#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Lisabonas līgums - laba ziņa Latvijai
, 2009. gada, 11.novembris

Lisabonas līgumam ir enciklopēdisks raksturs, bet pamatā tas nodrošinās efektīvāku ES pārvaldību, vienlaikus dodot Latvijas tautai un visu tautu vēlētajam Eiropas Parlamentam lielākas pilnvaras. Šajos ietvaros varēsim censties pilnvērtīgāk nodrošināt Latvijas intereses.

Īrijas tauta izjutusi, ka tieši grūtos laikos Eiropas Savienības būtība ir labāk uztverama. Apziņa par eirozonas priekšrocībām un ES ekonomisko solidaritāti bija spēcīgi faktori, kas noveda pie pārliecinoša «jā» balsojuma Lisabonas referendumā. Vai Lisabona arī Latvijai sola lielāku ietekmi? Vai 66%, kuri Latvijā atbildēja, ka nepiedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo «mana balss neko nemaina» vai «man nav uzticības politikai», būtu gatavi grozīt savu attieksmi nākotnē?

Varam prognozēt, ka vairāk nekā puse no Latvijas likumiem būs jāpiemēro no Eiropas Parlamenta pieņemtajiem ES likumiem. Savukārt divi nozīmīgi jauninājumi stiprinās lielāku saikni ar tautu Latvijā. Tie ir:
* 30% no nacionālajiem parlamentiem (arī Saeima) varēs apturēt jebkuru likumdošanu, kas pārkāpj subsidiaritātes principu, kur lietderīgāk lemt valsts parlamentiem;
* miljons ES pilsoņu varēs iesniegt likumdošanas iniciatīvas, kas Briselei būs obligāti jāizskata.
Tātad tie, kas ir noraizējušies par «demokrātijas deficītu» Eiropā, varēs būt gandarīti par jaunajām iespējām.
Līdz ar līguma stāšanos spēkā, Latvijā apstiprinās devīto deputātu Eiropas Parlamentā – jau trešo no Pilsoniskās savienības. Straujā tempā iedarbosies mehānismi, lai ievēlētu Eiropas Savienības pirmo prezidentu, kas koordinēs Eiropas Savienības Padomes (Eiropadomes) darbu. Eiropadome izraudzīs kandidātu, kas strādās 2,5 gadus ar iespēju tikt atkārtoti ievēlētam. Prezidentu arī varētu raksturot kā pastāvīgo ES seju, lai gan sešu mēnešu prezidējošo valstu sistēma vēl joprojām turpināsies. Eiropas Komisiju turpinās vadīt Ž.M.Barrozo.
Līdz ar prezidentu arī izraudzīs EK viceprezidentu - «augsto pārstāvi» ārlietu vadīšanai. Tādējādi ES būs radījusi redzamāku vadību starptautiskajiem partneriem. Tomēr līgums arī paredz, ka Eiropas Parlamenta viedoklis būs jāņem vērā, veidojot ES ārpolitiku, tādejādi paplašinot Eiropas tautas vēlētās institūcijas tiesības ietekmēt attiecības ar ES kaimiņiem. Savukārt 32.pants norāda, ka «katrai dalībvalstij būs jākonsultējas ar Eiropas Padomi vai Padomi», iekams jebkura valsts uzņemas jebkādas saistības vai rīkojas jautājumā, « kas varētu ietekmēt Savienības intereses». Laiks rādīs, cik stingri tiks ieviestas šīs un citas prasības.
Šāda rakstura panti, jauni vadītāji, kā arī paplašinātas Eiropas Parlamenta koplemšanas (ar Eiropadomi) tiesības nodrošinās lielāku rīcībspēju Briselei. EP turpmāk arī atbildēs par galīgo balsojumu par ES budžetu.
Līgumam ir atsevišķas daļas, kuras pakļaujas interpretācijām. Ir skaidrs, ka Eiropas Parlaments būs apņēmies maksimāli izmantot savas jaunās tiesības, lai pilnveidotu EP ietekmi lauksaimniecības, tirdzniecības u.c. jautājumos. Vai patiess izrādīsies bijušā EP deputāta Ģ.Kristovskis teiktais, ka «spēcīgāks Eiropas Parlaments varēs labāk pasargāt Latvijas nacionālās intereses»? Enerģētikas sadarbībai un solidaritātei ir veltīti skanīgi panti, bet konkrētie darbi būs atkarīgi no mūsu ministru, kā arī no Latvijas deviņu EP deputātu darba ar saviem kolēģiem un sadarbības partneriem.
Jauna «kvalificētā vairākuma» balsošana Eiropadomē dos Latvijai lielāku svaru no 2014.gada, nekā mums tagad ir. Vienlīdz svarīga būs gan Latvijas, gan lielas valsts balss. Konsensa princips kļūs retāks. Balsojumos pietiks ar piekrišanu no 55% no valstīm (15 no 27), kas pārstāv vismaz 65% no iedzīvotājiem. Iespēja padziļinātai sadarbībai (enhanced cooperation) militāros vai citos jautājumos būs iespējama, ja vismaz deviņas valstis vienojās, kā, piemēram, ar eiro ieviešanu. Arī šī sadaļa pavērs iespējas Latvijai padziļināti sadarboties ar ES partnervalstīm, ja trūkst vienprātības kādai iniciatīvai.
Lisabonas līgums racionalizēs ES vadību un dos mums lielākas iespējas ietekmēt ES politiku.
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties