cilvēka vietā. Speciālistes ieteikumi kā sākt cīņu ar lieko svaru ir:
- vecākiem būt par piemēru bērniem – aktīvi pavadīt brīvo laiku, pirkt svaigus produktus un gatavot ēdienu mājās u.tml. – tā veselīgu dzīvesveidu padarot par normālu ikdienas sastāvdaļu;
- mainīt domāšanu un saprast, ka svara zaudēšana nav īslaicīga akcija vai diētas kūre, bet gan veselīgs un aktīvs dzīvesveids ikdienā.

Savukārt Eiropas Liekā svara dienas veidotāji iedrošina: „Daudzi cilvēki nezina, ka atbrīvojoties no 5-10% ķermeņa svara, iespējams ļoti jūtami uzlabot veselības stāvokli.”

Galvenos svara nomešanas padomus viņi sakārtojuši vairākās kategorijās:
1) Kļūsti aktīvs – novieto mašīnu kvartālu tālāk no darba vietas, izkāp no autobusa vienu vai divas pieturas ātrāk nekā nepieciešams, sameklē internetā vingrinājumus un izvēlies dažus, ko veikt pirms vai pēc darba u.c.
2) Domā par uzturu – aizstāj limonādi ar ūdeni, izvēlies pienu ar mazāku tauku saturu, ēd mazāku porciju no mazāka šķīvja, utt.
3) Gadījumā, ja nespēj atteikties no ikdienas našķa – pielīdzini to kādam vingrinājumam, ko veiksi ikreiz, kad ļausies ēdiena vai dzēriena kārdinājumam. Piemēram: 15 minūtes riteņbraukšanas līdzinās 175 ml sausa baltvīna, 34 minūtes staigāšanas līdzinās vienam šokolādes batoniņam vai 4 minūtes skrējiena mērenā ātrumā sadedzinās vienas piparkūkas kalorijas.


Vairāk praktisku ieteikumu angļu valodā atrodami šeit: http://www.obesityday.eu/en/about-obesity/health-tips
Rakstā izmantoti dati no Eirobarometra un Veselības ekonomikas centra pētījumiem.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties