#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Lisabonas līgums: pirmie seši mēneši
, 2010. gada, 01.jūnijs

1.jūnijā aprit seši mēneši kopš Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā Lisabonas līgums. Šis jaunais Reformu līgums paredz būtiskas izmaiņas ES darbībā. Uz Lisabonas līgumu tiek liktas lielas cerības, cerot, ka ar tā ieviešanu ES kļūs ievērojami „demokrātiskāka, caurskatāmāka un efektīvāka”.

Kopš līguma stāšanās spēkā 2009.gada 1.decembrī ES tiek veiktas aktīvas darbības, lai iedzīvinātu tajā paredzētās normas. Šī raksta uzdevums ir raksturot nozīmīgākās izmaiņas, kuras paredz Lisabonas līgums un to, kā sokas ar šo izmaiņu ieviešanu.

Ieviešot Lisabonas līgumā iestrādātās normas, tiek plānots atrisināt divas problēmu grupas, kas līdz šim eksistēja ES un kuras ir liela nepieciešamība atrisināt 21.gadsimtā sākumā. Pirmkārt, ir nepieciešams lēmumu pieņemšanu ES padarīt efektīvāku, caurskatāmāku un demokrātiskāku. To ir paredzēts panākt, mainot lēmumu pieņemšanas principus Eiropadomē un Ministru padomē, paplašinot Eiropas Parlamenta pilnvaras ES darbībā, ieviešot Pilsoņu iniciatīvu un palielinot ES dalībvalstu nacionālo parlamentu lomu lēmumu pieņemšanas procesā. Otrkārt, ES ir jāuzlabo sava rīcībspēja un konkurētspēja pasaulē. Lisabonas līgumā piedāvātais risinājums tam ir divu jaunu amatu izveide ES ietvaros: Eiropadomes priekšsēdētājs un Augtais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Efektīvāka, caurskatāmāka un demokrātiskāka Eiropas Savienība
ES ir vajadzība modernizēt savu darbības veidu, jo šī gadsimta laikā ir gandrīz dubultojies dalībvalstu skaits un trūkst ES pārvaldes institūciju atbildīguma pret saviem pilsoņiem.

EP pilnvaru palielināšana
Lisabonas līgums paredz ievērojami palielināt Eiropas Parlamenta nozīmi ES darbībā, sevišķi lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī tiks palielināts Eiropas Parlamenta deputātu skaits.
Kā ir izteicies Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, līdz ar Lisabonas īguma stāšanos spēkā „Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras gandrīz divkāršosies” [1]. Par standarta procedūru lēmumu pieņemšanas procesā atbilstoši Lisabonas līgumam ir kļuvusi koplēmuma procedūra, kuras ietvaros vienlīdzīgas pilnvaras ir gan ES Padomei, gan Eiropas Parlamentam. Šis lēmumu pieņemšanas mehānisms tiek piemērots vairāk nekā 40 jaunās jomās.
Eiropas Parlamenta deputātu skaits tiks palielināts par 18 no 736 līdz 751. Divpadsmit valstīm deputātu skaits pieaugs – Spānijai – par četriem, Austrijai, Francijai un Zviedrijai katrai par diviem, Bulgārijai, Itālijai, Latvijai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Slovēnijai un Lielbritānijai par vienu deputātu [2]. Vienīgā valsts, kurai deputātu skaits samazināsies, ir Vācija – par 3 deputātu vietām. Pašlaik vēl nav precīzi zināms, kad 18 jaunie Eiropas Parlamenta deputāti varēs sākt pildīt savus pienākumus [3]. ES Padome ierosināja veikt Lisabonas līgumā paredzētās Eiropas Parlamentā deputātu skaita izmaiņas. Eiropas Parlaments Padomes priekšlikumu akceptēja šī gada 6.maijā, bet tas vēl ir jāakceptē visās 27 dalībvalstīs [4].
Jau 2009.gada 25.novembrī EP deputāti pieņēma izmaiņas EP iekšējos darbības noteikumos jeb Reglamentā par 18 jaunajām deputātu vietām, paplašinātajām likumdošanas pilnvarām un jauno budžeta procedūru, kur Parlaments iegūst vienādas lēmēja tiesības ar Padomi [5].

Lēmumu pieņemšanas principu izmaiņas Eiropadomē un Ministru padomē
Lisabonas līgums ievērojami koriģē lēmumu pieņemšanas principus Eiropadomē un Ministru padomē, paplašinot kvalificētā balsu vairākuma izmantošanu, mainot kvalificētā balsu vairākuma balsošanas mehānismu un pakāpeniski atceļot veto tiesības dalībvalstu valdību pārstāvju balsojumos.
Lisabonas līgums paredz, ka sākot ar 2017.gadu vairs netiks izmantots veto mehānisms balsošanā Eiropadomes un Ministru padomes darbā. Tas tiks pilnā mērā aizvietots ar jaunu balsošanas mehānismu. Tas nozīmē, ka Eiropadomē un Ministru padomē vienprātīga lēmuma vietā tiks piemērota jauns kvalificēta balsu vairākuma mehānisms, kura ietvaros būs nepieciešams atbalsts no 55% dalībvalstīm, kuras pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju [6]. No 2014.gada līdz 2017.gadam darbosies abi balsošanas mehānismi un kvalificētajos balsojumos tiks izmantota šī jaunā kvalificētā balsojuma aprēķināšanas formula*. Sākot ar 2017.gadu vienprātīga lēmumu pieņemšanas procedūru ir plānots atcelts un darbosies tikai minētā jaunā kvalificētā balsojuma formula. Šāda veidā tiek plānots uzlabot Eiropadomes un Ministru padomes darba efektivitāti un rīcībspēju.

Pilsoņu iniciatīvas ieviešana
Lisabonas līgums ievieš līdz šim nebijušu iespēju ES pilsoņiem ierosināt ES tiesību aktu. Šī iespēja ir nosaukta par Pilsoņu iniciatīvu. Lisabonas līgums paredz, ka ne mazāk kā viens miljons ES pilsoņu, kuri pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var iesniegt Eiropas Komisijai lūgumrakstu par jaunu politikas priekšlikumu izstrādi. Pilsoņi varēs izrādīt iniciatīvu tikai tādu politiku jomās, kuru ietvaros Eiropas Komisijai ir pilnvaras iesniegt tiesību akta priekšlikumu.
Pilsoņu iniciatīvas ieviešana ir viens no jauninājumiem, kura detalizētu darbību Lisabonas līgums nereglamentē, tādēļ ES institūcijām vēl ir jāvienojas par to, kā ES pilsoņi varēs izmantot savas tiesības ierosināt ES tiesību aktu projektus. Pašlaik notiek darbs pie Pilsoņu iniciatīvas reālas darbības nosacījumu izstrādes.


Nacionālo parlamentu lomas palielināšana
Lisabonas līguma normas cenšas mudināt nacionālos parlamentus iesaistīties ES politiku formulēšanā, ļaujot apturēt jebkuru likumdošanas priekšlikumu, kas pārkāpj subsidiaritātes principu. Nacionālo parlamentu rokās tiek dota tā saucamā „dzeltenā kartīte” un „oranžā kartīte” [7]. Līgums rada „agrās brīdināšanas” mehānismu, dodot nacionālajiem parlamentiem astoņas nedēļas, lai izvērtētu jebkuras ES likumdošanas iniciatīvas atbilstību subsidiaritātes principam jau priekšlikuma virzīšanas sākuma stadijā. Neatbilstības iebildums ir nepieciešams no vismaz vienas trešdaļas dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, lai Komisijai būtu pienākums pārskatīt aktuālo likumdošanas priekšlikumu („dzeltenā kartīte”). Lai Komisija nolemtu priekšlikumu virzīt uz priekšu, tai ir obligāti jāattaisno savs lēmums ar pamatotu viedokli un jāgriežas pie EP un Padomes, lai saņemtu gala vārdu par konkrēto priekšlikumu. Savukārt, ja vairāk nekā puse nacionālo parlamentu ceļ bažas par Komisijas likumprojekta priekšlikumu, tad Parlaments un Padome var noraidīt šo priekšlikumu pirms pirmā balsojuma („oranžā kartīte”).
Pašlaik notiek darbs pie tā, lai praksē iedzīvinātu nacionālo parlamentu jaunās iespējas piedalīties ES likumdošanas procesā. Kā norāda Eiropas Politikas pētniecības centra eksperti, pašlaik joprojām nav skaidrs, kādā veidā nacionālo parlamentu lielāka iesaistīšanās ES darbībā ietekmēs lēmumu pieņemšanu ES un cik aktīvi nacionālie parlamenti jaunās tiesības izmantos [8].

ES rīcībspējas uzlabošanā ārējās attiecībās
Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā iespējams vispamanāmākā aktivitāte saistībā ar jaunā līguma iedzīvināšanu ir divu jaunu amatpersonu iecelšana jaunizveidotajos amatos. Jaunie amati tika aizpildīti jau pirms līguma stāšanās spēkā, bet Hermans van Rompejs un Katrīna Eštone oficiāli stājās amatā ar 2009.gada 1.decembri, kad stājās spēka arī Lisabonas līgums [9]. Šo ES pārstāvju galvenais uzdevums ir padarīt ES ārējo politiku vienotāku un efektīvāku.

Eiropadomes priekšsēdētāja amata izveide
Lisabonas līgums paredz, ka Eiropadomes priekšsēdētāja amata turētāja kompetencē ir vadīt Eiropadomes sanāksmes, nodrošināt šīs iestādes nepārtrauktu virzību un pārstāvēt ES pasaulē augstākajā līmenī. 2009.gada 1.decembrī darbu ir sācis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, kurš veic nepieciešamās darbības, lai aktivizētu un īstenotu savas pilnvaras atbilstoši Lisabonas līgumam.


Augtā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amata izveide
Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tika izveidots jauns amats ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas, kā arī kopējās aizsardzības politikas vadīšanai – ES augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās. Šajā amatā tika ievēlēta Katrīna Eštone [10]. Katrīnai Eštonei ir tiesības ierosināt aizsardzības un drošības pasākumus, kā arī pārstāvēt ES nostāju starptautiskā līmenī. Šos pienākumus viņai palīdzēs veikt ES diplomātiskais dienests, kas pašlaik tiek aktīvi veidots.

Līdz ar to jau sākot ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009.gada 1.decembrī, ES tiek aktīvi strādāts, lai ieviestu tajā paredzētos uzlabojumus un jauninājumus ES darbībā. Izmaiņas, kas tiks ieviestas kā vienas no pēdējām, ir korekcijas lēmumu pieņemšanas procesā Eiropadomē un ES Ministru padomē.
 

*




Kažoka I., Akule D., Rokasgrāmata darbam ar Lisabonas līgumu. Rīga: Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 2010. 51.lpp.





Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties